1 Kopskats

Eurozonas tautsaimniecība izrādījusies noturīga, neraugoties uz sarežģīto globālo vidi. Reālais IKP 2025. gada 3. ceturksnī palielinājās par 0.3 %, pārsniedzot septembra prognozes. Pirms tam gada 1. pusgadā vērojamās svārstīgās norises atspoguļoja priekšpiegādes ietekmi, reaģējot uz ASV tirdzniecības tarifu paaugstināšanu un ar to saistīto nenoteiktību, kā arī Īrijas datu kraso svārstību ietekmi. Stabila darba tirgus un rekordzema bezdarba līmeņa apstākļos iekšzemes pieprasījumam joprojām vajadzētu būt galvenajam eurozonas izaugsmes virzītājspēkam, ko spēcīgāku padara reālo algu un nodarbinātības kāpums. Gaidāms, ka arī šogad izziņotie valdības papildu izdevumi infrastruktūrai un aizsardzībai, īpaši Vācijā, kopā ar finansēšanas nosacījumu uzlabošanos, kam pamatā monetārās politikas procentu likmju pazemināšana kopš 2024. gada jūnija, stiprinās iekšzemes tautsaimniecību. Runājot par ārējiem faktoriem, lai gan joprojām pastāv konkurētspējas problēmas, t. sk. tādas, kam piemīt strukturāls raksturs, nākamajā gadā gaidāms straujāks eksporta pieaugums. Šāda uzlabošanās saistīta ar ārējā pieprasījuma atjaunošanos, mazinoties tirdzniecības politikas nenoteiktībai, lai gan pamazām sāk izpausties tarifu kāpuma ietekme. Paredzams, ka gada vidējais reālā IKP pieauguma temps 2025. gadā būs 1.4 %, 2026. gadā – 1.2 % un 2027. un 2028. gadā – 1.4 %. Salīdzinājumā ar 2025. gada septembra iespēju aplēsēm IKP pieaugums visā iespēju aplēšu periodā koriģēts un paaugstināts, atspoguļojot labākus datus, nekā gaidīts, mazāku tirdzniecības politikas nenoteiktību, spēcīgāku ārējo pieprasījumu un zemākas enerģijas izejvielu cenas.^[1]

Paredzams, ka inflācija samazināsies no 2.1 % 2025. gadā līdz 1.9 % 2026. gadā un tad līdz 1.8 % 2027. gadā, bet pēc tam 2028. gadā pieaugs līdz ECB noteiktajam 2 % vidējā termiņa mērķim. Kopējās inflācijas (ko mēra ar saskaņoto patēriņa cenu indeksu – SPCI) gaidāmais kritums 2026. gada sākumā atspoguļo ar enerģijas cenām saistīto lejupvērsto bāzes efektu, savukārt neenerģijas komponentu inflācijai vajadzētu turpināt pazemināties visu 2026. gadu. Paredzams, ka enerģijas cenu inflācijas devums kopējā inflācijā līdz 2027. gada beigām saglabāsies neliels, bet pēc tam 2028. gadā ievērojami pieaugs sakarā ar gaidāmo otrās ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS2) ieviešanu, kas radīs augšupvērstu ietekmi uz kopējo inflāciju 0.2 procentu punktu apmērā. Gaidāms, ka SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) pazemināsies no 2.5 % 2025. gadā līdz 2.2 % 2026. gadā un līdz 2.0 % 2027. un 2028. gadā. Paredzams, ka pārtikas cenu inflācija būtiski kritīsies, izzūdot pasaules pārtikas izejvielu cenu agrākā kāpuma un vasaras nelabvēlīgo laikapstākļu ietekmei, un tiek uzskatīts, ka 2026. gada nogalē tā stabilizēsies nedaudz virs 2 % līmeņa. Paredzams, ka SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas; SPCIX) pazemināsies no 2.4 % 2025. gadā līdz 2.0 % 2028. gadā, vājāka darbaspēka izmaksu spiediena apstākļos sarūkot pakalpojumu cenu inflācijai un agrākajam euro kursa kāpumam atspoguļojoties cenu noteikšanas ķēdē un pazeminot preču cenu inflāciju. Darba samaksas pieaugumam visu 2026. gadu būtu jāturpina palēnināties, pirms tas nostabilizēsies aptuveni 3 % līmenī. To veicinās noturīgs darba tirgus un darba ražīguma pieaugums, kura temps būs nedaudz zem 1 %. Gaidāms, ka vienības darbaspēka izmaksu pieaugums kļūs mērenāks, lai gan šķiet, ka tā ietekmi uz inflāciju daļēji kompensēs pakāpenisks peļņas maržu pieaugums iespēju aplēšu periodā. Salīdzinājumā ar 2025. gada septembra iespēju aplēsēm kopējās SPCI inflācijas perspektīva 2026. gadam koriģēta un paaugstināta par 0.2 procentu punktiem, atspoguļojot jaunākos pārsteidzošos SPCI inflācijas un darba samaksas pieauguma datus. Darba samaksas pieauguma dati izraisīja būtisku darba samaksas perspektīvas augšupvērstu korekciju. 2027. gada SPCI inflācijas iespēju aplēse koriģēta un nedaudz pazemināta sakarā ar pieņēmumu par mazāku enerģijas cenu inflācijas devumu, jo pašlaik gaidāms, ka ETS2 ieviešana tiks atlikta no 2027. gada uz 2028. gadu, lai gan paredzams, ka šo devumu daļēji kompensēs spēcīgāka pakalpojumu cenu inflācija.

2 Starptautiskā vide

Pasaules tautsaimniecība šogad apliecinājusi noturību, neraugoties uz tarifu radītajiem kavējošajiem faktoriem.^[2],[3] Zemāki ASV un Ķīnas savstarpējie tarifi un mazāka tirdzniecības politikas nenoteiktība vienlaikus ar zemākām naftas cenām un labvēlīgākiem finansēšanas nosacījumiem, nekā prognozēts 2025. gada septembra iespēju aplēsēs, nedaudz atvieglo situāciju pasaules tautsaimniecībā. Šie faktori un pārsteidzoši pozitīvie lielāko valstu dati šogad un 2026. gadā veicinājuši nedaudz spēcīgāku pasaules tautsaimniecības izaugsmes perspektīvu un zemāku gaidāmo inflāciju.

Lai gan globālās izaugsmes perspektīva salīdzinājumā ar iepriekšējām iespēju aplēsēm nedaudz paaugstināta, tā joprojām ir vāja salīdzinājumā ar vidējo līmeni pirms pandēmijas. Tiek lēsts, ka pasaules reālā IKP pieaugums 2025. gadā būs 3.5 %, un gaidāms, ka 2026. gadā tas pakāpeniski samazināsies līdz 3.3 % un pēc tam 2027. un 2028. gadā saglabāsies šajā līmenī (2. tabula). Pasaules izaugsmes perspektīvas augšupvērstā korekcija lielā mērā atspoguļo spēcīgāku ASV un Ķīnas izaugsmes perspektīvu. ASV izaugsmes perspektīvas nelielā augšupvērstā korekcija papildus zemākiem tarifiem skaidrojama ar noturīgāku iekšzemes pieprasījumu, nekā iepriekš gaidīts, un tiek uzskatīts, ka tuvākajā laikā to veicinās kapitāla vērtspapīru cenu dinamikas pozitīvā ietekme uz labklājību un pieņēmumi par kopumā lielākiem fiskālajiem izdevumiem. Arī Ķīnas reālā IKP pieauguma aplēses šim un 2026. gadam koriģētas un nedaudz paaugstinātas, lai atspoguļotu spēcīgāku eksporta dinamiku, nekā tika lēsts iepriekš, un pieņēmumus par lielākiem fiskālajiem stimuliem.

Paredzams, ka patēriņa cenu indeksa (PCI) kopējā inflācija lielākajās attīstītajās valstīs un jaunietekmes tirgus ekonomikas valstīs pakāpeniski samazināsies, bet nedaudz straujāk, nekā prognozēts septembra iespēju aplēsēs.^[4] Paredzams, ka 2025. gadā tā būs 3.1 % un 2026. gadā samazināsies līdz 2.8 % un 2027. gadā – līdz 2.5 %, bet 2028. gadā nedaudz paaugstināsies (līdz 2.6 %). Tas nozīmē nedaudz straujāku, nekā iepriekš tika prognozēts, PCI inflācijas sarukumu šajā un nākamajā gadā sakarā ar zemākiem inflācijas rādītājiem vairākumā attīstīto valstu, nekā iepriekš gaidīts. Turklāt lejupvērstā korekcija atspoguļo zemākus ASV un Ķīnas divpusējos tarifus, kā arī nedaudz mazāku tarifu ietekmi uz inflāciju ASV, nekā iepriekš gaidīts. Bez tam vājāks iekšzemes pieprasījums Ķīnā nosaka pakāpeniskāku patēriņa cenu inflācijas kāpumu iespēju aplēšu periodā par iepriekš gaidīto.

Paredzams, ka pasaules importa pieaugums šogad saglabāsies noturīgs, bet nākamajā gadā gaidāma tā tempa palēnināšanās. Paredzams, ka 2025. gadā tas būs 4.4 %, lielā mērā atspoguļojot spēcīgu importa pieaugumu šā gada 1. pusgadā, bet pēc tam 2026. gadā tarifu negatīvās ietekmes dēļ saruks līdz 2.0 %. Paredzams, ka tad pasaules importa kāpums atsāksies un gan 2027., gan 2028. gadā būs 3.1 %. Pasaules importa perspektīva šim un nākamajam gadam būtiski paaugstināta salīdzinājumā ar septembra iespēju aplēsēm, bet 2027. gada aplēses nav mainītas. Importa pieauguma augšupvērstā korekcija atspoguļo pārsteidzoši pozitīvos 2025. gada 2. ceturkšņa datus (galvenokārt jaunietekmes tirgus ekonomikas valstīs) un – mazākā mērā – zemākus tarifus, par kuriem ASV un Ķīna vienojās 2025. gada novembra sākumā. Pārsteidzošie dati skaidrojami ar diviem galvenajiem faktoriem. Pirmkārt, Dienvidaustrumāzijas valstīs, kā arī ārpus eurozonas esošajās ES dalībvalstīs imports pārsniedza gaidas. Vienlaikus vērojamie pārsteidzoši pozitīvie eksporta rādītāji liek domāt, ka vairākas no šīm valstīm, īpaši Dienvidaustrumāzijā, iespējams, gūst labumu no notiekošās pasaules tirdzniecības attiecību pārkonfigurācijas. Šo pārbīdi izraisījis ASV tarifu pieaugums un tā ietver Ķīnas eksporta pārvirzīšanos uz šīm valstīm vienlaikus ar spēcīgu tehnoloģiju produktu tirdzniecību, kam pamatā ir ar mākslīgo intelektu saistīti ieguldījumi. Otrkārt, imports ievērojami pārsniedza gaidas Ēģiptē, Indijā un Turcijā, lai gan šajos gadījumos nav saskatāma skaidra saikne starp lielāku importa apjomu šajās valstīs un Ķīnas eksporta novirzīšanos.

Eurozonas ārējā pieprasījuma perspektīva salīdzinājumā ar iepriekšējām iespēju aplēsēm tikusi pārskatīta un paaugstināta. Gaidāms, ka eurozonas ārējais pieprasījums 2025. gadā pieaugs līdz 3.8 % un pēc tam 2026. gadā samazināsies līdz 1.9 % atbilstoši vājākai pasaules tirdzniecības izaugsmei, bet pēc tam atkal pieaugs līdz 3.1 % 2027. gadā un 3.0 % 2028. gadā. Šā gada augšupvērstā korekcija līdzīgi kā pasaules importa gadījumā atspoguļo 2. ceturkšņa datus, kas liecina, ka eurozonas ārējā pieprasījuma sarukums bijis mazāks, nekā iepriekš gaidīts.

Paredzams, ka eurozonas konkurentu eksporta cenas pieaugs lēnāk par vēsturiski vidējo rādītāju, un salīdzinājumā ar septembra iespēju aplēsēm tās ir pazeminātas. Gaidāms, ka eurozonas konkurentu eksporta cenas (ko uzrāda gada izteiksmē un mēra nacionālajās valūtās) 2025. gadā palielināsies par 1.1 %, 2026. gadā – par 1.6 % un 2027. un 2028. gadā – par 2.0 %. Šie rādītāji ir zemāki par 2000.–2019. gada vēsturisko vidējo rādītāju (2.6 %), jo paredzams, ka Ķīnas eksporta cenu inflācija gada izteiksmē saglabāsies negatīva līdz 2026. gada 3. ceturksnim. Salīdzinājumā ar iepriekšējām iespēju aplēsēm konkurentu eksporta cenas visā iespēju aplēšu periodā koriģētas un samazinātas, atspoguļojot zemāku eksporta cenu inflācijas tendenci attīstītajās valstīs, t. sk. ASV un vairākās ārpus eurozonas esošajās ES dalībvalstīs, un (mazākā mērā) Ķīnā.

3 Reālā tautsaimniecība

Eurozonas ekonomiskā aktivitāte 2025. gada 3. ceturksnī pieauga par 0.3 % un bija daudz spēcīgāka, nekā tika gaidīts saskaņā ar septembra iespēju aplēsēm (0.0 %), bet vairāk atbilda gaidām, veicot korekcijas, kas atspoguļo svārstīgos Īrijas datus (1. attēls). Lai gan 2025. gada 1. ceturksnī vērojamās priekšpiegādes krasa samazināšanās Īrijā bija gaidāma, Īrijas IKP 3. ceturksnī saruka daudz mazākā mērā, nekā gaidīts, un tas gandrīz pilnībā izskaidro pārsteidzošo eurozonas IKP pieauguma kāpumu (1. attēla c) panelis). Koriģēts eurozonas IKP rādītājs, kurā Īrijai izmantots tā dēvētais "pielāgotais iekšzemes pieprasījums", nevis IKP, arī liecina par 0.3 % pieaugumu 2025. gada 3. ceturksnī.^[7] Izmantojot šādu rādītāju, rezultāts bija tikai nedaudz spēcīgāks nekā attiecīgā septembra iespēju aplēse (0.2 %). Runājot par atsevišķām nozarēm, pakalpojumu aktivitāte turpināja paplašināties. To noteica stabils tūrisms un straujāks digitālo pakalpojumu pieaugums. Turpretī rūpnieciskā aktivitāte 3. ceturksnī vēl arvien bija neliela. To kavēja tarifu paaugstināšana, joprojām spēcīga nenoteiktība un augstāks euro kurss. Vienlaikus patērētāju pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem turpināja atveseļoties. To veicināja noturīgu darba tirgu apstākļos augošie reālie ienākumi.

Gaidāms, ka 4. ceturksnī reālā IKP pieaugums būs neliels, saglabājoties sektoru atšķirībām. Apvienotais produkcijas izlaides iepirkumu vadītāju indekss (IVI) novembrī bija 52.8, liecinot par pozitīvu izaugsmes pamattempu.^[8] Pakalpojumu uzņēmējdarbības aktivitātes IVI turpināja palielināties, apstiprinot, ka pakalpojumi ir galvenais izaugsmes virzītājspēks. Turpretī apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides IVI saruka, saglabājoties tikai nedaudz virs robežvērtības, kas norāda uz nemainīgu dinamiku. Eiropas Komisijas ekonomiskā noskaņojuma rādītājs novembrī turpināja paaugstināties, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2023. gada aprīļa. Apsekojumu dati kopumā liecina par mērenu izaugsmi gada pēdējā ceturksnī. Tomēr tiek uzskatīts, ka sakarā ar paredzamo kraso IKP pieauguma kritumu Īrijā 2025. gada 4. ceturksnī eurozonas izaugsme samazināsies par 0.1 procentu punktu. Tāpēc 4. ceturksnī gaidāma neliela eurozonas IKP izaugsmes palēnināšanās (līdz 0.2 %; 1. attēla c) panelis). Dažiem ar tarifiem un tirdzniecības politikas nenoteiktību saistītajiem kavējošajiem faktoriem vajadzētu sākt izzust, tāpēc gaidāms, ka eurozonas izaugsme 2026. gada 1. ceturksnī paātrināsies, atkal sasniedzot 0.3 %. Paredzamo gada pieauguma tempu 2025. gadā (1.4 %) lielā mērā nosaka izaugsmes dinamika gada laikā, lai gan zināma loma ir arī 2024. gada pārnestajai ietekmei.

1 attēls

Eurozonas reālais IKP

a) Reālā IKP pieaugums	b) Reālā IKP līmenis
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā ceturkšņa atbilstošo periodu; %; sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam koriģēti ceturkšņa dati)	(ķēdes indeksu veidā agregētie apjomi; 2020. g. = 100)

c) Eurozonas reālā IKP pieaugums – Īrijas ietekme

(procentuālās pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā ceturkšņa atbilstošo periodu un īpatsvars procentu punktos; sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam koriģēti ceturkšņa dati)

Paredzams, ka reālā IKP gada pieaugums iespēju aplēšu periodā būs vidēji 1.3 %.To veicinās reāli rīcībā esošo ienākumu pieaugums, sarūkošā nenoteiktība, spēcīgs ārējais pieprasījums un fiskālie stimuli saistībā ar aizsardzības un infrastruktūras izdevumiem. Šim fiskālajam stimulam, ko galvenokārt nosaka Vācija, vidējā termiņā būtu jāpaātrina eurozonas IKP pieaugums, kas saskaņā ar aplēsēm līdz 2028. gadam kumulatīvi sasniegs 0.5 %. Vislielākā ietekme uz izaugsmi gaidāma 2026. un 2027. gadā (2. attēls).^[9] Uzskatāms, ka aplēstais nelielais reālā IKP pieauguma kritums (no 1.4 % 2025. gadā līdz 1.2 % 2026. gadā) skaidrojams ar mazāku pārnesto ietekmi 2026. gadā pēc gaidāmā nedaudz pieticīgākā pieauguma 2025. gada 2. pusgadā. Paredzams, ka pēc tam spēcīgākas pārnestās ietekmes dēļ reālā IKP gada pieaugums palielināsies un 2027. un 2028. gadā stabilizēsies 1.4 % līmenī, atspoguļojot līdzīgu pārnesto ietekmi un gada devumu šajos divos gados. Tiek uzskatīts, ka, Īrijā izmantojot pielāgoto iekšzemes pieprasījumu, nevis Īrijas IKP, eurozonas reālā IKP pieaugums palielinās pakāpeniskāk (no 1.0 % 2025. gadā līdz 1.1 % 2026. gadā un 1.3 % 2027. un 2028. gadā).

2. attēls

Kopš 2025. gada marta iespēju aplēsēm izziņoto aizsardzības un infrastruktūras izdevumu ietekme uz reālā IKP pieauguma iespēju aplēsēm

(procentu punktos)

Gaidāms, ka kopš 2024. gada jūnija īstenotās monetārās politikas procentu likmju samazināšanas ietekme pakāpeniski atsvērs iepriekšējā stingrāku nosacījumu cikla novēloto ietekmi, tādējādi veicinot izaugsmi. Tiek uzskatīts, ka iepriekšējā ierobežojošā monetārās politikas cikla negatīvā ietekme uz tautsaimniecības izaugsmi lielā mērā izzudusi. Pamatojoties uz tirgus gaidām par procentu likmju nākotnes virzību iespēju aplēšu pēdējā datu aktualizēšanas datumā, 2027. un 2028. gadā gaidāma neliela turpmākā stingrības mazināšanas posma pozitīva ietekme. Tomēr ar šīs ietekmes kvantitatīvo novērtējumu saistīta būtiska nenoteiktība.

Reālā IKP pieaugumu arī turpmāk vajadzētu noteikt iekšzemes pieprasījumam, neto eksporta negatīvajam devumam 2027. un 2028. gadā sarūkot līdz nullei. No izdevumu viedokļa (3. attēla a) panelis) paredzams, ka privātais patēriņš visā iespēju aplēšu periodā spēcīgi pieaugs, nodrošinot vislielāko devumu reālā IKP pieaugumā. Gaidāms, ka mājsaimniecību augošā pirktspēja, kas atspoguļo stabilu darba samaksas un nodarbinātības kāpumu ilgstošas darba tirgus noturības apstākļos, veicinās mājsaimniecību tēriņu nostiprināšanos. Turklāt ieguldījumu pieaugumam visā iespēju aplēšu periodā vajadzētu būt straujākam par IKP pieaugumu. Gaidāms, ka privātie ieguldījumi kompensēs publisko investīciju samazināšanos 2027. un 2028. gadā, kam pamatā "Nākamās paaudzes ES" (NPES) programmas finansējuma pārtraukšana. Iespēju aplēšu periodā ieguldījumu kāpumu vajadzētu noteikt mazākai nenoteiktībai, pieaugošiem aizsardzības un infrastruktūras izdevumiem, kā arī spēcīgākai peļņai un labākiem pieprasījuma apstākļiem saistībā ar ciklisko atveseļošanos. Turpretī eksporta kāpums, kā gaidāms, joprojām būs ierobežots, neraugoties uz ārējā pieprasījuma uzlabošanos, jo pastāvīgas eurozonas konkurētspējas problēmas, ASV tarifi un agrākais euro kursa kāpums negatīvi ietekmēs eksporta rādītājus. Tas, visticamāk, radīs pastāvīgus eksporta tirgus daļu zaudējumus. Tādējādi paredzams, ka neto eksporta devums reālā IKP pieaugumā 2025. un 2026. gadā būs negatīvs, importam pieaugot straujāk par eksportu. Tiek uzskatīts, ka šo negatīvo devumu daļēji kompensēs krājumu pārmaiņu pozitīvais devums 2025. gadā.

3. attēls

Eurozonas reālais IKP – dalījums galvenajos izdevumu komponentos

a) 2025. gada decembra iespēju aplēses	b) Korekcijas salīdzinājumā ar 2025. gada septembra iespēju aplēsēm
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos)	(procentu punkti un devums procentu punktos)

Salīdzinājumā ar 2025. gada septembra iespēju aplēsēm reālā IKP kāpums koriģēts un paaugstināts par 0.2 procentu punktiem 2025. un 2026. gadā un par 0.1 procentu punktu 2027. gadā (3. attēla b) panelis). Augšupvērstā korekcija 2025. gadā atspoguļo iepriekšējo datu pārskatīšanu, t. sk. labāku 2025. gada 3. ceturkšņa rezultātu, nekā gaidīts. Nedaudz mazāka tirdzniecības politikas nenoteiktība, spēcīgāks ārējais pieprasījums un zemākas enerģijas izejvielu cenas noteikušas izaugsmes perspektīvas augšupvērsto korekciju 2026. gadā. Mazliet intensīvāka ceturkšņa dinamika un spēcīgāka izaugsmes tempa lielāka pārnestā ietekme 2026. gadā kopā nosaka nelielu augšupvērstu 2027. gada perspektīvas korekciju. Runājot par izdevumu komponentiem, lielākās augšupvērstās korekcijas 2025.–2027. gadā attiecas uz ieguldījumiem un, jo īpaši, lielākiem ieguldījumiem uzņēmējdarbībā visā iespēju aplēšu periodā un dinamiskākām valdības investīcijām 2027. gadā, kā arī spēcīgāku valdības patēriņu 2025. un 2026. gadā. Neto tirdzniecība 2025. gadā arī pārskatīta un paaugstināta, atspoguļojot labākus, nekā gaidīts, eksporta rādītājus gada pirmajos trijos ceturkšņos.

Privātajam patēriņam vajadzētu stabili palielināties. To veicinās darba samaksas un ar darba samaksu nesaistīto ienākumu pieaugums. Privātais patēriņš pēdējos ceturkšņos turpinājis palielināties, lai gan lēnākā tempā nekā 2024. gada 2. pusgadā, atspoguļojot paaugstinātu ekonomisko nenoteiktību. Gaidāms, ka patēriņa pieaugums nākamajos ceturkšņos atkal kļūs nedaudz spēcīgs. Paredzams, ka gada pieauguma temps 2026.–2028. gadā būs aptuveni 1.2 %, kas kopumā atbilst tā vēsturiskajam vidējam līmenim (4. attēla a) panelis). Šo perspektīvu lielākoties nosaka reāli rīcībā esošo ienākumu kāpums, ko galvenokārt veicina darba samaksas ienākumi un (mazākā mērā) ar darba samaksu nesaistītie ienākumi. Tiek pieņemts, ka patērētāju konfidence pakāpeniski atveseļosies, vidējā termiņā tuvinoties tās vēsturiskajai normai. To pamato kopumā stabilās darba tirgus perspektīvas, kam vajadzētu radīt arī nelielu pakāpenisku mājsaimniecību uzkrājumu rādītāja sarukumu (4. attēla b) panelis). Tomēr uzkrājumu rādītājs, visticamāk, saglabāsies paaugstināts, atspoguļojot paaugstinātu ekonomisko nenoteiktību, kā arī iespējamo Rikardo ietekmi valstīs, kurās izziņoti fiskālie stimuli. Šo ietekmi apstiprina arī ECB Apsekojuma par patērētāju gaidām dati. Procentu likmes joprojām nedaudz pārsniedz vēsturisko vidējo līmeni, un kredītu pieejamība joprojām ir zema, un arī tas, visticamāk, veicina paaugstinātu uzkrājumu rādītāju. Tomēr nav skaidrs, vai šie vēsturiskie vidējie rādītāji ir pareizie vidējā termiņa atsauces rādītāji, ņemot vērā to, ka tautsaimniecība periodā pēc pandēmijas piedzīvojusi vairākus lielus šokus. Turklāt mājsaimniecībām uzkrājumi var būt nepieciešami, lai finansētu lielākus nākotnes ieguldījumus mājokļos. Neraugoties uz labvēlīgāku reāli rīcībā esošo ienākumu dinamiku iespēju aplēšu periodā, reālais privātais patēriņš pamatā nav koriģēts, jo gaidāms, ka spēcīgākais ienākumu pieaugums noteiks pastāvīgi augstāku uzkrājumu rādītāju.

4. attēls

Mājsaimniecību patēriņš, ienākumi un uzkrājumi

a) Reālā privātā patēriņa pieaugums – dekompozīcija	b) Mājsaimniecību uzkrājumu rādītājs
(gada pārmaiņas; %; devums procentu punktos)	(% no rīcībā esošajiem ienākumiem)

Ieguldījumiem mājokļos iespēju aplēšu periodā vajadzētu atjaunoties, sakarā ar labvēlīgajiem finansēšanas nosacījumiem un pieaugošajiem reālajiem ienākumiem. Pēc kāpuma 2025. gada 1. un 2. ceturksnī ieguldījumi mājokļos 3. ceturksnī īslaicīgi samazinājās sakarā ar negatīviem rezultātiem vairākās eurozonas valstīs. Ieguldījumu mājokļos samazināšanās atklāj, cik trausla ir lēnā atveseļošanās, kas sākās gada sākumā, un atspoguļo joprojām zemo pieejamību, augstās būvniecības izmaksas un ilgstošo makroekonomisko nenoteiktību. Tomēr paredzams, ka ieguldījumi mājokļos 2026.–2028. gadā nostiprināsies. Šī atveseļošanās atspoguļo mājokļu pieprasījuma uzlabošanos, – par ko liecina arī izsniegto mājokļu būvatļauju skaita nepārtraukts pieaugums un Apsekojums par patērētāju gaidām, kas atklāj, ka mājsaimniecības uzskata mājokli par labu ieguldījumu, – un tās pamatā ir pakāpeniskā hipotēku kredīta procentu likmju samazināšanās kopš 2023. gada beigām. To veicina arī mājsaimniecību reālo ienākumu nepārtrauktais pieaugums, un par to liecina arī mājokļu cenu kāpums.

Ieguldījumi uzņēmējdarbībā bijuši noturīgāki, nekā gaidīts, un vidējā termiņā to pieauguma tempam pakāpeniski vajadzētu paātrināties. To noteiks ekonomiskās aktivitātes uzlabošanās, sarūkošā nenoteiktība un dažās valstīs īstenoto fiskālo stimulu ietekme. Pieaugums 2025. gada 1. pusgadā bija pozitīvs, lai gan palēninājās. To noteica priekšpiegādes ietekme, gaidot augstākus tarifus. Pēc tam 3. ceturksnī eurozonas ieguldījumi uzņēmējdarbībā (izņemot svārstīgos Īrijas intelektuālā īpašuma produktus) stabili palielinājās, neraugoties uz tarifu paaugstināšanu un joprojām paaugstināto nenoteiktību. Tas kontrastē ar septembra iespēju aplēsēs paredzēto sarukumu. Paredzams, ka 2026.–2028. gadā ieguldījumi uzņēmējdarbībā turpinās pieaugt, arvien spēcīgāk palielinoties peļņai, pastāvot atbalstošiem finansēšanas nosacījumiem, nostiprinoties iekšzemes un ārējam pieprasījumam, mazinoties nenoteiktībai un izpaužoties aizsardzības un infrastruktūras izdevumu ietekmei.

Gaidāms, ka eksporta pieaugums vēsturiskā skatījumā joprojām būs neliels, neraugoties uz īstermiņa pieaugumu, pozitīvo korekciju sakarā ar zemāku efektīvo tarifu likmi un pakāpeniskāku tarifu ietekmes izpaušanos. Pēc svārstīguma 2025. gada 1. pusgadā, kad eksportētāji veica sūtījumu priekšpiegādi pirms ASV tarifu noteikšanas, gaidāms, ka eurozonas eksports 2025. gada 2. pusgadā ir nedaudz pieaudzis. Nedaudz spēcīgāks eksporta pieaugums 2025. gada 3. ceturksnī, iespējams, atspoguļoja specifiskus farmācijas produktu piegādes ķēdes apstākļus, ko noteica neskaidrība par farmācijas produktu tarifu likmi pirms ES un ASV tirdzniecības vienošanās. Turklāt preču un pakalpojumu eksporta pasūtījumi neliecina par turpmāku būtisku pasliktināšanos tuvākajā laikā. Tiek prognozēts, ka eksporta pieaugums vēsturiskā izteiksmē joprojām būs vājš (1.9 % 2025. gadā un 1.6 % 2026. gadā), bet tas ir koriģēts un palielināts par 0.6 procentu punktiem 2025. gadā un 0.5 procentu punktiem 2026. gadā. Šīs korekcijas atspoguļo efektīvās tarifu likmes, ko ASV piemēro eurozonas importam, samazinājumu par 1 procentu punktu (sk. 1. ielikumu), kā arī gaidas, ka ASV tarifu ietekme pilnā mērā materializēsies pakāpeniskāk, jo eksporta apjomu un cenu lejupvērstās korekcijas bijušas mazākas, nekā iepriekš gaidīts.

Vidējā termiņā eksporta perspektīvu joprojām aizēno nelabvēlīga tirdzniecības politika, konkurences spiediens (īpaši no Āzijas valstīm) un agrākais euro kursa kāpums. Ja tirdzniecības politika nemainīsies, paredzams, ka eksporta pieaugums 2028. gadā pakāpeniski kļūs spēcīgāks un sasniegs 2.6 %, lai gan ārējais pieprasījums joprojām būs nepietiekams. Tas skaidrojams ar strukturālās konkurētspējas problēmām (galvenokārt no Āzijas valstīm) un paaugstinātu euro kursu, kas iespēju aplēšu periodā, kā tiek uzskatīts, negatīvi ietekmēs cenu konkurētspēju. Tāpēc tiek pieņemts, ka salīdzinājumā ar septembra iespēju aplēsēm paredzami turpmāki eksporta tirgus daļu zaudējumi papildus tiem, kas jau radušies 2025. gadā.

Runājot par importu, izaugsmes perspektīvas salīdzinājumā ar septembra iespēju aplēsēm uzlabojušās. Tas galvenokārt atspoguļo spēcīgāku dinamiku pēdējā laikā. Tagad paredzams, ka importa apjoms 2025. gadā palielināsies par 3.2 % sakarā ar euro kursa kāpumu, kas izraisījis importa cenu pazemināšanos. Gaidāms, ka arī vidējā termiņā importa apjoms stabili palielināsies. To veicinās lētās iegādes no Ķīnas un citām Āzijas valstīm, jo gaidāms, ka to eksporta cenas vidējā termiņā joprojām saglabāsies zemas. Kopumā gaidāms, ka neto tirdzniecība 2025. un 2026. gadā sniegs būtisku negatīvu devumu eurozonas izaugsmē (attiecīgi –0.5 un –0.3 procentu punkti), bet 2027. un 2028. gadā devums būs neitrāls.

Paredzams, ka darba tirgus joprojām būs noturīgs, bezdarba līmenim iespēju aplēšu periodā stabili pazeminoties. Paredzams, ka bezdarba līmenis vidējā termiņā samazināsies un līdz 2028. gada beigām sasniegs vēsturiski zemu līmeni (5.8 %; 5. attēls), ņemot vērā samērā stabilo prognozēto kopējās nodarbinātības pieaugumu 2026.–2028. gadā un darbaspēka pieauguma palēnināšanos. Salīdzinot ar septembra prognozēm, zemāks bezdarba līmenis 2025.–2027. gadā galvenokārt atspoguļo zemāku, nekā iepriekš gaidīts, rezultātu 2025. gada 3. ceturksnī.

5. attēls

Bezdarba līmenis un kopējās nodarbinātības kāpums

a) Bezdarba līmenis	b) Nodarbinātība
(% no darbaspēka)	(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Paredzams, ka nodarbinātības kāpums 2026. gadā palēnināsies un pēc tam pamatā nemainīsies (5. attēla b) panelis). Kopumā stabilais nodarbinātības kāpums 2025. gadā atbilst līdzvērtīgam darbaspēka pieaugumam šajā gadā. Lai gan paredzams, ka darbaspēka pieauguma temps pēc tam palēnināsies nelabvēlīgas demogrāfiskās situācijas un mazākas migrācijas ieplūdes apstākļos, paredzams, ka nodarbinātības kāpums joprojām būs straujāks nekā darbaspēka pieaugums, un to galvenokārt noteiks pakalpojumu sektors. Tomēr nodarbinātības kāpumam iespēju aplēšu periodā vajadzētu saglabāties pamatā nemainīgam, bet nedaudz straujākam, nekā paredzēts septembra iespēju aplēsēs.

Gaidāms, ka darba ražīguma pieaugums 2026. un 2027. gadā būs nedaudz spēcīgāks par iepriekš prognozēto un 2028. gadā turpinās ciklisko atveseļošanos (6. attēls). Tas palēninājās 2025. gada 3. ceturksnī sakarā ar pēdējā laikā vērojamā Īrijas IKP datu svārstīguma būtisko ietekmi. Turpretī pārējās eurozonas valstīs darba ražīgums 2025. gada 3. ceturksnī pieauga straujāk, un gaidāms, ka iespēju aplēšu periodā būs vērojams neliels kāpums, atspoguļojot gaidāmo atveseļošanos pēc neparasti lēnā pieauguma pēc pandēmijas. Salīdzinājumā ar septembra iespēju aplēsēm darba ražīguma kāpums iespēju aplēšu periodā koriģēts un nedaudz paaugstināts, atspoguļojot augšupvērstas IKP pieauguma korekcijas.

6. attēls

Darba ražīgums uz vienu nodarbināto

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

4 Fiskālā perspektīva

Paredzams, ka eurozonas fiskālās nostājas stingrība, kas 2025. gadā nedaudz pieauga, 2026. gadā mazināsies un pēc tam 2027. un 2028. gadā atkal pieaugs (4. tabula).^[10] Stingrāku nostāju 2025. gadā galvenokārt noteica diskrecionāri ieņēmumu pasākumi, t. sk. sociālās apdrošināšanas iemaksu paaugstināšana un (mazākā mērā) netiešo un tiešo nodokļu paaugstināšana.^[11] Šo paaugstināšanu daļēji kompensēja nepārtrauktais valsts izdevumu pieaugums. Paredzams, ka fiskālās nostājas stingrība 2026. gadā mazināsies, un to galvenokārt noteiks lielāki valsts ieguldījumi. Tie galvenokārt atspoguļo apjomīgus aizsardzības un infrastruktūras izdevumus Vācijā (2026.–2028. gadā) un zināmā mērā NPES finansēto ieguldījumu pieaugumu Spānijā. Stingrāku fiskālo nostāju, kas koriģēta, ņemot vērā NPES, 2027. gadā var skaidrot ar nediskrecionāriem faktoriem, bet attiecībā uz diskrecionāriem fiskālās politikas pasākumiem redzams, ka daudzās valstīs konsolidāciju (kas līdztekus citiem faktoriem notiek pēc NPES finansējuma pārtraukšanas) kompensē stimulējošie pasākumi, galvenokārt Vācijā. Turklāt redzams, ka NPES finansētie izdevumi, kas dažās valstīs atlikti uz 2027. gadu, minētajā gadā mazina stingrāku fiskālo nostāju. Gaidāms, ka 2028. gadā eurozonas fiskālā nostāja joprojām kļūs arvien stingrāka. Tomēr nedaudz stingrākie diskrecionārie fiskālās politikas pasākumi (kas veido tikai 0.1 procentu punktu no IKP) slēpj atšķirības starp valstīm, jo spēcīga fiskālās nostājas stingrības mazināšanās, īpaši Vācijā, kompensē stingrāku fiskālo nostāju citās valstīs.

Salīdzinājumā ar septembra iespēju aplēsēm fiskālā nostāja novērtēta kā nedaudz mazāk stingra, galvenokārt sakarā ar papildu diskrecionārajiem pasākumiem 2027. gadā. Fiskālās nostājas korekcijas 2025.–2027. gadā kopumā veido kumulatīvu stingrības mazināšanos par 0.2 procentu punktiem no IKP, ko galvenokārt nosaka lielāki ieguldījumi 2027. gadā. Valstu līmenī papildu stingrības mazināšanos Vācijā (galvenokārt saistībā ar ieguldījumiem aizsardzības jomā 2026. un 2027. gadā) un lielākus valdības ieguldījumus, īpaši Itālijā un (mazākā mērā) Spānijā, tikai daļēji kompensē spēcīgāks stingrības pieaugums Francijā (galvenokārt sakarā ar tiešo nodokļu un sociālā nodrošinājuma iemaksu pieaugumu) un citās valstīs.

Joprojām vērojama budžeta deficīta un parāda rādītāju pieauguma tendence (4. tabula). Tiek prognozēts, ka pēc gaidāmā nelielā sarukuma 2025. gadā eurozonas budžeta deficīts 2026. un 2027. gadā pieaugs diezgan strauji un pēc tam 2028. gadā samazināsies tikai nedaudz (līdz 3.4 % no IKP). Šis pieaugums atspoguļo procentu maksājumu kāpumu (no 1.9 % no IKP 2024. gadā līdz 2.3 % 2028. gadā), ko tikai nedaudz kompensēs pozitīvā makroekonomiskā ietekme. Eurozonas parāda attiecība pret IKP turpina pieauguma tendenci, jo pastāvīgais sākotnējais deficīts un pozitīvās deficīta-parāda korekcijas pārsniedz procentu likmju un izaugsmes tempa starpības labvēlīgo, lai gan sarūkošo ietekmi. Salīdzinājumā ar septembra iespēju aplēsēm budžeta bilances tendence 2025.–2027. gadā koriģēta un nedaudz pazemināta galvenokārt sakarā ar cikliski koriģēto sākotnējo bilanci, kas ar uzviju kompensē nelielo cikliskās komponentes uzlabošanos. Valdības parāda tendence koriģēta un pazemināta, atspoguļojot 2024. gada datu statistisko korekciju radītos bāzes efektus un labvēlīgākās procentu likmju un izaugsmes tempa starpības.

2. ielikums
Klimata pārmaiņu politikas makroekonomiskā ietekme eurozonā

Sagatavojuši Pablo Agilars Garsija (Pablo Aguilar García), Filipo Durero (Filippo Durero), Marīns Ferdinanduse (Marien Ferdinandusse), Frederike Kuika (Friderike Kuik) un Romāns Priftis (Romanos Priftis)

Saistībā ar ES siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķiem ES līmenī tiek ieviesti vairāki klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi, t. sk. tā dēvētā pakete "Gatavi mērķrādītājam 55 %", kā arī pasākumi valstu līmenī. Šajā ielikumā aplūkota šo iespēju aplēšu pamatscenārijā ietverto pasākumu makroekonomiskā ietekme, un sniegta dažu klimata politikas pasākumu aspektu scenāriju analīze.

Iespēju aplēšu pamatscenārijā ietverto valstu zaļo fiskālo pasākumu ietekme uz izaugsmi un inflāciju ir neliela.^[12] Fiskālo pasākumu klasificē kā zaļu pasākumu, ja tas pozitīvi ietekmē klimata pārmaiņu novēršanu vai pielāgošanos tām. Šajā ielikumā aplūkotie zaļie pasākumi atspoguļo valstu valdību lēmumus par diskrecionārajiem fiskālajiem pasākumiem, kam ir būtiska ietekme uz makroekonomisko perspektīvu. Tomēr tie veido tikai valstu zaļo ieņēmumu un izdevumu vispārējā līmeņa apakškopu, un tie neatspoguļo regulatīvās politikas ietekmi. Liela daļa no iespēju aplēšu pamatscenārijā ietvertajiem zaļajiem diskrecionārajiem fiskālajiem pasākumiem ir no NPES līdzekļiem finansētie izdevumi. Kopumā gaidāms, ka to ietekme uz inflāciju būs pozitīva, bet paredzams, ka tiem būs negatīva ietekme uz IKP – katrā no gadījumiem tā nepārsniegs 0.1 procentu punktu (A attēls). Tiek lēsts, ka lielākā ietekme uz inflāciju būs 2025. un 2026. gadā, un to radīs ieņēmumu pasākumi, kuriem ir tieša ietekme uz cenām, piemēram, valstu oglekļa cenu paaugstināšana un uz piesārņojumu balstītie netiešie nodokļi.

A attēls

Valstu diskrecionāro zaļās fiskālās politikas pasākumu ietekme uz iespēju aplēšu pamatscenāriju

a) IKP pieaugums	b) Kopējā inflācija
(procentu punktos)	(procentu punktos)

2025. gada decembra iespēju aplēšu pamatscenārijs ietver arī ietekmi uz eurozonas kopējo inflāciju 0.2 procentu punktu apmērā 2028. gadā. Tā saistīta ar jaunās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS2) darbības uzsākšanu (B attēla zilais stabiņš). ETS2 galvenokārt aptver transportlīdzekļu degvielu un ēku apkuri, un tā darbosies atsevišķi no pašreizējās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS1). Uzņēmumiem, kas pārdod fosilās degvielas ETS2 aptvertajās nozarēs, būs jānodod emisijas kvotas par attiecīgajām CO₂ emisijām. Tāpat kā ETS1 gadījumā šīs emisijas kvotas tiks tirgotas, un to cena būs jānosaka tirgum. Taču, ja attiecībā uz ETS1 speciālistu iespēju aplēses atkarīgas no tehniskiem pieņēmumiem par kvotu cenām, kas balstās uz biržā tirgoto nākotnes līgumu cenām (1. ielikums), ETS2 gadījumā pašlaik vēl nav pieejami ticami signāli par cenām, ko sniegtu emisijas kvotu tirdzniecības darījumi vai atvasinātie finanšu instrumenti. 2025. gada decembra iespēju aplēsēs ietverts pieņēmums, kas gan ir saistīts ar ievērojamu nenoteiktību, ka ETS2 ieviešanas brīdī būs noteikta cena 46 euro par tonnu CO₂ (tCO₂), kas atbilst pieņēmumam, ko Eiropas Komisija ietvēra izmantoja savās 2025. gada rudens ekonomiskajās prognozēs.^[13] Lai gan iepriekšējās speciālistu iespēju aplēsēs tika pieņemts, ka ETS2 sāks darboties 2027. gadā saskaņā ar ES tiesību aktiem, gan ES Vides ministru padome, gan Eiropas Parlaments izteicis viedokli, ka būtu labāk atlikt tās ieviešanu uz vienu gadu. Tāpēc 2025. gada decembra iespēju aplēsēs pieņemts, ka darbības sākuma laiks ir 2028. gada janvāris.^[14]

B attēls

ETS2 ietekme uz eurozonas kopējo inflāciju 2028. gadā – pamataplēses un scenāriju analīze

(procentu punktos)

Dažas valstis jau noteikušas savas oglekļa cenas ETS2 aptvertajām nozarēm, un gaidāms, ka ietekmes uz patēriņa cenām izpaušanās ātrums dažādās valstīs būs atšķirīgs, radot neviendabīgu ietekmi uz inflāciju. Paredzams, ka ietekme kopumā būs lielāka valstīs, kurās ETS2 aptvertajās nozarēs nav ieviesta oglekļa cenu noteikšanas shēma, vai kurās paredzams, ka esošā valsts shēma saglabāsies papildus ETS2. 2028. gadā ietekme nav gaidāma valstīs, kurās valsts līmenī noteiktā cena ir augstāka par pieņemto ETS2 cenu un kurās paredzams, ka valsts shēma paliks spēkā ETS2 vietā. Un pretēji, negatīva ietekme 2028. gadā gaidāma valstīs, kurās valsts līmenī noteiktā cena ir augstāka par pieņemto ETS2 cenu, bet paredzams, ka to aizstās ETS2 (t. i., oglekļa cena skartajās nozarēs faktiski samazināsies līdz ETS2 cenu līmenim).^[15] Ietekme uz inflāciju atkarīga arī no tā, cik ātri izpaužas ietekme uz patēriņa cenām. Gaidāms, ka transportlīdzekļu degvielas gadījumā ietekme izpaudīsies strauji, savukārt gāzes cenas dažādās valstīs parasti mainās atšķirīgā tempā atkarībā no tādiem faktoriem kā piegādes līgumu vidējais ilgums.^[16]

Izmantojot alternatīvus pieņēmumus par ETS2 cenu, mēs esam aplēsuši tiešās ETS2 ietekmes uz eurozonas inflāciju 2028. gadā ticamu diapazonu (0.0–0.3 procentu punkti), parādot ar cenu pieņēmumu saistīto nenoteiktību (B attēla dzeltenie stabiņi).^[17] Simulētajā diapazonā ietvertais pieņēmums par ETS2 kvotu cenu 2028. gadā ir 33 euro/tCO₂ un 59 euro/tCO₂ (sk. arī 17. zemsvītras piezīmi). Šis cenu diapazons tika izvēlēts, pamatojoties uz pieņēmumu, ka Eiropas Komisijas nesenie paziņojumi par ETS2 darbības uzsākšanas radītās nenoteiktības un potenciālā cenu svārstīguma mazināšanu liecina par mazāku ļoti augstu cenu risku pirmajos gados, lai gan daži tirgus pētījumi iepriekš norādīja uz augstāku cenu.^[18] Turklāt scenāriju analīzē ir iekļauts vienkāršojošs pieņēmums, ka valstu oglekļa cenu noteikšanas shēmas tiks pilnībā aizstātas ar ETS2, kas faktiski nozīmē, ka, ieviešot ETS2, oglekļa cena skartajās nozarēs varētu samazināties, ja valsts līmenī noteiktā cena bijusi augstāka par ETS2 cenu. Tas arī izskaidro nenozīmīgo ietekmi, kas konstatēta uz cenu 33 euro/tCO₂ balstītajā scenārijā, kas ietver negatīvu ietekmi valstīs, kurās valsts līmenī noteiktā oglekļa cena 2027. gadā ir augstāka par minēto līmeni.

Citi ar ETS2 ietekmi saistītās nenoteiktības avoti ietver pāreju no valstu oglekļa cenu noteikšanas shēmām uz ETS2, ietekmi uz patēriņa cenām un iespējamo kompensējošo pasākumu ietekmi. Piemēram, valstis var izmantot ieņēmumus no ETS2 kompensējošiem pasākumiem, kas varētu bremzēt ETS2 radīto inflācijas ietekmi, jo īpaši, ja tie tiktu izmantoti, lai pazeminātu enerģijas nodokļus (piemēram, elektroenerģijs nodokli). ETS2 ietekme var arī neatbilst vēsturiskajai ietekmei, kas ir pamatscenārija ietekmes novērtējuma pamatā. Valstu līmenī veids, kā ETS2 aizstāj valsts oglekļa cenu noteikšanas shēmu, var atšķirties. Turklāt, kā uzsvērts Eiropas Komisijas 2025. gada rudens ekonomiskajās prognozēs, sagaidāms, ka ETS2 laika gaitā aizsargās ES ekonomiku no fosilo degvielu cenu šokiem, stimulējot atkarības mazināšanos no fosilajām degvielām. Šajā ziņā, ņemot vērā, ka ETS2 ir svarīgs stūrakmens ES klimata mērķu sasniegšanā, jebkāda turpmāka kavēšanās tās ieviešanā varētu būtiski apdraudēt šo mērķu sasniegšanu.

Raugoties plašākā perspektīvā, visu jau īstenoto klimata politikas pasākumu kopums šķiet nepietiekams, lai sasniegtu ES 2030. gada emisiju samazināšanas mērķrādītāju saskaņā ar programmu "Gatavi mērķrādītājam 55 %". Ekonomiskās aktivitātes samazināšanās Covid-19 pandēmijas laikā izraisīja strauju emisiju samazināšanos līdz līmenim, kas zemāks par 2020. gada ES siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mērķrādītājiem, savukārt enerģijas izmantošanas samazināšanās nesenās enerģētikas krīzes laikā 2023. gadā izraisīja turpmāku krasu kritumu (C attēla a) panelis). Turklāt kopš 20. gs. 90. gadu sākuma energointensitāte visās eurozonas valstīs mazinājusies, lai gan saglabājas būtiskas atšķirības starp dažādām valstīm (C attēla b) panelis). Neraugoties uz šiem uzlabojumiem, jaunākās ES dalībvalstu emisiju prognozes liecina, ka ar pašlaik īstenotajiem klimata pasākumiem ES emisiju mērķrādītāji 2030. gadam un turpmākajam periodam netiks sasniegti.^[19] Tāpēc, visticamāk, būs vajadzīgi papildu pasākumi.

C attēls

Siltumnīcefekta gāzu emisijas

a) ES siltumnīcefekta gāzu emisijas un mērķrādītāji

(milj. tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta)

b) Eurozonas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte attiecībā pret IKP

(oglekļa dioksīda ekvivalenta emisiju tonnas uz 1000 euro no IKP)

Mēs novērtējam ES 2030. gada emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanai nepieciešamo papildu pasākumu potenciālo ietekmi, izmantojot jauno eurozonas modeli (New Area-Wide Model; NAWM-E).^[20] Papildus emisiju samazinājumam, ko paredzēts panākt ar esošajiem pasākumiem, lai sasniegtu ES "Gatavi mērķrādītājam 55 %" noteikto mērķrādītāju, līdz 2030. gadam nepieciešams papildu samazinājums par 13 %.^[21] Mūsu scenāriju pamatā ir OECD aprēķinātā efektīvā oglekļa cena. Mēs aplūkojam divus scenārijus: 1) "Gatavi mērķrādītājam 55 %" oglekļa nodokļu scenārijs, kas ļauj sasniegt 2030. gada emisiju samazināšanas mērķrādītāju tikai ar augstāku oglekļa cenu palīdzību, un 2) "Gatavi mērķrādītājam 55 %" kombinētu politikas pasākumu scenārijs, kas, lai padarītu iespējamu 2030. gada emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanu, paredz oglekļa nodokļu un ar oglekli nesaistītu nodokļu elementu kombināciju. Otrais scenārijs arī ļauj sasniegt sekundāros mērķus attiecībā uz tīrās enerģijas īpatsvaru un enerģijas patēriņu, ko attēlo ar tīrās enerģijas kopējās faktoru produktivitātes pieaugumu par 1.2 %.^[22]

ES 2030. gada emisiju mērķrādītāja sasniegšana varētu radīt augšupvērstus inflācijas riskus un lejupvērstus izaugsmes riskus, īpaši, ja mērķrādītāja sasniegšanai galvenokārt tiktu izmantotas oglekļa cenas. Sasniedzot 2030. gada mērķrādītāju tikai ar augstāku oglekļa nodokļu palīdzību (D attēla zilie stabiņi), ietekme uz inflāciju 2027. gadā par 0.4 procentu punktiem pārsniedz pamataplēsi un saglabājas paaugstināta līdz 2030. gadam, savukārt reālais IKP līdz 2030. gadam samazinās par 2.5 %. Tomēr tikai ar augstākiem nodokļiem vien nav iespējams sasniegt "Gatavi mērķrādītājam 55 %" enerģijas patēriņa un tīrās enerģijas mērķrādītājus. "Gatavi mērķrādītājam 55 %" kombinētu politikas pasākumu scenārijā (D attēla dzeltenie stabiņi) SPCI inflācija 2027. un 2028. gadā salīdzinājumā ar pamataplēsi palielinās gandrīz par 0.3 procentu punktiem, savukārt IKP līdz 2030. gadam samazinās par 1 %. Augstāka tīrās enerģijas produktivitāte palielina tīrās enerģijas īpatsvaru, un lielāka aizstāšanas elastība samazina enerģijas patēriņu atbilstoši ES mērķrādītājiem. Kopumā augstāka tīrās enerģijas efektivitāte ļauj saglabāt zemākus oglekļa nodokļus, mazinot gan IKP kritumu, gan inflācijas kāpumu.

D attēls

Klimata politikas scenāriju ietekme uz reālo IKP un inflāciju

Reālais IKP	Kopējā inflācija (%)
(%)	(procentu punktos)

Uz modeļiem balstīto klimata politikas scenāriju rezultāti liecina par augšupvērstiem inflācijas pamataplēses riskiem un lejupvērstiem izaugsmes pamataplēses riskiem. Ietekme atkarīga no īstenotā pārejas pasākuma veida. Jāatzīmē, ka modelī nav skaidri atspoguļoti paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %" regulatīvie elementi, t. sk. to ekonomiskā ietekme, tātad mērķrādītāji varētu tikt sasniegti, izmantojot citas politikas kombinācijas, kas nav ietvertas šajā analīzē un kam būtu atšķirīga ietekme uz izaugsmi un inflāciju. Scenāriji arī specifiski nenorāda nepieciešamo oglekļa nodokļu veidu, jo scenārijos ietvertais efektīvo oglekļa nodokļu likmju pieaugums varētu atspoguļot augstākas oglekļa cenas ne tikai ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas aptvertajās nozarēs (t. sk. augstākas ETS2 cenas), bet arī citās nozarēs.

5 Cenas un izmaksas

Paredzams, ka kopējā inflācija samazināsies no 2.1 % 2025. gadā līdz 1.9 % 2026. gadā un līdz 1.8 % 2027. gadā, bet 2028. gadā pieaugs līdz 2.0 % galvenokārt enerģijas cenu inflācijas dēļ (7. attēls). Gaidāms, ka kopējā inflācija samazināsies no 2.1 % 2025. gada pēdējā ceturksnī līdz 1.9 % 2026. gada 1. ceturksnī galvenokārt enerģijas bāzes efektu dēļ. Zemāka vidējā kopējā inflācija visā 2026. gadā atspoguļo SPCIX inflācijas samazināšanos sakarā ar pakalpojumu cenu inflācijas sarukumu un vājāku pārtikas cenu inflāciju. Kopējās inflācijas turpmākais kritums 2027. gadā atspoguļo ilgstošu SPCIX inflācijas sarukumu, ko daļēji kompensē enerģijas cenu inflācijas atgriešanās nulles līmenī, savukārt pārtikas cenu inflācijai vajadzētu saglabāties nemainīgai. Kopējās inflācijas kāpums līdz 2.0 % 2028. gadā galvenokārt saistīts ar būtisku enerģijas cenu inflācijas paaugstināšanos, ko nosaka ar klimata pārmaiņu pārkārtošanos saistītie fiskālie pasākumi un īpaši jaunās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS2) ieviešana, kuras ietekmē kopējā inflācija pieaug par 0.2 procentu punktiem (sk. 2. ielikumu). Neietverot ETS2 ietekmi, kopējā inflācija 2028. gadā arī saglabāsies nedaudz zemāka par mērķrādītāju (1.9 %), jo enerģijas cenu inflācijas dinamika, neietverot ETS2, vēsturiskā skatījumā joprojām būs ļoti zema.^[24] Gaidāms, ka SPCI inflācija (neietverot enerģijas cenas) pakāpeniski samazināsies un gan 2027., gan 2028. gadā nostabilizēsies 2.0 % līmenī, savukārt SPCIX inflācija vidējā termiņā stabilizēsies 2.0 % līmenī vai tuvu tam.

7. attēls

Eurozonas SPCI inflācija

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

8. attēls

Eurozonas SPCI inflācija – dalījums galvenajos komponentos

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; procentu punktos)

Paredzams, ka līdz 2027. gada beigām saglabāsies neliela enerģijas cenu inflācija, bet 2028. gadā pēc ETS2 ieviešanas tā būtiski pieaugs (9. attēla a) panelis). Straujais enerģijas cenu inflācijas kritums 2026. gada 1. ceturksnī lielā mērā skaidrojams ar transporta degvielas komponenta būtisko lejupvērsto bāzes efektu. Turklāt tiek uzskatīts, ka gaidāmais elektroenerģijas cenu samazinājums Vācijā, ko nosaka zemākas energotīkla maksas, veicina enerģijas cenu kritumu 2026. gada sākumā. Šai ietekmei izzūdot, enerģijas cenu inflācija joprojām būs mērena atbilstoši pieņēmumiem par samērā nemainīgām enerģijas cenām (sk. 1. ielikumu). Tiek uzskatīts, ka enerģijas cenu inflācijas ievērojamo kāpumu līdz 2.2 % 2028. gadā galvenokārt nosaka ES paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %" īstenošana, jo īpaši jaunā ETS2 ēku apkurei un transporta degvielām, kuras devums enerģijas cenu inflācijā, kā tiek lēsts, 2028. gadā veidos 1.9 procentu punktus (sk. 2. ielikumu).

9. attēls

SPCI enerģijas un pārtikas cenu inflācijas perspektīva

a) SPCI enerģijas cenu inflācija

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

b) SPCI pārtikas cenu inflācija

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Paredzams, ka pārtikas cenu inflācija īstermiņā turpinās būtiski samazināties, mazinoties izejvielu cenām un izzūdot ar laikapstākļiem saistītiem faktoriem, un 2028. gadā saglabāsies mērenā līmenī (9. attēla b) panelis). Konkrētāk, gaidāms, ka 2025. gadā pārtikas cenu inflācija samazināsies no 3.2 % 3. ceturksnī līdz 2.5 % 4. ceturksnī, atspoguļojot neseno dažu pārtikas izejvielu, piemēram, kakao un kafijas, cenu kritumu, kā arī vasarā novēroto nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmes izzušanu. Turpmāks sarukums 2026. gada beigās skaidrojams ar zemākām eurozonas pārtikas izejvielu cenām un lejupvērstajiem bāzes efektiem saistībā ar straujo cenu kāpumu 2025. gada vidū. Paredzams, ka pārtikas cenu inflācija 2026. un 2027. gadā vidēji būs 2.4 %, iekams 2028. gadā turpinās samazināties līdz 2.2 %. Šāda inflācija ir zemāka par ilgtermiņa vidējo līmeni un atbilst labvēlīgiem pieņēmumiem par enerģijas un pārtikas preču cenām.

Gaidāms, ka SPCIX inflācija samazināsies no 2.4 % 2025. gadā līdz 2.2 % 2026. gadā un vēlākajos iespēju aplēšu perioda gados stabilizēsies 2 % līmenī vai tuvu tam (10. attēls), atspoguļojot darbaspēka izmaksu spiediena mazināšanos uz pakalpojumu cenu inflāciju. Lai gan paredzams, ka SPCIX inflācija 2025. gada pēdējā ceturksnī palielināsies līdz 2.4 % un saglabāsies šādā līmenī 2026. gada 1. ceturksnī, gaidāms, ka 2027. gada 1. ceturksnī tā noslīdēs līdz 1.9 %. Tiek uzskatīts, ka sākotnējo SPCIX inflācijas kritumu galvenokārt nosaka pakalpojumu cenu inflācijas lejupslīde, kas atspoguļo darbaspēka izmaksu spiediena mazināšanos (11. attēls). Paredzams, ka pakalpojumu komponenta dezinflācijas process 2027. gadā apstāsies atbilstoši darbaspēka izmaksu kāpuma stabilizācijai. Gaidāms, ka neenerģijas rūpniecības preču cenu inflācija nākamajos mēnešos joprojām būs neliela sakarā ar euro kursa kāpumu, iekams 2027. gada beigās pakāpeniski tuvināsies vēsturiski vidējam līmenim (aptuveni 1 %) un saglabāsies šādā līmenī atlikušajā iespēju aplēšu periodā, izraisot nelielu SPCIX inflācijas kāpumu 2028. gadā.

10. attēls

Eurozonas SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas)

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

11. attēls

SPCI neenerģijas rūpniecības preču un pakalpojumu cenu inflācijas perspektīva

a) Neenerģijas rūpniecības preču cenu inflācija	b) Pakalpojumu cenu inflācija
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)	(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Gaidāms, ka ECB monetārās politikas pasākumiem, kas īstenoti kopš 2021. gada decembra, kopumā būs būtiska mazinoša ietekme (lai gan tā saruks) uz inflāciju iespēju aplēšu periodā. Ņemot vērā daudz ilgāku laika nobīdi nekā izaugsmes gadījumā, tiek lēsts, ka stingrākas monetārās politikas posma mazinošā ietekme joprojām būs spēcīgāka par tai sekojošo stingrības mazināšanās posmu visā iespēju aplēšu periodā.

Salīdzinājumā ar 2025. gada septembra iespēju aplēsēm kopējās SPCI inflācijas perspektīva 2025. gadā nav mainīta un 2026. gadā koriģēta un paaugstināta par 0.2 procentu punktiem, bet 2027. gadā samazināta par 0.1 procentu punktu (12. attēls). SPCIX inflācija 2025. gadā nav mainīta, bet 2026. gadā koriģēta un paaugstināta par 0.3 procentu punktiem un 2027. gadā – par 0.1 procentu punktu. Nemainīgais kopējās inflācijas līmenis 2025. gadā atspoguļo pamatā stabilas galveno komponentu aplēses. Attiecībā uz 2026. gadu kopējās inflācijas augšupvērsto korekciju galvenokārt nosaka spēcīgāki, nekā gaidīts, enerģijas, pakalpojumu un neenerģijas rūpniecības preču cenu inflācijas rezultāti. Savukārt lejupvērstā korekcija 2027. gadā lielākoties skaidrojama ar gaidāmo ETS2 sistēmas atlikto ieviešanu, lai gan to daļēji kompensē spēcīgāka pakalpojumu cenu inflācija atbilstoši darbaspēka izmaksu prognožu augšupvērstajām korekcijām.

12. attēls

Inflācijas iespēju aplēses korekcijas salīdzinājumā ar 2025. gada septembra iespēju aplēsēm

(procentu punktos)

Gaidāms, ka nominālās darba samaksas pieaugums 2026. gadā turpinās samazināties un pēc tam atlikušajā iespēju aplēšu periodā būs vērojama horizontāla virzība. Atlīdzības vienam nodarbinātajam kāpums 2025. gada 3. ceturksnī palielinājās līdz nedaudz vairāk par 4 %, pārsniedzot septembra iespēju aplēsēs ietvertās gaidas. Paredzams, ka no 2025. gada pēdējā ceturkšņa tas palēnināsies, un to lielā mērā noteiks mazāks darba samaksas nobīdes devums.^[25] Gaidāms, ka 2025. gadā tas vidēji būs 4.0 %, bet 2026. gadā palēnināsies līdz 3.2 % un 2027. gadā – līdz 2.9 % (13. attēls). Paredzams, ka 2028. gadā tas palielināsies līdz 3.0 %, atspoguļojot nedaudz lielāku darba samaksas nobīdes ietekmi un arī lielākas sociālās apdrošināšanas iemaksas Vācijā, savukārt vienošanās ceļā noteiktās darba samaksas pieaugums turpina pakāpeniski sarukt. Paredzams, ka reālās darba samaksas kāpums iespēju aplēšu perioda otrajā pusē turpinās samazināties un pakāpeniski tuvināsies darba ražīguma pieauguma tempam. Salīdzinājumā ar 2025. gada septembra iespēju aplēsēm atlīdzības vienam nodarbinātajam pieaugums visā iespēju aplēšu periodā koriģēts un paaugstināts par 0.6 procentu punktiem 2025. gadā, par 0.5 procentu punktiem 2026. gadā un par 0.2 procentu punktiem 2027. gadā. Tas daļēji skaidrojams ar straujāku, nekā gaidīts, darba samaksas pieaugumu 2025. gada 2. un 3. ceturksnī. Tomēr korekcijas atspoguļo arī jaunu informāciju par minimālās algas pieaugumu un augstāku paredzamo minimālās algas ietekmi uz kopējo darba samaksu salīdzinājumā ar 2025. gada septembra iespēju aplēsēm.

13. attēls

Darba samaksas pārmaiņu perspektīva

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Paredzams, ka vienības darbaspēka izmaksu pieaugums 2027. gadā samazināsies, ko noteiks zemāks darba samaksas kāpums un zināmā mērā augstāks darba ražīgums, bet pēc tam 2028. gadā tas stabilizēsies 2.1 % līmenī. Vienības darbaspēka izmaksu pieaugums 2025. gada 3. ceturksnī nedaudz palielinājās, un gaidāms, ka tas saglabāsies virs 3 % līdz 2026. gada sākumam. Gaidāms, ka atlīdzības vienam nodarbinātajam pieauguma mazināšanās noteiks vienības darbaspēka izmaksu kāpuma palēninājumu 2026. gadā. Paredzams, ka vienības darbaspēka izmaksu pieaugums vidēji saruks no 3.3 % 2025. gadā līdz 2.6 % 2026. gadā un 2.0 % 2027. gadā, bet 2028. gadā palielināsies līdz 2.1 %, nedaudz pārsniedzot ilgtermiņa vidējo rādītāju. Salīdzinājumā ar 2025. gada septembra iespēju aplēsēm vienības darbaspēka izmaksu pieaugums katram iespēju aplēšu perioda gadam koriģēts un paaugstināts sakarā ar straujāku darba samaksas kāpumu, neraugoties uz nedaudz augstāku darba ražīgumu.

Gaidāms, ka iekšzemes cenu spiediens, ko mēra ar IKP deflatora pieaugumu, 2026. gadā samazināsies, ņemot vērā lēnāku vienības darbaspēka izmaksu kāpumu, un stabilizēsies nedaudz virs 2.0 % (14. attēls). Neraugoties uz IKP deflatora pieauguma tempa nelielu svārstīgumu 2025. gadā, ko noteica vienības peļņas devuma svārstības, paredzams, ka IKP deflatora gada pieauguma temps noslīdēs no vidēji 2.4 % 2025. gadā līdz 2.2 % 2026. gadā un stabilizēsies 2.1 % līmenī 2027. un 2028. gadā, nedaudz pārsniedzot ilgtermiņa vidējo rādītāju. Vienības darbaspēka izmaksu kāpumam kļūstot mērenākam, gaidāms, ka vienības peļņas kāpums iespēju aplēšu periodā pakāpeniski palielināsies. To veicinās turpmāka tautsaimniecības atveseļošanās, sākotnēji vājais importa cenu kāpums, spēcīgāks darba ražīguma kāpums un īslaicīgs grāmatvedības noteikts pieaugums (kas tagad aizkavējas līdz 2028. gadam) saistībā ar ETS2 statistisko atspoguļojumu.^[26] Salīdzinājumā ar 2025. gada septembra iespēju aplēsēm IKP deflatora pieaugums visā iespēju aplēšu periodā koriģēts un paaugstināts par 0.1 procentu punktu gadā.

14. attēls

Iekšzemes cenu spiediens

(gada pārmaiņas; %; devums procentu punktos)

Importa cenu pārmaiņām līdz 2026. gada sākumam vajadzētu saglabāties nedaudz negatīvām, bet pēc tam atkal vajadzētu kļūt mēreni pozitīvām, izzūdot agrākā euro kursa kāpuma bremzējošajai ietekmei. Paredzams, ka gada izteiksmē importa deflatora pieauguma temps palielināsies no –0.1 % 2025. gadā līdz 0.7 % 2026. gadā, kam sekos straujāks kāpums līdz 1.7 % 2027. gadā un 1.8 % 2028. gadā. Salīdzinājumā ar 2025. gada septembra iespēju aplēsēm importa cenu inflācijas lejupvērstā korekcija 2025. gadā skaidrojama arī ar jaunākajiem datu rezultātiem un atbilst mazākiem pieņēmumiem par enerģijas izejvielu cenām. Nelielā augšupvērstā korekcija 2026. gadā atspoguļo nedaudz zemāku valūtas kursu iespēju aplēšu periodā (sk. 1. ielikumu), savukārt importa cenu deflators 2027. gadam nav koriģēts.

6 Jutīguma analīze

6.1 Alternatīvas enerģijas cenu tendences

Alternatīvas enerģijas izejvielu cenu tendences liecina, ka inflāciju vienādi apdraud augšupvērsti un lejupvērsti riski. Speciālistu iespēju aplēšu pamatā ir 1. ielikumā minētie tehniskie pieņēmumi. Šajā jutīguma analīzē izmantotas alternatīvas lejupvērstas un augšupvērstas tendences, kas iegūtas, izmantojot iespēju līgumos ietverto naftas un gāzes cenu neitrālo blīvumu 25. un 75. procentili.^[27] Saskaņā ar šiem blīvumiem naftas cenu riski kopumā ir līdzsvaroti, bet gāzes cenu gadījumā tie norāda uz dažiem augšupvērstiem riskiem, kas apdraud tehniskos pieņēmumus (15. attēls). Veikta arī konstanto cenu jutīguma analīze attiecībā uz naftas un gāzes cenām. Katrā gadījumā tiek aprēķināts sintētisks enerģijas cenu indekss (naftas un gāzes cenu tendenču vidējais svērtais lielums) un ietekme novērtēta, izmantojot ECB un Eurosistēmas makroekonomiskos modeļus. Šo modeļu vidējie rezultāti sniegti 6. tabulā.

15. attēls

Alternatīvas enerģijas cenu pieņēmumu tendences

a) Pieņēmums par naftas cenām

(ASV dolāros par barelu)

b) Pieņēmums par gāzes cenām

(euro par MWh)

6.2 Alternatīvas valūtas kursa tendences

Uz tirgus instrumentiem balstīts valūtas kursa sadalījums liecina par turpmāku euro kursa kāpumu, norādot uz dažiem lejupvērstiem izaugsmes un inflācijas riskiem. Pamataplēsēs tehniskie pieņēmumi par valūtu kursiem tiek saglabāti nemainīgi visā iespēju aplēšu periodā. Alternatīvās lejupvērstās un augšupvērstās tendences iegūtas, pamatojoties uz 25. un 75. procentili, ko veido no iespēju līgumiem iegūti neitrāli euro kursa attiecībā pret ASV dolāru blīvumi 2025. gada 26. novembrī, kas liecināja par nelielu euro kursa kāpumu (16. attēls). Šādu alternatīvu tendenču ietekme vērtēta, izmantojot ECB un Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskos modeļus. 7. tabulā parādīta vidējā ietekme uz produkcijas izlaides pieaugumu un inflāciju saskaņā ar šiem modeļiem.

16. attēls

Euro kursa attiecībā pret ASV dolāru alternatīvās tendences