32000O0015

EIROPAS CENTRāLāS BANKAS PAMATNOSTāDNE

(1998. gada 3. novembris),

kurā grozījumi izdarīti ar 2000. gada 16. novembra Pamatnostādni

un kura attiecas uz ārvalstu valūtas rezerves aktīvu sastāvu, vērtēšanu un noteikumiem, kas piemērojami to sākotnējam pārskaitījumam, kā arī līdzvērtīgu prasījumu denomināciju un atmaksāšanu

(ECB/2000/15)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus (še turpmāk "Statūti"), un jo īpaši to 12.1., 14.3. pantu, kā arī 30. un 32. pantu,

tā kā:

(1) Saskaņā ar Statūtu 30.1. pantu un 43.1. un 43.4. pantu centrālās bankas dalībvalstīs, kas pieņēmušas vienoto valūtu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu (iesaistīto valstu centrālās bankas), nodod Eiropas Centrālās bankas (ECB) rīcībā rezervju aktīvus attiecībā uz ārvalstu valūtām, izņemot dalībvalstu valūtas, eiro, SVF rezerves pozīcijas un speciālās aizņēmuma tiesības (SDR), līdz summai, kas līdzvērtīga EUR 50 000 miljoniem. Statūtu 30.1. pantā paredzēts arī tas, ka ECB Padome lemj par proporcionālajām daļām, kas ECB ir jāpieprasa, pēc tam, kad noteikta kopēja summa, un par summām, kas pieprasāmas vēlāk. Turklāt Statūtu 30.1. pants paredz, ka ECB ir visas tiesības turēt un pārvaldīt tai pārskaitītās valūtas rezerves un izmantot tās šajos Statūtos noteiktajiem mērķiem.

(2) Statūtu 30.2. pants kopā ar 43.6. pantu paredz, ka katras iesaistītās valsts centrālās bankas iemaksu nosaka proporcionāli daļai ECB kapitālā, ko parakstījušas to dalībvalstu centrālās bankas, kurām nav izņēmuma statuss.

(3) Statūtu 30.3. pants paredz, ka katra valsts centrālā banka no ECB saņem prasījumu, kas līdzvērtīgs tās iemaksai. Statūtu 30.3. pants paredz arī to, ka ECB Padome nosaka šādu prasījumu vērtību un atmaksu.

(4) Statūtu 30.6. pants paredz, ka ECB Padome veic pasākumus, kas vajadzīgi Statūtu 30. panta piemērošanai.

(5) Statūtu 33.2. pants paredz, ka gadījumā, ja ECB cieš zaudējumus, iztrūkumu var kompensēt no ECB vispārējo rezervju fonda un, vajadzības gadījumā, no attiecīgā finanšu gada monetārajiem ienākumiem proporcionāli summām, kas iedalītas iesaistītajām valstu centrālajām bankām saskaņā ar 32.5. pantu, un nepārsniedzot šīs summas. Saskaņā ar Statūtu 32.5. pantu ECB Padome ir pieņēmusi 1998. gada 3. novembra Lēmumu par to, kā sadalāmi dalībvalstu centrālo banku monetāro ienākumi un ECB zaudējumi 1999. līdz 2001. gadā[1].

(6) Statūtu 32.7. pants paredz, ka ECB Padome veic visus pasākumus, kas vajadzīgi Statūtu 32. panta piemērošanai.

(7) Statūtu 10.3. pants kopā ar 43.4. pantu paredz, ka attiecībā uz lēmumiem, kas jāpieņem atbilstīgi Statūtu 30. pantam, ECB Padomes locekļu balsis vērtē atbilstoši to daļām ECB kapitālā, uz kuras parakstījušas VCB dalībvalstīs, kurām nav izņēmuma statuss.

(8) Saskaņā ar Statūtu 12.1. pantu un 14.3. pantu ECB pamatnostādnes veido Kopienas tiesību sastāvdaļu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

1. pants

Definīcijas

Šajā pamatnostādnē:

- "skaidra nauda" ir Amerikas Savienoto Valstu (ASV dolārs) vai Japānas (Japānas jena) likumīgā valūta,

- "ārvalstu valūtas rezerves aktīvi" ir vērtspapīri, zelts vai skaidra nauda,

- "zelts" ir augstākā labuma zelta Trojas unces Londonas Preču piegādes stieņos, kā noteikusi Londonas Dārgmetālu tirgus asociācija,

- "iesaistītās dalībvalstis" ir tās dalībvalsts, kas pieņēmušas vienoto valūtu 1999. gada 1. janvārī saskaņā ar Līgumu,

- "iesaistītās valstu centrālās bankas" ir iesaistīto dalībvalstu centrālās bankas,

- "vērtspapīri" ir jebkuri atbilstoši vērtspapīri vai finanšu instrumenti, ko noteikusi ECB,

- "pārejas laiks" ir laikposms no 1999. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. decembrim.

2. pants

Ārvalstu valūtas rezervju aktīvu pārskaitījumi, ko veic iesaistītās valstu centrālās bankas

1. Katra iesaistītā valsts centrālā banka pārskaita ECB ārvalstu valūtas rezerves aktīvus ASV dolāros, Japānas jenās un zeltā vai aktīvus, kas izteikti dolāros, Japānas jenās un zeltā, atbilstīgi eiro izteiktajām summām, kas norādītas šīs pamatnostādnes papildinājumā.

2. Daudzumu ASV dolāros, Japānas jenās un zeltā (augstākā labuma Trojas uncēs), kas līdzvērtīgs eiro izteiktajām summām, kuras norādītas šīs pamatnostādnes papildinājumā, aprēķina, pamatojoties uz tiem valūtas maiņas kursiem starp EUR un ASV dolāru vai Japānas jenu, kas noteikti saskaņošanas procedūrā telekonferencē, kas 1998. gada 31. decembrī, plkst. 11:30 pēc Briseles laika notika to centrālo banku starpā, kas ir šīs procedūras dalībnieces, un, attiecībā uz zeltu, pamatojoties uz to zelta Trojas unces cenu ASV dolāros, kas zeltam noteikta 1998. gada 31. decembrī, plkst. 10:30 pēc Londonas laika Londonā. Šādā veidā aprēķinātos daudzumus ECB apstiprina attiecībā uz iesaistītajām valstu centrālajām bankām iespējami īsā laikā 1998. gada 31. decembrī.

3. Katra iesaistītā valsts centrālā banka pārskaita ECB vērtspapīru un skaidrās naudas portfeli ASV dolāros vai Japānas jenās vai izteiktu tajās, ievērojot stratēģiskās noviržu starpības attiecībā uz etalona portfeļu mainītajiem termiņiem, ko noteikusi ECB, un kredītu ierobežojumus, ko noteikusi ECB.

4. Norēķināšanas dienas attiecībā uz vērtspapīriem un skaidro naudu, kas jāpārskaita ECB, nosaka ECB, un katra iesaistītā valsts centrālā banka atbilstīgi sniedz norādījumus, lai nodotu vērtspapīru īpašumtiesības un pārskaitītu skaidro naudu ECB norēķināšanās dienās. Vērtspapīru vērtību aprēķina, pamatojoties uz cenu, ko noteikusi ECB, un katra iesaistītā valsts centrālā banka pārskaita vērtspapīrus un skaidro naudu uz tiem kontiem, ko norādījusi ECB.

5. Katra iesaistītā valsts centrālā banka pārskaita zeltu tajās dienās, un uz tiem kontiem un uz tām vietām, ko noteikusi ECB.

3. pants

To prasījumu denominācija, atmaksa un maksājuma termiņš, kas līdzvērtīgi iesaistīto valsts centrālo banku ieguldījumiem

1. Katra iesaistītā valsts centrālā banka saņem no ECB prasījumu, kas izteikts eiro un ir līdzvērtīgs kopējai eiro izteiktajai summai attiecībā uz iesaistītās valsts centrālās bankas ārvalstu valūtu rezervju aktīvu ieguldījumu.

2. Katras valsts centrālās bankas pārskaitīto ārvalstu valūtu rezervju aktīvu kopējās eiro izteiktās vērtības ir tādas, kā noteikts šīs pamatnostādnes papildinājumā.

3. Prasījums, ko katra iesaistītā valsts centrālā banka saņem no ECB, tiek atmaksāts pēc kursa, kas ir līdzvērtīgs 85 % no tās galējās procentu likmes, kuru ECBS izmanto savās refinansēšanas pamata darbībās. Procentu likmes aprēķinu katram iesaistītās valsts centrālās bankas prasījumam veic ECB katru dienu, izmantojot aprēķina metodi precīzs dienu skaits/360 dienām.

4. Prasījumu atmaksā katra finanšu gada beigās. ECB reizi ceturksnī informē valstu centrālās bankas par uzkrātajiem apjomiem.

5. Prasījumi nav atceļami.

4. pants

Pārejas režīms ārvalstu valūtas maiņas zaudējumiem

1. Katra iesaistītā valsts centrālā banka atsakās no prasījuma, ko ECB šai iesaistītajai valsts centrālajai bankai piešķīrusi apmērā, kas norādīts 2. un 4. punktā, ja jebkurā pārejas laika finanšu gadā ECB konstatējusi varbūtēju zaudējumu sakarā ar ECB ārvalstu valūtas rezerves aktīvu eiro izteiktās vērtības kritumu, kas rodas vienīgi valūtas maiņas kursa vai zelta cenas svārstību dēļ, ar nosacījumu, ja šādu iztrūkumu nevar kompensēt saskaņā ar Statūtu 33.2. pantu.

2. Šā panta 1. punktā minēto varbūtējo zaudējumu gadījumā iztrūkumu, kas rodas vienīgi šādu zaudējumu rezultātā, attiecīgajā finanšu gadā katra iesaistīta valsts centrālā banka kompensē, atsakoties no sava prasījuma sākotnējās vērtības daļas atbilstoši to daļai šādos zaudējumos līdz pat summai, kas norādīta 4. punktā.

3. Zaudējumu kompensēšanu atbilstoši 2. punktam īsteno reizi gadā kopā ar ECBS monetāro ienākumu aprēķinu attiecīgajam finanšu gadam.

4. Katras iesaistītās valsts centrālās bankas prasījuma vērtības korekcijas nosaka proporcionāli katras iesaistītās valsts centrālās bankas tai daļai ECB kapitālā, ko parakstījušas centrālās bankas dalībvalstīs, kurām nav izņēmuma statusa. Katras iesaistītās VCB prasījuma vērtības uzkrāto korekciju maksimums pārejas laikā nepārsniedz 20 % no prasījuma sākotnējās vērtības.

5. pants

Nobeiguma noteikumi

Šī pamatnostādne ir adresēta iesaistīto dalībvalstu centrālajām bankām.

Šo pamatnostādni publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Frankfurtē pie Mainas, 1998. gada 3. novembrī

Šī pamatnostādne vēlāk tika grozīta un apstiprināta publicēšanai Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī 2000. gada 16. novembrī.

ECB Padomes vārdā - priekšsēdētājs Willem F. Duisenberg

Papildinājums

To ārvalstu valūtas rezervju aktīvu eiro izteiktās summas, kas jāpārskaita katrai iesaistītajai centrālai bankai dalībvalstī, kura 1999. gada 1. janvārī pieņēmusi vienoto valūtu

Valstu centrālās bankas ASV dolāru un Japānas jenu vērtspapīru un skaidrās naudas eiro izteiktās summas Zelta eiro izteiktās summas Ārvalstu valūtas rezervju aktīvu eiro izteiktās kopsummas

Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique 1 217 965 000 214 935 000 1 432 900 000

Deutsche Bundesbank 10 409 737 500 1 837 012 500 12 246 750 000

Banco de Espaa 3 779 737 500 667 012 500 4 446 750 000

Banque de France 7 154 322 500 1 262 527 500 8 416 850 000

Central Bank of Ireland 361 080 000 63 720 000 424 800 000

Banca d'Italia 6 330 375 000 1 117 125 000 7 447 500 000

Banque centrale du Luxembourg 63 410 000 11 190 000 74 600 000

De Nederlandsche Bank 1 818 150 000 320 850 000 2 139 000 000

Österreichische Nationalbank 1 002 745 000 176 955 000 1 179 700 000

Banco de Portugal 817 360 000 144 240 000 961 600 000

Suomen Pankki 593 725 000 104 775 000 698 500 000

Kopā 33 548 607 500 5 920 342 500 39 468 950 000

[1] OV L 336, 30.12.2000., 119. lpp.