Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs
  • INTERVIJA

Intervija aģentūrai LETA

Ingunas Ukenābeles intervija ar ECB Valdes locekli Izabelu Šnābeli (Isabel Schnabel) 2021. gada 22. februārī

2021. gada 25. februārī

Kā Jūs raksturotu pašreizējo ekonomisko situāciju euro zonā?

Pandēmijas laikā esam piedzīvojuši lielāko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara. Pēc straujā ekonomiskās aktivitātes krituma, kas 2020. gada pavasarī sekoja pirmajam saslimšanas vilnim, bija vērojama spēcīga atveseļošanās, ko veicināja izlēmīga fiskālās un monetārās politikas reakcija. Šo pozitīvo attīstību pārtrauca saslimstības palielināšanās pagājušā gada beigās, ietekmējot ekonomisko aktivitāti arī 2021. gada sākumā. Runājot par stāvokli veselības jomā, joprojām valda būtiska nenoteiktība saistībā ar jaunajiem vīrusa variantiem, kas rada zināmus lejupvērstus riskus īstermiņa perspektīvai.

Taču, neraugoties uz to, šķiet, ka tagad mēs spējam daudz labāk tikt galā ar ierobežojošo pasākumu sekām nekā pirmajā reizē. Notikusi zināma pielāgošanās, un tas nozīmē, ka otrās ierobežojošo pasākumu kārtas ietekme uz tautsaimniecību nebūs tik smaga.

Turklāt vērojamas arī daudzas pozitīvas pazīmes. Pirmkārt, tagad mums ir vakcīnas. Vakcinācijas temps ir lēns, bet stabils. Pasaules tautsaimniecības atveseļošanās noris ātrāk, nekā gaidīts. Un iespējams, ka Džo Baidena administrācijas plānotās apjomīgās fiskālo pasākumu paketes netiešā pozitīvā ietekme būs jūtama arī euro zonā. Tātad ir redzama gaisma tuneļa galā.

Raugoties nākotnē, fiskālās un monetārās politikas atbalsta pasākumi būs ārkārtīgi būtiski un tos nedrīkst pārtraukt priekšlaicīgi. Runājot par monetāro politiku, mēs gādāsim, lai nenotiktu nepamatota finansēšanas nosacījumu pasliktināšanās. Pārāk straujš reālo procentu likmju kāpums globālās izaugsmes perspektīvu uzlabošanās kontekstā varētu apdraudēt tautsaimniecības atveseļošanos. Tāpēc mēs rūpīgi monitorējam finanšu tirgus norises.

Vai pēc pandēmijas atkāpšanās varam sagaidīt tikpat strauju atveseļošanos kā pagājušajā vasarā?

Bija iepriecinoši redzēt, cik ātri tautsaimniecība spēja atgūties pagājušajā gadā, un ir iespējama līdzīga strauja atveseļošanās pēc tam, kad veselības krīze pamatā būs ierobežota. Tomēr, palielinoties ierobežojošo pasākumu ilgumam un biežumam, pieaug paliekoša kaitējuma risks. Tas nozīmē, ka vīrusa izplatības ierobežošana ir absolūta prioritāte. Turklāt mums šī krīze jāizmanto kā iespēja veikt strukturālas pārmaiņas. Piemēram, redzējām, ka vērojama virzība uz digitālo ekonomiku. Šīs pārmaiņas varētu nākotnē stimulēt darba ražīguma pieaugumu. Šā iemesla dēļ ļoti būtiska ir efektīva valsts līdzekļu, īpaši "Nākamās paaudzes ES" instrumenta ietvaros nodrošināto līdzekļu, izmantošana. Šie līdzekļi jāizmanto, lai veicinātu pāreju uz zaļāku un digitālāku ekonomiku.

Kāda šogad varētu būt euro zonas ekonomiskā izaugsme? Kad tā varētu sasniegt līmeni, kāds bija pirms krīzes?

Saskaņā ar jaunākajām mūsu speciālistu iespēju aplēsēm decembrī prognozēts, ka tautsaimniecības izaugsmes temps euro zonā 2021. gadā sasniegs 3.9%. Ilgstošu ierobežojošo pasākumu dēļ iespējams, ka tautsaimniecības izaugsme 2021. gada 1. ceturksnī būs nedaudz vājāka, nekā gaidīts. Taču, ņemot vērā pozitīvās norises, uz kurām norādīju, vēsturiski labvēlīgos finansēšanas nosacījumus un ekspansīvo fiskālo politiku, iespējams, ka gada izaugsme atbildīs decembra iespēju aplēsēm.

Pamatojoties uz pašreizējām iespēju aplēsēm, euro zonas tautsaimniecībai 2022. gada vidū vajadzētu sasniegt līmeni, kāds bija pirms krīzes.

Vai pastāv risks, ka pandēmijas izraisītā krīze radīs vēl lielāku nevienlīdzību euro zonas attīstībā, jo turīgākās valstis ieguldījušas vairāk līdzekļu palīdzības un attīstības programmās nekā mazāk turīgās valstis?

Pandēmijas sākumā pastāvēja bažas, ka pandēmijas vissmagāk skartajām valstīm trūks fiskālās elastības atbilstošai reakcijai. Pretēji gaidītajam krīzes laikā šāda vispārēja tendence nav tikusi novērota. Šajā ziņā būtiska loma ir Eiropas līmeņa fiskālo pasākumu paketei.

Taču galu galā svarīgi ir tas, kā šie valsts līdzekļi tiek izlietoti. Vai tie tiks novirzīti lietderīgiem ieguldījumiem? Vai tos izmantos, lai veicinātu inovācijas? Tas ir labākais veids, kā novērst visas potenciālās atšķirības. Tāpēc jāpanāk ātra Eiropas līdzekļu izmaksa un pēc tam tie pārdomāti jāliek lietā.

Vai ECB seko dalībvalstu programmām? Latvijā, piemēram, plaši tiek kritizēta Finanšu ministrijas izstrādātā programma.

Šādas diskusijas notiek visās valstīs, un tas ir Eiropas Komisijas uzdevums izvērtēt šīs programmas. Kopumā euro zonā vērotā politikas reakcija bijusi piemērota pandēmijas izraisītā šoka novēršanai. Ļoti būtiskas bija darbvietu saglabāšanas shēmas – tās ļāva nosargāt darba vietas 10 miljoniem cilvēku, novēršot strauju bezdarba līmeņa pieaugumu. Vēl viens svarīgs komponents bija atbalsts uzņēmumiem, kura mērķis bija novērst maksātnespēju starp uzņēmumiem, kas būtu dzīvotspējīgi normālos apstākļos. Tos var uzskatīt par vissvarīgākajiem pasākumiem, un tie darbojās ļoti labi, īpaši apvienojumā ar monetārās politikas pasākumiem, kas nodrošināja ļoti labvēlīgus finansēšanas nosacījumus uzņēmumiem, mājsaimniecībām un valdībām, tādējādi pastiprinot fiskālās politikas reakciju.

Vai krīzes pārvarēšana euro zonas valstīs un ārpus euro zonas esošajās ES valstīs notiek atšķirīgi?

Kopumā, reakcija uz krīzi bijusi ļoti līdzīga. Ārpus euro zonas esošās ES valstis saskārušās ar ļoti smagu vīrusa otrā viļņa ietekmi, kā rezultātā noteikti jauni ierobežojošie pasākumi. Kā ES dalībvalstīm tām arī pieejama "Nākamās paaudzes ES" programma. Šajās valstīs īstenoti monetārās politikas pasākumi, lai mazinātu pandēmijas sekas. ECB savukārt atbalstījusi šos pasākumus, nodrošinot euro likviditāti ar mijmaiņas darījumu un repo darījumu līniju palīdzību.

Baltijas valstis pieder pie jaunākajām euro zonas dalībniecēm. Vai tām ir vieglāk pārvarēt šo krīzi kā euro zonas dalībniecēm, ņemot vērā, ka daži cilvēki vēl arvien apšauba vienotās valūtas nepieciešamību?

Arī Baltijas valstīs pandēmijas rezultātā bijusi vērojama strauja tautsaimniecības lejupslīde. Taču, salīdzinot ar euro zonu kopumā, šīm valstīm klājies labāk – reālā IKP kritums 2020. gadā bijis viens no mazākajiem euro zonā. Protams, ir vērts pieminēt, ka arī to starta pozīcija bija relatīvi laba.

ECB sniegusi būtisku atbalstu visām euro zonas valstīm. Finanšu tirgu satricinājumu laikā 2020. gada martā ECB reakcija bija būtisks faktors, kas palīdzēja novērst smagu finanšu krīzi. Sistēmiskā riska rādītāji bija līdzīgā līmenī kā globālās finanšu krīzes laikā. Zibenīgās politikas reakcijas dēļ ECB relatīvi ātri spēja nomierināt finanšu tirgus.

Kopš tā brīža monetārās politikas uzmanības centrā izvirzījies uzdevums nodrošināt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus, lai inflācija atgrieztos līmenī, kas atbilst mūsu vidējā termiņa mērķim. Pandēmija radījusi lejupvērstu spiedienu uz inflāciju. Mēs uz to reaģējām, ieviešot dažādus krīzes pasākumus, konkrētāk, jaunu aktīvu iegādes programmu – pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmu (PĀAIP) – un ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas.

Baltijas valstu ieguvumi no visiem šiem pasākumiem ir būtiski. Euro nodrošinājis stabilitāti lielas nenoteiktības laikā.

Cik ilgs, Jūsuprāt, var būt zemu procentu likmju periods? Kādi nosacījumi nepieciešami, lai to mainītu?

Zemo procentu likmju vidi nosaka ilgtermiņa strukturālās tendences, piemēram, demogrāfija, kam ir būtiska loma Baltijas valstīs, globalizācija un darba ražīguma pieauguma samazināšanās. Vērojama relatīvi izteikta vēlme veidot uzkrājumus un ierobežota interese par ieguldījumiem, radot lejupvērstu spiedienu uz procentu likmēm ne vien Eiropā, bet visās attīstītajās valstīs. Protams, šādas tendences var arī mainīties. Piemēram, sabiedrības, kas noveco, kādā brīdī var sākt tērēt vairāk naudas, teiksim, medicīnas pakalpojumiem vai ilgtermiņa aprūpei. Iespējamas arī inovācijas, piemēram, zaļās tehnoloģijas. Šādas inovācijas varētu veicināt darba ražīguma kāpumu, tādējādi vairojot ieguldījumus. Šāda scenārija īstenošanās lielā mērā atkarīga no valdības politikas, proti, strukturālās politikas un valsts ieguldījumiem.

Nedomājam, ka šādas makroekonomisko tendenču pārmaiņas varētu notikt īstermiņā, taču nevajadzētu uzskatīt, ka tās nenotiks nekad. Ikviens, kurš apguvis ekonomikas vēsturi, zina, ka šādas tendences var mainīties, taču ir grūti paredzēt, kad tas notiks.

Vai Jums šķiet, ka nauda tiek ieguldīta tautsaimniecībā? Latvijā, piemēram, valda uzskats, ka ar zemām procentu likmēm vien nepietiek, lai atdzīvinātu banku kreditēšanas tirgu.

Pandēmija ir ārkārtīgi lielas nenoteiktības laiks. Šādos laikos cilvēki parasti veido lielākus uzkrājumus. Tie var būt piespiedu uzkrājumi, taču, protams, notiek arī piesardzības uzkrājumu veidošana, jo cilvēki bažījas par tautsaimniecības perspektīvām. Tāpēc parasti pieaug uzkrājumu apjoms un vienlaikus lielās nenoteiktības dēļ sarūk ieguldījumi. Lai notiktu tautsaimniecības atveseļošanās, ir būtiski, lai patērētāji atsāktu tērēt naudu un uzņēmumi atsāktu veikt ieguldījumus. Noteicošais ir konfidence, un gan fiskālā, gan monetārā politika var palīdzēt atjaunot zudušo konfidenci, tādējādi stimulējot pieprasījumu.

Kā Jūs raksturotu norises finanšu tirgos, t.sk. banku sektorā? Cik stabilas šobrīd ir euro zonas bankas? Daudzi cilvēki asociē vārdu "krīze" ar banku problēmām un draudiem viņu ietaupījumiem.

Šī krīze ļoti atšķiras no globālās finanšu krīzes. Sākoties šai krīzei, banku stāvoklis bija salīdzinoši labs. Tas sakāms arī par Baltijas valstu bankām. Konkrētāk runājot, bankas bija salīdzinoši labi kapitalizētas. Tas bija būtiski, jo nozīmēja, ka bankas varēja palīdzēt rast krīzes risinājumu, nevis radīt problēmas.

Fiskālā, uzraudzības un monetārā politika atbalstīja šīs visai labvēlīgās norises.

Runājot par fiskālo politiku, tika ieviestas kredītbrīvdienas un garantijas, kā arī uzraugi atviegloja prasības. Abi šie pasākumu veidi bija būtiski banku sektora atbalstam. Runājot par monetāro politiku, centrālo banku pasākumi nodrošināja augstu likviditātes apjomu ar ļoti labvēlīgiem nosacījumiem, ļaujot bankām turpināt izsniegt aizdevumus.

Šo atbalsta pasākumu rezultātā šobrīd vērojamais maksātnespējas gadījumu skaits ir ļoti zems. Kritiskais brīdis iestāsies, kad šie atbalsta pasākumi tiks pārtraukti. Pastāv "kraujas efekta" risks, kas varētu netieši ietekmēt arī finanšu sektoru, un iespējams ienākumus nenesošo kredītu apjoma pieaugums. Mūsu veiktā analīze liecina, ka euro zonas bankas spētu tikt galā ar šiem sarežģījumiem, ja vien atbalsta pasākumi netiktu pārtraukti pārāk agri un pārāk strauji, kā arī saglabājoties kopumā labvēlīgiem nosacījumiem, t.sk. ECB nodrošinātajiem finansēšanas nosacījumiem. Taču varam paredzēt, ka daudzu uzņēmumu parāda līmenis pēc krīzes būs būtiski palielinājies.

Kāds ir Baltijas valstu stāvoklis attiecībā uz ienākumus nenesošo kredītu risku?

Arī Baltijas valstīs iespējams šāds "kraujas efekta" risks. Daudzu uzņēmumu parāda līmenis palielinās un ne visi šie uzņēmumi pārdzīvos krīzi. Pandēmija rada sarežģījumus visās euro zonas valstīs.

Pirms pandēmijas Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs ļoti aktuāls bija noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas apkarošanas jautājums. Bija virkne skandālu un tika pieņemti stingri noteikumi. Kā Jūs vērtējat cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju euro zonā kopumā? Kādas ir šobrīd lielākās problēmas?

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošana ir būtiska, lai saglabātu finanšu sektora integritāti un sabiedrības uzticēšanos finanšu iestādēm. Tā galvenokārt ir valstu iestāžu atbildība, savukārt ECB uzdevums ir nozīmīgo banku uzraudzība euro zonā. Protams, notiek sadarbība un informācijas apmaiņa.

Tomēr, ja runājam par pārrobežu problēmām, ar valstu atbildību varētu nepietikt. Ja kādā atsevišķā valstī ir ierobežota pasākumu īstenošana, tas var radīt netiešu negatīvu ietekmi visā euro zonā. Tāpēc uzskatu, ka varētu būt nepieciešama plašāka Eiropas mēroga pieeja. Tā jāsāk ar turpmāku nacionālo tiesību aktu saskaņošanu. Turklāt jāapsver, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana nebūtu efektīvāka, ja to veiktu Eiropas līmenī. Šīs idejas iekļautas arī Eiropas Komisijas rīcības plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai.

Vai Jūs uzskatāt, ka Eiropas Komisija šajā jautājumā reaģē pārāk lēni? Par šiem jautājumiem tiek runāts jau gadiem ilgi.

Ir pamatots iemesls apgalvot, ka risinājumam būtu jābūt ātrākam. Taču paceļot pilnvaras un pienākumus Eiropas līmenī, šis jautājums kļūst politiski sarežģīts un prasa daudz laika. Runājot par saskaņošanu, zināmu progresu varētu panākt ātrāk.

Kad gaidāms digitālais euro?

Digitālā euro ieviešana joprojām ir atklāts jautājums. ECB 2020. gada oktobrī publicēja pirmo ziņojumu par digitālo euro. Šis ziņojums kalpoja par pamatu sabiedriskās apspriešanas procesam, kas izraisīja lielu interesi. Ļoti iespējams, ka mēs līdz šā gada vidum pieņemsim lēmumu par to, vai tiks uzsākts digitālā euro projekts, sākot ar izpētes posmu. Protams, savus plānus mēs cieši saskaņojam ar Eiropas Komisiju. Joprojām jānoskaidro arī būtiski tehniskie aspekti. Vēlos uzsvērt, ka joprojām notiek diskusijas. Vēl nav pieņemts oficiāls lēmums. Viss process prasīs vairākus gadus.

Vai sabiedrība uzticēsies digitālai valūtai?

Sabiedrības uzticēšanos digitālai valūtai noteiks sabiedrības uzticēšanās centrālajai bankai, kura to emitēs. Uzticēšanās līmenis euro ir ļoti augsts un es nešaubos, ka spējam nodrošināt līdzīgu uzticēšanās līmeni digitālajam euro.

KONTAKTINFORMĀCIJA

Eiropas Centrālā banka

Komunikācijas ģenerāldirektorāts

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem