Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs

Kāpēc Eiropai joprojām nepieciešama skaidrā nauda?

ECB Valdes locekļa Īva Merša (Yves Mersch) raksts Project Syndicate

Eiropas maksājumu sistēmas piedzīvo apvērsumu. Digitālā revolūcija piedāvā arvien ātrākus un ērtākus darījumu veikšanas veidus un šķiet, ka skaidrajai naudai nav nākotnes. Taču mēs pieļautu kļūdu, norakstot banknošu un monētu nozīmi tautsaimniecībā.

Pēdējos gados palielinājies bezskaidrās naudas maksājumu iespēju skaits. Kredītkartes, tiešsaistes pārskaitījumi un tiešā debeta maksājumi ir vispāratzīti maksāšanas veidi. Tagad popularitāti iegūst arī digitālie maksājumu risinājumi, ko piedāvā viedtālruņi, un mobilie naudas maki. Potenciāli satricinoši jauninājumi, piemēram, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas, liecina, ka nākotnē iespējamas turpmākas un, iespējams, būtiskas pārmaiņas.

Neatkarīgi no šīm jaunajām un sākumstadijā esošajām iespējām ir virkne pētījumu, kuros aicināts likvidēt skaidro naudu. Bezskaidrās naudas sabiedrības atbalstītājus var iedalīt trijās grupās.

Pirmā grupa – alķīmiķi – vēlas pārvarēt ierobežojumus, ko monetārajai politikai uzliek zemākā nulles robeža. Otrā grupa – likumības un kārtības aizstāvji – vēlas atņemt galveno maksāšanas līdzekli nelegālām darbībām. Un trešā grupa – finanšu tehnoloģiju savienība – uzskata, ka, likvidējot ar skaidrās naudas uzglabāšanu, emisiju un apstrādi saistītās lielās izmaksas, ar ko pašlaik saskaras finanšu nozare, rastos būtiskas uzņēmējdarbības iespējas.

Tomēr argumenti par labu skaidrās naudas likvidēšanai neiztur pārbaudi. Sāksim ar alķīmiķu apgalvojumiem. Taisnība, ka ļoti zemu procentu likmju apstākļos monetārās politikas īstenošana ir apgrūtināta.

Tomēr pieredze rāda, ka efektīvā zemākā robeža atšķiras no zemākās nulles robežas. Negatīvas procentu likmes tiešām darbojas, neizraisot pastiprinātu skaidrās naudas izmantošanu, īpaši kombinācijā ar tiešajām aktīvu iegādēm, ilgtermiņa kredītoperācijām (t.sk. operācijām ar fiksēto procentu likmi un pilna apjoma piešķīrumu un mērķoperācijām) un perspektīvas norādēm. Pašas par sevi negatīvas procentu likmes jāuztver kā speciāls nestandarta monetārās politikas instruments, kas atšķiras no zemām procentu likmēm.

Likumības un kārtības aizstāvju argumenti par skaidrās naudas aizliegšanu arī neiztur kritiku. Skaidrā nauda kā vērtību uzkrāšanas un maksāšanas līdzeklis daudziem iedzīvotājiem, kuri ievēro likumus, pilda būtisku sociālo funkciju. Vai kāds vēlas ierosināt aizliegt turēt privātīpašumā luksusa automašīnas vai dārgakmeņus, jo tie patīk noziedzniekiem? Kaitējums godīgo iedzīvotāju vairākumam, lai sodītu nelielu likumpārkāpēju grupu, līdzinātos centieniem ar veseri lobīt riekstus, vienlaikus salaužot arī galdu, uz kura tie stāv.

Visbeidzot, finanšu tehnoloģiju savienība sola atvieglot finanšu darījumu veikšanu ar inovatīviem digitālajiem maksājumu risinājumiem. Klientiem vairs nevajadzētu nēsāt līdzi naudas žūksni vai meklēt bankomātus. Taču paliek atklāts jautājums, vai joprojām ļoti sadrumstalotais digitālo maksājumu sektors palīdzēs klientiem vairāk nekā uzņēmumi, kas piedāvā maksājumu risinājumus.

Argumentiem par labu bezskaidrās naudas sabiedrībai ir vēl viens būtisks trūkums: lielākā daļa cilvēku, vismaz euro zonā, to nevēlas. Saskaņā ar vēl nepublicētu Eiropas Centrālās bankas veiktu 65 000 euro zonas iedzīvotāju apsekojumu gandrīz 80% maksājumu tirdzniecības vietās tiek veikti skaidrā naudā. Vērtības izteiksmē skaidrā naudā tiek veikta vairāk nekā puse maksājumu.

Kā Eiropā bieži gadās, atšķirības dalībvalstu starpā ir ievērojamas: skaidrās naudas darījumu īpatsvars svārstās no 42% Somijā līdz 92% Maltā. Taču kopumā joprojām vērojama sabiedrības uzticēšanas skaidrajai naudai – un tā kļūst spēcīgāka.

Patiesībā kopējais skaidrās naudas pieprasījuma kāpums pārsniedz nominālā IKP pieauguma tempu. Pēdējos piecos gados apgrozībā esošo euro banknošu vērtība pieauga par 4.9% un apjoms – 6.2%. Šis kāpums ietver arī tādu nominālvērtību banknotes, kas galvenokārt tiek izmantotas darījumiem, nevis uzkrājumu veidošanai.

Šie rezultāti apstiprina ECB neitrālās nostājas atbilstību attiecībā uz maksājumiem, kas ietver gan skaidro naudu, gan bezskaidro naudu. Šāda pieeja balstās uz četriem principiem: 1) tehnisko drošību, 2) efektivitāti, 3) tehnoloģisko neitralitāti un 4) attiecīgo maksāšanas līdzekļu lietotāju izvēles brīvību.

ECB galvenais mērķis ir nodrošināt cenu stabilitāti. Šā mērķa sasniegšanai tā nodrošina drošu centrālās bankas likviditāti gan centrālajā bankā turēto banku rezervju, gan banknošu veidā (banknotes ir vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis euro zonā).

Ja Eiropa atceltu skaidro naudu, tādējādi iedzīvotājiem tiktu pārrauta vienīgā tiešā saite ar centrālās bankas naudas līdzekļiem. Demokrātijas apstākļos šāda saite palīdz uzlabot sabiedrības atbalstu centrālās bankas neatkarībai, vairojot cilvēku uzticību un atbalstu efektīvas monetārās politikas īstenošanai.

ECB turpinās nodrošināt banknotes. Mēs arī stimulēsim turpmāku integrēta, inovatīva un konkurētspējīga neliela apjoma maksājumu risinājumu tirgus attīstību euro zonā. Ja kādu dienu tiks pieņemts lēmums aizstāt skaidro naudu ar elektroniskiem maksāšanas līdzekļiem, šim lēmumam būs jāatspoguļo cilvēku griba, nevis interešu grupu spiediens.

KONTAKTINFORMĀCIJA

Eiropas Centrālā banka

Komunikācijas ģenerāldirektorāts

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem