18.10.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/57

---

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS

(2014. gada 17. septembris)

par Eiropas Centrālās bankas monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtības īstenošanu

(ECB/2014/39)

(2014/723/ES)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

Ņemot vērā Padomes 2013. gada 15. oktobra Regulu (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (1), un jo īpaši tās 25. panta 1., 2. un 3. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (turpmāk – “VUM regula”) izveido Vienoto uzraudzības mehānismu (VUM), kas sastāv no Eiropas Centrālās bankas (ECB) un nacionālajām kompetentajām iestādēm (NKI) iesaistītajās dalībvalstīs.

(2)

VUM regulas 25. panta 2. punkts paredz, ka ECB veic savus uzraudzības uzdevumus, neierobežojot tās uzdevumus, kas attiecas uz monetāro politiku un citus uzdevumus, un nodalot tos. ECB uzraudzības uzdevumi nedrīkst traucēt vai ietekmēt tās monetārās politikas uzdevumus. Turklāt šie uzraudzības uzdevumi nedrīkst traucēt ECB uzdevumus saistībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK) vai citus uzdevumus. ECB sniedz pārskatu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tā izpildījusi šo noteikumu. ECB uzraudzības uzdevumi nedrīkst ietekmēt tās monetārās politikas darījuma partneru maksātspējas pastāvīgu kontroli. Turklāt personāls, kas iesaistīts uzraudzības uzdevumu veikšanā, organizatoriski jānodala no personāla, kas ir iesaistīts citu ECB uzticēto uzdevumu veikšanā, un uz to jāattiecina atsevišķa pakļautības kārtība.

(3)	VUM regulas 25. panta 3. punkts nosaka, ka piemērojot 25. panta 1. un 2. punktu, ECB pieņem un publisko visus nepieciešamos iekšējos noteikumus, tostarp noteikumus par dienesta noslēpumu un par informācijas sniegšanu šo divu funkcionālo jomu starpā.

(4)	VUM regulas 25. panta 4. punkts nosaka, ka ECB nodrošina, ka Padomes darbība ir pilnībā diferencēta attiecībā uz monetārās politikas un uzraudzības funkcijām. Šāda diferenciācija ietver stingri nošķirtas sanāksmes un darba kārtības.

(5)

Lai nodrošinātu monetārās politikas un uzraudzības uzdevumu nošķirtību, VUM regulas 25. panta 5. punkts uzliek pienākumu ECB izveidot mediācijas grupu, kuras uzdevums ir risināt attiecīgo iesaistīto dalībvalstu kompetento iestāžu izteikto viedokļu atšķirības saistībā ar ECB Padomes iebildumiem pret Uzraudzības valdes lēmuma projektu. Šajā grupā iekļauj vienu locekli no katras iesaistītās dalībvalsts, un to izraugās katra dalībvalsts no ECB Padomes un Uzraudzības valdes locekļiem. Tā pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, un katram loceklim ir viena balss. ECB pieņem un publisko regulu, ar ko izveido šādu mediācijas grupu un tās reglamentu. Šajā sakarā ECB pieņēmusi Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 673/2014 (ECB/2014/26) (2).

(6)	ECB Reglaments tika grozīts (3), lai pielāgotu ECB darba organizāciju un tās lēmējinstitūcijas jaunajām, no VUM regulas izrietošajām prasībām un precizētu uzraudzības lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas procesā iesaistīto struktūru mijiedarbību.

(7)

ECB Reglamenta 13.g–13.j pants sīkāk nosaka Padomes lēmumu pieņemšanas procedūru VUM regulas saistītos jautājumos. Jo īpaši 13.g pants attiecas uz lēmumu pieņemšanas procedūru saistībā ar VUM regulas 4. pantā minēto uzdevumu izpildi, un 13.h pants attiecas uz lēmumu pieņemšanas procedūru saistībā ar VUM regulas 5. pantā minēto uzdevumu izpildi, ieviešot VUM regulas 26. panta 8. punktā noteiktās prasības.

(8)

ECB Reglamenta 13.k pants nosaka, ka ECB veic uzraudzības uzdevumus, neierobežojot tās uzdevumus, kas attiecas uz monetāro politiku un citus uzdevumus, un nodalot tos. Šajā sakarā ECB veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu savu monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtību. Monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķiršana vienlaikus neizslēdz tādas informācijas sniegšanu šo divu funkcionālo jomu starpā, kura ir nepieciešama ECB un Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) uzdevumu izpildei.

(9)	ECB Reglamenta 13.l pants nosaka, ka Padomes sanāksmes, kas saistītas ar uzraudzības uzdevumiem, notiek atsevišķi no parastajām Padomes sanāksmēm, un tām ir atsevišķas darba kārtības.

(10)

Saskaņā ar ECB Reglamenta 13.m pantu par ECB iekšējo organizāciju saistībā ar uzraudzības uzdevumiem, Valdes kompetence attiecībā uz ECB iekšējo struktūru un ECB personālu aptver uzraudzības uzdevumus. Valde apspriežas ar Uzraudzības valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku par šādu iekšējo struktūru. Uzraudzības valde, vienojoties ar Valdi, var izveidot pagaidu apakšstruktūras, piemēram, darba grupas, kā arī izbeigt to darbību. Šādas apakšstruktūras palīdz darbā, kas saistīts ar uzraudzības uzdevumiem, un ir pakļautas Uzraudzības valdei. Turklāt 13.m pants nosaka, ka ECB prezidents pēc apspriešanās ar Uzraudzības valdes priekšsēdētāju ieceļ amatā Uzraudzības valdes un Vadības komitejas sekretāru. Sekretārs sazinās ar ECB Padomes sekretāru, lai sagatavotu ECB Padomes sanāksmes saistībā ar uzraudzības uzdevumiem, un atbild par šo sanāksmju protokolu projektu sagatavošanu.

(11)

VUM regulas 66. apsvērums nosaka, ka personāla organizatoriskai nošķirtībai būtu jāattiecas uz visiem dienestiem, kas nepieciešami neatkarīgas monetārās politikas mērķu sasniegšanai, un tai būtu jānodrošina, ka, izpildot uzraudzības uzdevumus, tiek pilnībā ievēroti demokrātiskās pārskatatbildības un pārraudzības principi, kā paredzēts VUM regulā. Uzraudzības uzdevumu izpildē iesaistītajam personālam būtu jābūt pakļautam Uzraudzības valdes priekšsēdētājam. Šī regulējuma ietvaros, lai izpildītu VUM regulas 25. panta 2. punktā paredzētās prasības (4), ECB izveidoja četrus ģenerāldirektorātus uzraudzības uzdevumu izpildei un Uzraudzības valdes sekretariātu, kuri ir funkcionāli pakļauti Uzraudzības valdes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam. Turklāt ECB noteikusi vairākas struktūrvienības, kuras kopējo pakalpojumu veidā sniedz atbalstu gan monetārās politikas, gan ECB uzraudzības funkcijām, ja šāds atbalsts neizraisa interešu konfliktu starp ECB monetārās un uzraudzības politikas mērķiem. Vairākās “kopējo pakalpojumu” struktūrvienībās tika izveidotas daļas, kuras atbild pār uzraudzības uzdevumu izpildi.

(12)

Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 37. pants uzliek dienesta noslēpuma pienākumu ECB vadības iestāžu locekļiem, kā arī ECB un nacionālo centrālo banku personālam. VUM regulas 74. apsvērums nosaka, ka uz Uzraudzības valdi, vadības komiteju un ECB personālu, kas veic uzraudzības uzdevumus, būtu jāattiecina atbilstīgās dienesta noslēpuma prasības. VUM regulas 27. pants attiecina dienesta noslēpuma pienākumu arī uz Uzraudzības valdes locekļiem un personālu, kas veic uzraudzības uzdevumus un kuru norīkojušas iesaistītās dalībvalstis.

(13)

Informācijas sniegšanu ECB monetārās politikas un uzraudzības funkciju starpā jāorganizē atbilstoši Savienības tiesību aktos noteiktajiem ierobežojumiem (5), ņemot vērā funkciju nošķirtības principu. Jāpiemēro normas, kuras aizsargā konfidenciālu informāciju, kā tas noteikts piemērojamajos tiesību aktos un noteikumos, piem., Padomes Regulā (EK) Nr. 2533/98 (6) par statistiskās informācijas vākšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (7) attiecībā uz uzraudzības informācijas sniegšanu. Saskaņā ar šajā lēmumā izklāstītajiem nosacījumiem, nošķirtības principu piemēro gan konfidenciālai informācijai, kuru ECB monetārās politikas funkcija sniedz uzraudzības funkcijai, gan konfidenciālai informācijai, kuru ECB uzraudzības funkcija sniedz monetārās politikas funkcijai.

(14)

Saskaņā ar VUM regulas 65. apsvērumu, ECB atbild par monetārās politikas funkciju izpildi, lai saglabātu cenu stabilitāti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 127. panta 1. punktu. ECB uzraudzības uzdevumu mērķis ir aizsargāt kredītiestāžu drošību un finanšu sistēmas stabilitāti. Tādēļ uzraudzības uzdevumi ir jāpilda, tos pilnībā nošķirot no monetārās politikas funkcijas, lai novērstu interešu konfliktus starp funkcionālajām jomām un nodrošinātu abu šo funkciju veikšanu saskaņā ar katras atsevišķās funkcijas īpašajiem mērķiem. Vienlaikus, ja vien iespējams un vēlams, efektīvai monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtībai nevajadzētu liegt visu to labumu gūšanu, kuri sagaidāmi abu funkciju apvienošanās rezultātā vienā iestādē, ieskaitot plašo ECB pieredzi makroekonomikas un finanšu stabilitātes jomās, kā arī samazinot darba dublēšanos informācijas apkopošanā. Tādēļ jāizveido sistēma, kura nodrošinātu pienācīgu datu un citas konfidenciālas informācijas plūsmu starp šīm divām funkcionālajām jomām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Piemērošanas joma un mērķi

1.   Šis Lēmums nosaka kārtību, kādā tiek izpildīta prasība nošķirt ECB monetārās politikas un uzraudzības funkcijas (kopā sauktas par “politikas funkcijām”) un jo īpaši attiecībā uz dienesta noslēpumu un informācijas sniegšanu šo divu funkciju ietvaros.

2.   ECB pilda tai uzticētos uzraudzības uzdevumus, neierobežojot tās uzdevumus, kas attiecas uz monetāro politiku un citus uzdevumus, un nodalot tos. ECB uzraudzības uzdevumu izpilde nedrīkst traucēt vai ietekmēt ECB uzdevumus saistībā ar monetāro politiku. Turklāt ECB uzraudzības uzdevumu izpilde nedrīkst traucēt tās uzdevumus saistībā ar ESRK vai citus uzdevumus. ECB uzticētie uzraudzības uzdevumi un Eurosistēmas monetārās politikas darījuma partneru finanšu stabilitātes un maksātspējas pastāvīgā kontrole jāformulē tā, lai neietekmētu abu šo funkciju galīgumu.

3.   ECB nodrošina, ka Padomes darbība ir pilnībā diferencēta attiecībā uz monetārās politikas un uzraudzības funkcijām. Šāda diferenciācija ietver stingri nošķirtas sanāksmes un darba kārtības.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā:

1)

“konfidenciāla informācija” ir informācija, kura ECB konfidencialitātes režīma ietvaros klasificēta kā “ECB-CONFIDENTIAL” vai “ECB-SECRET”; cita konfidenciāla informācija, kura sagatavota ECB vai kuru ECB saņēmusi no citām iestādēm vai fiziskām personām, un uz kuru attiecas datu aizsardzības vai dienesta noslēpuma noteikumi; jebkāda cita konfidenciāla informācija, uz kuru attiecas Direktīvas (ES) Nr. 2013/36/ES noteikumi par dienesta noslēpumu, kā arī konfidenciāla statistiskā informācija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2533/98;

2)

“vajadzība pēc informācijas” nozīmē nepieciešamību piekļūt konfidenciālai informācijai nolūkā izpildīt ECB normatīvajos aktos paredzētu funkciju vai pienākumu, informācijas apzīmējuma “ECB-CONFIDENTIAL” gadījumā piekļuvei esot pietiekami plašai, lai tā ļautu personālam piekļūt konfidenciālai informācijai, kura attiecas uz to uzdevumu izpildi, un pārņemt uzdevumus no kolēģiem ar pēc iespējas mazāku kavēšanos;

3)	“neapstrādātie dati” ir dati, kurus sniedz pārskatu sniedzēji pēc statistiskās apstrādes un apstiprināšanas vai arī ECB sagatavotie dati, kas sagatavoti tās funkciju veikšanās gaitā;

4)	“ECB konfidencialitātes režīms” ir ECB režīms, kas nosaka prasības attiecībā uz konfidenciālas ECB informācijas klasifikāciju, izmantošanu un aizsardzību.

3. pants

Organizatoriskā nošķirtība

1.   ECB uztur autonomas lēmumu pieņemšanas procedūras tās uzraudzības un monetārās politikas funkciju ietvaros.

2.   Visas ECB struktūrvienības ir pakļautas Valdes vadošajiem norādījumiem. Valdes kompetence attiecībā uz ECB iekšējo struktūru un ECB personālu aptver uzraudzības uzdevumus. Valde apspriežas ar Uzraudzības valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku par šādu iekšējo struktūru.

3.   ECB personāls, kas iesaistīts uzraudzības uzdevumu izpildē, ir organizatoriski nošķirts no personāla, kas iesaistīts citu ECB uzticēto uzdevumu izpildē. Personāls, kas iesaistīts uzraudzības uzdevumu izpildē, pakļauts Valdei attiecībā uz organizatoriskiem, cilvēkresursu un administratīviem jautājumiem, bet tas ir funkcionāli pakļauts Uzraudzības valdes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam, izņemot 4. punktā paredzēto gadījumu.

4.   ECB var sniegt kopējos pakalpojumus, atbalstot gan monetārās politikas, gan uzraudzības funkcijas, lai nodrošinātu, ka šādas atbalsta funkcijas netiek dublētas, tādējādi nodrošinot efektīvu un lietderīgu pakalpojumu sniegšanu. Uz šādiem pakalpojumiem neattiecas šī lēmuma 6. pants attiecībā uz jebkādas informācijas sniegšanu attiecīgajām funkcionālajām jomām.

4. pants

Dienesta noslēpums

1.   Uzraudzības valdes locekļi, ECB personāls un personāls, kuru norīkojušas iesaistītās dalībvalstis un kas veic uzraudzības pienākumus, pat pēc to pienākumu pildīšanas izbeigšanas nedrīkst izpaust jebkura veida informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpuma pienākums.

2.   Personas, kam pieejami dati, uz kuriem attiecas Savienības tiesību akti par noslēpumu ievērošanu, ir pakļautas šādiem Savienības tiesību aktiem.

3.   ECB nodrošina, lai personām, kas tieši vai netieši, pastāvīgi vai laiku pa laikam sniedz kādus pakalpojumus saistībā ar uzraudzības pienākumu izpildi, līgumiskā kārtībā tiktu piemērotas līdzvērtīgas dienesta noslēpuma prasības.

4.   Direktīvā 2013/36/ES ietvertie noteikumi par dienesta noslēpumu attiecas uz 1. līdz 3. punktā minētajām personām. Jo īpaši konfidenciālu informāciju, ko šādas personas saņem, pildot savus pienākumus, var izpaust tikai pārskata vai apkopojuma formā tā, ka nevar identificēt atsevišķas kredītiestādes, izņemot gadījumus, kuros piemērojami krimināltiesību akti.

5.   Tomēr, ja kredītiestādi atzīst par bankrotējušu vai ja to likvidē piespiedu kārtā, konfidenciālu informāciju, kas neattiecas uz trešām personām, kuras iesaistītas mēģinājumos kredītiestādi glābt, var izpaust civillietās vai komerclietās.

6.   Šis pants neliedz ECB uzraudzības funkcijai sniegt informāciju citām Savienības vai nacionālajām iestādēm saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. Informācijas sniegšanai šādā kārtībā piemēro 1. līdz 5. punktā izklāstītos noteikumus.

7.   ECB konfidencialitātes režīmu attiecina uz Uzraudzības valdes locekļiem, ECB personālu un personālu, kuru norīkojušās iesaistītās dalībvalstis un kas veic uzraudzības pienākumus, pat pēc to pienākumu pildīšanas izbeigšanas.

5. pants

Vispārējie principi attiecībā uz piekļuvi politikas funkciju informācijai un informācijas klasifikāciju

1.   Neskarot 4. pantu, funkcionālās jomas drīkst sniegt viena otrai informāciju, ar nosacījumu, ka to atļauj attiecīgie Savienības tiesību akti.

2.   Informāciju, izņemot neapstrādātos datus, klasificē tā funkcija, kuras rīcībā ir attiecīgā informācija atbilstoši ECB konfidencialitātes režīmam. Neapstrādātos datus klasificē atsevišķi. Uz konfidenciālas informācijas sniegšanu abu politikas funkciju starpā attiecas šīm mērķim izstrādātās vadības un procesuālās normas, kā arī vajadzības pēc informācijas prasība, kuru jāpierāda pieprasošai ECB politikas funkcijai.

3.   Ciktāl šajā lēmumā nav noteikts citādi, uzraudzības vai monetārās politikas funkciju piekļuvi otras funkcijas konfidenciālai informācijai nosaka tā funkcija, kuras rīcībā ir attiecīgā informācija saskaņā ar ECB konfidencialitātes režīmu. Pretrunu gadījumā starp divām ECB politikas funkcijām attiecībā uz piekļuvi konfidenciālai informācijai, piekļuvi konfidenciālai informācijai nosaka Valde, ņemot vērā nošķirtības principu. ECB nodrošina lēmumu saskanību attiecībā uz piekļuves tiesībām un šādu lēmumu atbilstošu reģistrēšanu.

6. pants

Konfidenciālas informācijas sniegšana politikas funkciju starpā

1.   Ja Savienības tiesību aktos nav noteikts citādi, konfidenciālu informāciju neanonimizētu kopējo pārskatu (COREP) un finanšu pārskatu (FINREP) (8) datu formā, kā arī neapstrādātos datus ECB politikas funkcijas ar Valdes piekrišanu atklāj otrai attiecīgai ECB politikas funkcijai, ievērojot vajadzības pēc informācijas principu. Ja Savienības tiesību aktos nav noteikts citādi, ECB uzraudzības funkcija konfidenciālu informāciju anonimizēto COREP un FINREP datu formā atklāj ECB monetārās politikas funkcijai pēc tās lūguma, ievērojot vajadzības pēc informācijas principu.

2.   ECB politikas funkcijas neatklāj novērtējumus vai politikas rekomendācijas saturošu konfidenciālu informāciju otrai attiecīgai politikas funkcijai, izņemot pēc lūguma un ievērojot vajadzības pēc informācijas principu, nodrošinot, ka katra funkcija tiek īstenota atbilstoši piemērojamiem mērķiem, ja Valde ir tieši atļāvusi šādu informācijas atklāšanu.

ECB politikas funkcijas var atklāt konfidenciālu informāciju kopsavilkuma formā, kas nesatur atsevišķu banku informāciju vai sensitīvu informāciju attiecībā uz politiku, kas saistīta ar lēmumu sagatavošanu otrai attiecīgajai politikas funkcijai, pēc lūguma, ievērojot vajadzības pēc informācijas principu un nodrošinot katras politikas funkcijas īstenošanu atbilstoši piemērojamiem mērķiem.

3.   Saskaņā ar šo pantu saņemtās konfidenciālās informācijas analīze jāveic katrai politikas funkcijai atsevišķi, ievērojot tās mērķi. Jebkādu turpmāko lēmumu pieņem vienīgi uz šāda pamata.

7. pants

Konfidenciālas informācijas sniegšana, kurā ietverti personas dati

Uz informācijas sniegšanu, kurā ietverti personas dati, attiecas piemērojamie Savienības tiesību akti par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti.

8. pants

Konfidenciālas informācijas sniegšana ārkārtas situācijās

Neskarot 6. pantu, ārkārtas situācijā, kā definēts Direktīvas 2013/36/ES 114. pantā, ECB politikas funkcijas nekavējoties sniedz konfidenciālu informāciju otrai attiecīgajai ECB politikas funkcijai, ja šī informācija ir nepieciešama tās uzdevumu veikšanai šajā ārkārtas situācijā.

9. pants

Nobeiguma noteikums

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kurā to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.

(2)  Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 2. jūnija Regula (ES) Nr. 673/2014 par Mediācijas grupas izveidi un tās reglamentu (ECB/2014/26) (OV L 179, 19.6.2014., 72. lpp.).

(3)  2014. gada 22. janvāra Lēmums ECB/2014/1, ar ko groza Lēmumu ECB/2004/2, ar kuru pieņem Eiropas Centrālās bankas Reglamentu (OV L 95, 29.3.2014., 56. lpp.).

(4)  Sk. arī Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Centrālo banku par praktisko kārtību, kā īsteno demokrātisko pārskatatbildību un pārrauga uzdevumus, kas Eiropas Centrālajai bankai uzticēti saistībā ar vienoto uzraudzības mehānismu o apsvērumu 2013/694/ES) (OV L 320, 30.11.2013., 1. lpp.) un Saprašanās memoranda starp Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Centrālo banku par sadarbību attiecībā uz procedūrām, kas saistītas ar vienoto uzraudzības mehānismu (VUM) g apsvērumu.

(5)  Sk. Iestāžu nolīguma h apsvērumu. Saskaņā ar VUM regulas 74. apsvērumu, noteikumiem par informācijas sniegšanu personālam, kas nav iesaistīts uzraudzības darbībās, nevajadzētu liegt ECB sniegt informāciju, ievērojot ierobežojumus un saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti attiecīgajos Savienības tiesību aktos, t. sk. Komisijai tās uzdevumu izpildes nolūkā saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par pastiprinātu ekonomikas un budžeta uzraudzību.

(6)  Padomes 1998. gada 23. novembra Regula (EK) Nr. 2533/98 par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(8)  Sk. Komisijas 2014. gada 16. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.).

---

---