Esam paaugstinājuši procentu likmes. Ko tas nozīmē jums?
21.07.2022. (aktualizēts 23.09.2022.)
Procentu likmju paaugstināšana palīdz mums pazemināt inflāciju.
Padome 2022. gada jūlijā pirmo reizi 11 gadu laikā paaugstināja procentu likmes. Septembrī sekoja lielākais procentu likmju kāpums ECB vēsturē. Domājams, ka turpmākajos mēnešos tās tiks vēl vairāk paaugstinātas.
Kāpēc mēs paaugstinājām procentu likmes?
Mēs esam euro centrālā banka, un mūsu uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti. Ja cenas mūsu tautsaimniecībā aug pārāk strauji, t.i., ja inflācija ir pārāk augsta, procentu likmju paaugstināšana palīdz vidējā termiņā pazemināt inflāciju līdz mūsu noteiktajam 2% mērķim.
Inflācija rada apgrūtinājumu iedzīvotājiem. Daudzi ir nobažījušies, ka tā saglabāsies ilgstoši. Mēs uzraugām šīs tā dēvētās inflācijas gaidas. Tāpēc esam paaugstinājuši procentu likmes, lai signalizētu, ka mēs neļausim inflācijai saglabāties virs 2% līmeņa. Tas palīdzēs saglabāt kontroli pār inflācijas gaidām.
Procentu likmes ir naudas aizņemšanās izmaksas (dažreiz tiek minēts, ka procentu likmes ir "naudas cena"). Ja vēlaties saņemt aizdevumu no bankas, jums vispirms jāvienojas par noteiktu procentu likmi, kas parasti ir gada procentu likme. Piemēram, jūs aizņematies 10 000 euro ar 3% gada procentu likmi. Tas nozīmē, ka papildus aizdevuma atmaksai jums būs jāmaksā bankai 300 euro gadā. Tātad procentu likme būtībā ir summa, ko banka saņem no jums par naudas aizdošanu.
Tas darbojas arī pretējā virzienā. Procentu maksājumi ir nauda, ko banka maksā par jūsu uzkrājumiem, t.i., kad banka "aizņemas" naudu no jums. Piemēram, ja savā krājkontā noguldīsiet 1000 euro ar 2% gada procentu likmi, gada beigās saņemsiet procentus 20 euro apmērā.
Kas izraisa procentu likmju pārmaiņas?
Procentu likmes, ko bankas piedāvā iedzīvotājiem un uzņēmumiem, parasti mainās līdzīgi ECB noteiktajām procentu likmēm, taču tās ietekmē arī citi faktori. Tādā brīvā tirgus tautsaimniecībā kā euro zona procentu likmes nosaka arī kredītu pieprasījums un piedāvājums. Citiem vārdiem – tas, cik daudz uzņēmumi un iedzīvotāji vēlas tērēt un ieguldīt un cik daudz kredītu ir pieejams.
Noderīga informācija "Kas ir nauda?"Šajā ziņā ir tāpat kā ar citiem produktiem vai pakalpojumiem. Piemēram, ja daudzi iedzīvotāji vēlas pirkt maizi, bet tā nav pieejama pietiekamā daudzumā, cena pieaug.
Tas pats attiecas uz procentu likmēm – ja uzņēmumi un iedzīvotāji vēlas tērēt un ieguldīt, bet nav pieejams pietiekami daudz kredītu, procentu likmes parasti pieaug, jo kredītu pieejamība ir mazāka. Citiem vārdiem – aizņemšanās kļūst dārgāka. Pretējā gadījumā, kad iedzīvotāji lielu daļu savas naudas uzkrāj bankās, tautsaimniecībā ir naudas pārpilnība, ko bieži dēvē par likviditāti, tāpēc procentu likmes šādā gadījumā parasti ir zemas.
Kāda ir ECB loma?
ECB ir euro centrālā banka. Mēs nenosakām procentu likmes, ko jūs maksājat par aizdevumu vai saņemat par savu noguldījumu. Tomēr mēs tās ietekmējam.
Mēs nosakām tā dēvētās galvenās procentu likmes jeb politikas procentu likmes. Šīs ir procentu likmes, ko mēs piedāvājam bankām, kuras vēlas aizņemties no mums, un kas tiek maksātas par elektronisko naudu, ko tās glabā pie mums uz nakti.
Galveno procentu likmju pārmaiņas vairāk vai mazāk atspoguļojas visā tautsaimniecībā, t.sk. banku aizdevumos, tirgus kredītos, hipotekārajos kredītos, banku noguldījumu procentu likmēs un citos ieguldījumu instrumentos.
ECB Padome aptuveni reizi sešās nedēļās pieņem lēmumus par šīm galvenajām procentu likmēm.
Kā galvenās procentu likmes ietekmē inflāciju?
Parastos apstākļos, ja inflācija ir pārāk augsta tāpēc, ka pastāv pārāk liels pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, kuru nepietiek, mēs varam paaugstināt procentu likmes, lai aizdevumi kļūtu dārgāki. Tas samazinās tautsaimniecības pārkaršanu, inflācijas gaidas un inflāciju.
Ja inflācija ir pārāk zema – tā notika ilgu laiku –, varam pazemināt procentu likmes un padarīt aizdevumus lētākus, lai veicinātu ieguldījumus un pieprasījumu.
Noderīga informācija "Kāpēc stabilas cenas ir būtiskas?"Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā esam situācijā, kad inflācija ir pārāk augsta, bet tautsaimniecības izaugsme palēninās. Kara dēļ cenas ievērojami kāpušas, īpaši enerģijas un pārtikas cenas. Daudziem uzņēmumiem arī ir grūtāk iegūt materiālus un rezerves daļas un atrast darbiniekus, kas tiem nepieciešami ražošanā, un tas saasina problēmas, kas jau bija vērojamas pandēmijas dēļ.
Skatot atsevišķi, procentu likmju paaugstināšana neatrisinās visas šīs problēmas. Augstākas procentu likmes nepazeminās importētās enerģijas cenas, nepiepildīs tukšos lielveikalu plauktus un nepiegādās pusvadītājus automobiļu ražotājiem.
Ar augstākām procentu likmēm tiek kontrolētas inflācijas gaidas.
Tomēr ar augstākām procentu likmēm tiek saglabāta kontrole pār inflācijas gaidām. Ja iedzīvotāji un uzņēmumi uzskata, ka augstā inflācija saglabāsies, darbinieki, visticamāk, pieprasīs augstāku darba samaksu, savukārt darba devēji tāpēc paaugstinās savas cenas. To bieži dēvē par cenu un darba samaksas spirāli. Lai novērstu šādas spirāles veidošanos, mēs turpināsim paaugstināt procentu likmes, tādējādi padarot kreditēšanu dārgāku, bet uzkrājumu veidošanu – izdevīgāku. Mēs gādāsim, lai uzņēmumi, darbinieki un ieguldītāji būtu pārliecināti, ka inflācija vidējā termiņā samazināsies līdz 2%. Mēs neļausim saglabāties augstākas inflācijas gaidām.