- ECB BLOGS
Eiropai jārīkojas, lai stiprinātu savas valūtas lomu
Pēdējos gados palielinājusies euro izmantošana starptautiskā mērogā, taču to galvenokārt noteica apstākļi, nevis izvēle. Monetārajā sistēmā, kurā valda arvien lielāka sāncensība, Eiropai jārīkojas apņēmīgi, lai nostiprinātu savas valūtas nozīmi – liekot stabilus pamatus, sekojot līdzi globālajām pārmaiņām un saskaņojot politikas mērķus ar konkrētiem pasākumiem.
Starptautiskajā monetārajā sistēmā vērojama arvien lielāka sāncensība. Lielās tautsaimniecības, kas agrāk paļāvās uz automātisku sistēmas darbību, tagad aktīvi virza savas valūtas izmantošanu. Eiropa līdz šim bijusi izņēmums. Mūsu valūtas globālā nozīme pēdējos gados pakāpeniski palielinājusies, taču to galvenokārt noteikuši apstākļi, nevis izvēle. Šobrīd ar to vairs nepietiek. Mainīgajā globālajā vidē euro būtu jākalpo skaidrākam Eiropas mērķim, un Eiropai vajadzētu būt gatavai rīkoties, lai to panāktu.
Izejas pozīcija ir labvēlīga. Kopš 2010. gadu vidus apvienotais euro starptautiskās nozīmes rādītājs palielinājies aptuveni par 1.5 procentu punktiem. Euro īpatsvars pasaules rezervēs ir aptuveni 20 % – tāpat kā jau 20 divdesmit gadus. Taču mūsu valūtā emitēto starptautisko parāda instrumentu apjoms pagājušajā gadā sasniedza gandrīz 1 trilj. euro. Tas ir augstākais gada līmenis kopš vienotās valūtas ieviešanas. Vairākkārt 2025. gadā investori, meklējot drošību, iegādājās euro un euro denominētos aktīvus, vienlaikus pārdodot ASV dolārus un Valsts kases vērtspapīrus.
Šādai notikumu attīstībai pamatā ir divi iemesli.
Pirmais ir strukturāls. Eiropa ir visatvērtākā lielā tautsaimniecība pasaulē, un pagājušajā gadā tās eksports sasniedza gandrīz 4 trilj. euro. Mūsu apņemšanās ievērot tiesiskumu pat bezprecedenta spiediena apstākļos, mūsu centrālās bankas neatkarība, mūsu stabilā fiskālā sistēma un mūsu vienotā tirgus atvērtība ir strukturālas iezīmes, kas vairs nav pašsaprotamas.
Otrais iemesls – jomās, kurās Eiropa spērusi apzinātus soļus, ir sasniegti rezultāti. Konsekvents Eiropas regulējums attiecībā uz zaļo un ilgtspējīgo finansējumu nodrošināja vadošo lomu tirgū – euro ir apsteidzis dolāru, pirmo reizi kļūstot par vadošo valūtu pasaules zaļo obligāciju tirgū. Un zibmaksājumi attīstās eksponenciālā ātrumā. To pamatā ir ES tiesību akti un Eurosistēmas uzturētā Eiropas mēroga zibmaksājumu sistēma.
Kad vien izlēmām rīkoties, tika panākts progress. Taču tagad ar to vien nepietiek.
Gandrīz trešdaļa Ķīnas ārējās tirdzniecības tiek veikta renminbi (pirms desmit gadiem šis apjoms bija gandrīz nulle). Renminbi īpatsvars pasaules tirdzniecības finansēšanā sasniedzis 8 %, apsteidzot euro. Norēķini par vairāk nekā 20 % Francijas tirdzniecības apjoma ar Ķīnu tagad tiek veikti renminbi. Šīs norises atspoguļo apzinātu Ķīnas politiku paplašināt savas valūtas lomu jomās, kur tā var izmantot savu ekonomisko ietekmi.
Un šīs pārmaiņas neaprobežojas tikai ar Ķīnu. Amerikas Savienotajās Valstīs nesen pieņemtie tiesību akti par dolāros denominētām stabilajām kriptovalūtām ir pamats apzinātiem centieniem paplašināt šīs valūtas tīklu digitālajā jomā. ASV dolāros denominēto stabilo kriptovalūtu īpatsvars starptautiskajos maksājumos šobrīd ir neliels, veidojot mazāk nekā procentu no pārrobežu plūsmu apjoma. Taču mērķis ir izmantot jaunas tehnoloģijas, lai vēl vairāk nostiprinātu jau dominējošu valūtu. Pasaules lielās tautsaimniecības sper apzinātus soļus. Eiropa nevar atļauties palikt malā.
ECB savas kompetences ietvaros pilda savu uzdevumu, veicinot makroekonomisko stabilitāti – cenu stabilitāti, finanšu stabilitāti un banku sektora stabilitāti – un nodrošinot euro likviditātes pieejamību. Nesen pieņēmām lēmumu paplašināt EUREP (mūsu repo darījumu iespēju centrālajām bankām), lai veicinātu raitu monetārās politikas transmisiju. Sākot ar šo gadu, mēs nodrošināsim pastāvīgu piekļuvi euro likviditātei pret augstas kvalitātes euro denominētu nodrošinājumu. Ļaujot plašākam pasaules valstu centrālo banku lokam ātri novērst euro likviditātes trūkuma riskus, tiks vairota uzticēšanās euro izmantošanai visā pasaulē.
Mēs arī rādām priekšzīmi, nodrošinot, lai centrālās bankas nauda būtu piemērota nākotnei. Šā gada septembrī mēs sāksim emitēt žetonizētu centrālās bankas naudu norēķiniem par liela apjoma darījumiem. Ikdienas maksājumiem papildus skaidrajai naudai mēs gatavojamies ieviest tās digitālo ekvivalentu – digitālo euro. Savukārt attiecībā uz pārrobežu maksājumiem mēs strādājam pie tā, lai mūsu zibmaksājumu sistēmu sasaistītu ar citu valstu sistēmām, respektējot to suverenitāti. Kopā šīs iniciatīvas nodrošinās, ka euro arī turpmāk būs tehnoloģiskās attīstības avangardā.
Tomēr nostiprināt plašākos valūtas pozīciju noteicošos faktorus – ekonomisko spēku, ģeopolitisko ietekmi un juridisko noteiktību – ir ES likumdevēju ziņā. Patiesa vienotā tirgus un uzkrājumu un investīciju savienības izveide, darba ražīguma uzlabošana un nepieciešamo spēju izstrāde, lai aizsargātu Eiropas ārējo un enerģētisko drošību, vairos uzticēšanos tās izaugsmes potenciālam un noturībai. ES varētu arī atbalstīt euro izmantošanu norēķinos un tirdzniecības finansēšanā, ņemot vērā tās vadošo lomu pasaules tirdzniecībā.
Euro starptautiskā nozīme nepalielināsies pati no sevis. Mums būs jāizdara izvēle un jāpārvērš vārdi darbos.
Šis raksts publicēts kā viedokļraksts visu eurozonas valstu plašsaziņas līdzekļu kanālos.
Iepazīstieties ar ECB blogu un pierakstieties uz turpmākiem bloga ierakstiem.
Ja interesējaties par banku uzraudzības jautājumiem, aicinām apmeklēt "Uzraudzības blogu".