Ievadruna preses konferencē

ECB prezidents Mario Dragi (Mario Draghi),
ECB viceprezidents Vitors Konstansiu (Vítor Constâncio)
Frankfurte pie Mainas, 2016. gada 8. decembris

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un savā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par ECB Padomes šīsdienas sanāksmes rezultātiem. Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.

Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi, mēs šodien veicām tautsaimniecības un inflācijas perspektīvas un mūsu monetārās politikas nostājas visaptverošu novērtējumu. Tā rezultātā Padome nolūkā sasniegt cenu stabilitātes mērķi pieņēma šādus lēmumus.

Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem mēs turpināsim iegādes aktīvu iegāžu programmas (AIP) ietvaros līdz 2017. gada marta beigām, saglabājot pašreizējo mēneša apjomu 80 mljrd. euro. Sākot ar 2017. gada aprīli, neto aktīvu iegādes paredzēts turpināt ar mēneša apjomu 60 mljrd. euro līdz 2017. gada decembra beigām vai nepieciešamības gadījumā ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim. Ja šajā laikā perspektīva kļūs mazāk labvēlīga vai finansēšanas nosacījumi nebūs atbilstoši turpmākai virzībai uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, Padome plāno palielināt programmas apjomu un/vai ilgumu. Neto iegādes tiks veiktas, vienlaikus atkārtoti ieguldot AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, atmaksāto pamatsummu.

Lai nodrošinātu Eurosistēmas aktīvu iegāžu turpmāku raitu īstenošanu, Padome nolēma ar 2017. gada janvāri mainīt šādus AIP parametrus. Pirmkārt, tiks paplašināts "Valsts sektora aktīvu iegādes programmas" termiņu diapazons, samazinot atbilstošo vērtspapīru minimālo atlikušo dzēšanas termiņu no 2 gadiem līdz 1 gadam. Otrkārt, tādā apmērā, ciktāl tas nepieciešams, tiks atļauta vērtspapīru, kuru ienesīgums līdz dzēšanai ir mazāks par ECB noguldījumu iespējas procentu likmi, iegāde AIP ietvaros.

Galvenās ECB procentu likmes netika mainītas un mēs joprojām paredzam, ka tās ilgāku laiku un krietni ilgāk par neto aktīvu iegāžu periodu saglabāsies tagadējā līmenī vai būs zemākas. 

Šodien noteiktais aktīvu iegādes programmas paplašinājums pielāgots, lai saglabātu ļoti augsto monetārās stimulēšanas pakāpi, kas nepieciešama, lai vidējā termiņā nodrošinātu noturīgu inflācijas tuvināšanos līmenim, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam. Kopā ar iepriekš veikto iegāžu un nākotnē paredzamo atkārtoto ieguldījumu nozīmīgo apjomu tas nodrošinās ļoti labvēlīgu finansēšanas nosacījumu saglabāšanos euro zonā, kas joprojām ir vitāli svarīgi mūsu mērķa sasniegšanai. Īpaši iegāžu aptvertā perioda pagarināšana ļaus nodrošināt noturīgāku klātbūtni tirgū un attiecīgi arī mūsu stimulējošo pasākumu ilgtspējīgāku transmisiju. Šie pielāgojumi atspoguļo mēreno, taču arvien spēcīgāko euro zonas tautsaimniecības atveseļošanos un joprojām ierobežoto pamatā esošo inflācijas spiedienu. Padome cieši sekos līdzi cenu stabilitātes perspektīvas attīstībai un, ja tas būs nepieciešams mērķa sasniegšanai, rīkosies, izmantojot visus tās uzdevumu veikšanai pieejamos instrumentus.

Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. 2016. gada 3. ceturksnī euro zonas reālais IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 0.3% pēc līdzīga kāpuma 2. ceturksnī. Ienākošie dati, īpaši apsekojumu rezultāti, liecina par izaugsmes tendences turpināšanos arī 2016. gada 4. ceturksnī. Tālākā perspektīvā gaidāms, ka tautsaimniecības atveseļošanās turpināsies lēnā, bet pieaugošā tempā. Mūsu īstenoto monetārās politikas pasākumu ietekme uz reālo tautsaimniecību nostiprina iekšējo pieprasījumu un ir veicinājusi parāda attiecības samazināšanos. Uzņēmumu pelnītspējas uzlabošanās un ļoti labvēlīgie finansēšanas nosacījumi turpina veicināt ieguldījumu atjaunošanos. Turklāt pastāvīgais nodarbinātības pieaugums, ko arī sekmē iepriekšējās strukturālās reformas, nodrošina atbalstu mājsaimniecību reāli rīcībā esošo ienākumu un privātā patēriņa kāpumam. Vienlaikus vērojamas nedaudz spēcīgākas globālās atveseļošanās pazīmes. Taču gaidāms, ka ekonomisko izaugsmi euro zonā kavēs lēnais strukturālo reformu īstenošanas temps un vēl neīstenotās bilances korekcijas vairākos sektoros.

Šāds novērtējums kopumā atspoguļots Eurosistēmas speciālistu 2016. gada decembra makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai, kurās lēsts, ka reālā IKP gada pieaugums 2016. un 2017. gadā būs 1.7% un 2018. un 2019. gadā – 1.6%. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2016. gada septembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm reālā IKP kāpuma perspektīvas kopumā nav mainījušās. Riski, kas apdraud euro zonas izaugsmes perspektīvas, joprojām ir lejupvērsti.

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi euro zonas SPCI gada inflācija 2016. gada novembrī bija 0.6% (oktobrī un septembrī attiecīgi 0.5% un 0.4%). Tas lielā mērā atspoguļoja enerģijas cenu gada inflācijas pieaugumu, taču vēl nav pārliecinošu pamatinflācijas pieauguma pazīmju. Attiecībā uz nākotni, pamatojoties uz pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām, gaidāms, ka kopējā inflācija gadumijā būtiski paaugstināsies. To galvenokārt noteiks ar enerģijas cenu gada pārmaiņu tempu saistītie bāzes efekti. 2018. un 2019. gadā inflācijas pieaugumam vajadzētu tupināties. To veicinās mūsu veiktie monetārās politikas pasākumi, gaidāmā tautsaimniecības atveseļošanās un ar to saistītā nepietiekamas jaudas izmantošanas mazināšanās.

Šī tendence atspoguļota arī Eurosistēmas speciālistu 2016. gada decembra makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai, paredzot, ka SPCI gada inflācija 2016. gadā būs 0.2%, 2017. gadā – 1.3%, 2018. gadā – 1.5% un 2019. gadā – 1.7%. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2016. gada septembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm kopējās SPCI inflācijas perspektīvas kopumā nav mainījušās.

Runājot par monetāro analīzi, 2016. gada oktobrī plašās naudas (M3) pieaugums samazinājās (gada pieauguma temps oktobrī bija 4.4%; septembrī – 5.1%). Tāpat kā iepriekšējos mēnešos M3 gada pieaugumu galvenokārt noteica tā likvīdākās sastāvdaļas – šaurās naudas rādītāja M1 gada pieauguma temps oktobrī bija 7.9% (septembrī – 8.4%).

Kreditēšanas dinamika turpinājusi kopš 2014. gada sākuma uzsākto pakāpeniskas atveseļošanās ceļu. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pārmaiņu temps 2016. gada oktobrī pieauga līdz 2.1% (iepriekšējā mēnesī – 2.0%). Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu gada pieauguma temps bija 1.8%. Neraugoties uz to, ka banku izsniegto kredītu dinamika turpina atspoguļot novēloto saikni ar ekonomiskās attīstības ciklu, kredītrisku un notiekošo finanšu un nefinanšu sektora bilanču koriģēšanu, kopš 2014. gada veiktie monetārās politikas pasākumi būtiski uzlabo uzņēmumu un mājsaimniecību aizņemšanās nosacījumus, tādējādi veicinot arī kredītu plūsmas euro zonā.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka šodien pieņemtie monetārās politikas lēmumi bija nepieciešami ļoti būtiskā monetārās stimulēšanas apjoma saglabāšanai, kas ir svarīgi, lai bez nepamatotas aizkavēšanās nodrošinātu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam, nepieciešams.

Monetārās politikas uzmanības centrā ir cenu stabilitātes nodrošināšana vidējā termiņā, un stimulējošā monetārās politikas nostāja veicina ekonomisko aktivitāti. Padome vairākkārt uzsvērusi, ka, lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešama arī apņēmīgāka citu politikas jomu līdzdalība gan valstu, gan Eiropas līmenī. Īpaši nepieciešams būtiski kāpināt strukturālo reformu īstenošanas tempu, lai samazinātu strukturālo bezdarbu un paātrinātu potenciālā ražošanas apjoma pieaugumu euro zonā. Strukturālās reformas nepieciešamas visās euro zonas valstīs. Īpaša uzmanība jāpievērš darba ražīguma kāpuma un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumiem, t.sk. atbilstošas valsts infrastruktūras nodrošināšanai, kas ir būtiska, lai panāktu ieguldījumu pieaugumu un veicinātu darbvietu radīšanu. Šā mērķa sasniegšanu veicinās arī pašreizējo ieguldījumu iniciatīvu pastiprināšana, kapitāla tirgu savienības izveidē panāktais progress un reformas, kas uzlabos ienākumus nenesošo kredītu noregulējumu. Stimulējošas monetārās politikas apstākļos strukturālo reformu ātra un efektīva īstenošana vairos arī euro zonas izturību pret globālajiem šokiem. Arī fiskālajai politikai būtu jāveicina ekonomikas atveseļošanās, vienlaikus saglabājot atbilstību Eiropas Savienības fiskālajiem noteikumiem. Stabilitātes un izaugsmes pakta pilnīga un konsekventa īstenošana laika gaitā un dažādās valstīs paliek ļoti būtisks priekšnoteikums, lai nodrošinātu uzticēšanos fiskālajām pamatnostādnēm. Vienlaikus ir būtiski, ka visas valstis pastiprinātu centienus panākt izaugsmei labvēlīgāku fiskālās politikas saturu.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.