32003O0016

Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne

(2003. gada 1. decembris),

ar ko groza Pamatnostādni ECB/2000/7 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām

(ECB/2003/16)

(2004/202/EK)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un īpaši 105. panta 2. punkta pirmo ievilkumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un īpaši 12.1. pantu un 14.3. pantu, saistībā ar 3.1. panta pirmo ievilkumu, 18.2. pantu un 20. panta pirmo rindkopu,

tā kā:

(1) Vienotas monetārās politikas īstenošanai jānosaka instrumenti un procedūras, kas jāizmanto Eurosistēmai, ko veido to dalībvalstu centrālās bankas (NCB), kuras saskaņā ar Līgumu ieviesušas euro (tālāk tekstā — iesaistītās dalībvalstis), un Eiropas Centrālā banka (ECB), lai visās iesaistītajās dalībvalstīs šādu politiku īstenotu vienoti.

(2) ECB ir tiesības izstrādāt nepieciešamās pamatnostādnes, lai īstenotu Eurosistēmas vienoto monetāro politiku, un NCB pienākums ir darboties saskaņā ar šādām pamatnostādnēm.

(3) Pienācīgi jāatspoguļo nesenās pārmaiņas Eurosistēmas vienotās monetārās politikas definējumā un ieviešanā, aizstājot pašlaik spēkā esošo ECB Pamatnostādni par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām I pielikumu.

(4) Saskaņā ar Statūtu 12.1. pantu un 14.3. pantu ECB pamatnostādnes ir neatņemama Kopienas tiesību aktu sastāvdaļa,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

1. pants

Eurosistēmas vienotās monetārās politikas īstenošanas principi, instrumenti, procedūras un kritēriji

Šīs pamatnostādnes pielikums "Monetārās politikas īstenošana euro zonā (Eurosistēmas monetārās politikas instrumentu un procedūru vispārējā dokumentācija)" aizstāj 2000. gada 31. augusta Pamatnostādnes ECB/2000/7 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām [1], kas grozīta ar Pamatnostādni ECB/2002/2 [2], I pielikumu "Vienotā monetārā politika euro zonā (Eurosistēmas monetārās politikas instrumentu un procedūru vispārējā dokumentācija".

2. pants

Pārbaude

Ne vēlāk kā 2004. gada 16. janvārī NCB nosūta ECB sīku pārskatu par dokumentiem un līdzekļiem, ar kuru palīdzību tās plāno panākt atbilstību šai Pamatnostādnei.

3. pants

Nobeiguma noteikumi

1. Šīs Pamatnostādnes adresātes ir iesaistīto dalībvalstu NCB.

2. Šī Pamatnostādne stājas spēkā divas dienas pēc tās apstiprināšanas. Pamatnostādnes 1. pants piemērojams, sākot ar 2004. gada 8. martu.

3. Šī Pamatnostādne tiks publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Frankfurtē pie Mainas, 2003. gada 1. decembrī

ECB Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

Jean-Claude Trichet

[1] OV L 310, 11.12.2000., 1. lpp.

[2] OV L 185, 15.7.2002., 1. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

MONETĀRĀS POLITIKAS ĪSTENOŠANA EURO ZONĀ

Eurosistēmas monetārās politikas instrumentu un procedūru vispārējā dokumentācija

2004. gada februāris

SATURS

Ievads

1. Pārskats par monetārās politikas principiem

1.1. Eiropas Centrālo banku sistēma

1.2. Eurosistēmas mērķi

1.3. Eurosistēmas monetārās politikas instrumenti

1.3.1. Atklātā tirgus operācijas

1.3.2. Pastāvīgās iespējas

1.3.3. Obligātās rezerves

1.4. Darījuma partneri

1.5. Pamatā esošie aktīvi

1.6. Monetārās politikas principu grozījumi

2. Atbilstošie darījuma partneri

2.1. Vispārējie atbilstības kritēriji

2.2. Darījuma partneru atlase ātrajām izsolēm un divpusējām operācijām

2.3. Sankcijas darījuma partneru saistību neizpildes gadījumā

2.4. Piekļuves pārtraukšana vai liegšana piesardzības apsvērumu dēļ

3. Atklātā tirgus operācijas

3.1. Reversie darījumi

3.1.1. Vispārīgie apsvērumi

3.1.2. Galvenās refinansēšanas operācijas

3.1.3. Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas

3.1.4. Precizējošās reversās operācijas

3.1.5. Strukturālās reversās operācijas

3.2. Tiešie darījumi

3.3. ECB parāda sertifikātu emisija

3.4. Valūtas mijmaiņas darījumi

3.5. Noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaiste

4. Pastāvīgās iespējas

4.1. Aizdevumu iespēja uz nakti

4.2. Noguldījumu iespēja

5. Procedūras

5.1. Izsoles procedūras

5.1.1. Vispārīgie apsvērumi

5.1.2. Izsoļu operāciju grafiks

5.1.3. Izsoles operāciju izziņošana

5.1.4. Darījuma partneru izsoles pieteikumu sagatavošana un iesniegšana

5.1.5. Izsoles piešķīruma procedūras

5.1.6. Izsoles rezultātu paziņošana

5.2. Divpusējo operāciju procedūras

5.3. Norēķinu procedūras

5.3.1. Vispārīgie apsvērumi

5.3.2. Norēķini par atklātā tirgus operācijām

5.3.3. Dienas beigu procedūras

6. Atbilstošie aktīvi

6.1. Vispārīgie apsvērumi

6.2. Pirmā līmeņa aktīvi

6.3. Otrā līmeņa aktīvi

6.4. Riska kontroles pasākumi

6.4.1. Riska kontroles pasākumi pirmā līmeņa aktīviem

6.4.2. Riska kontroles pasākumi otrā līmeņa aktīviem

6.5. Pamatā esošo aktīvu novērtēšanas principi

6.6. Atbilstošo aktīvu izmantošana pārrobežu darījumos

6.6.1. Centrālo banku korespondentattiecību modelis

6.6.2. Vērtspapīru norēķinu sistēmu saiknes

7. Obligātās rezerves

7.1. Vispārīgie apsvērumi

7.2. Iestādes, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības

7.3. Obligāto rezervju noteikšana

7.4. Rezervju turēšana

7.5. Pārskata sniegšana par rezervju bāzi, tās apstiprināšana un pārbaude

7.6. Obligāto rezervju saistību neizpilde

1. pielikums. Monetārās politikas operāciju un procedūru piemēri

2. pielikums. Terminu skaidrojums

3. pielikums. Darījuma partneru atlase valūtas intervences operācijām un valūtas mijmaiņas darījumiem monetārās politikas mērķiem

4. pielikums. Eiropas Centrālās bankas monetārās un banku statistikas pārskatu sniegšanas noteikumi

5. pielikums. Eurosistēmas interneta lapas

6. pielikums. Procedūras un sankcijas, ko piemēro darījuma partnera saistību nepildīšanas gadījumā

1. Standartizsoļu posmu parastais laika grafiks

2. Ātro izsoļu posmu parastais laika grafiks

3. Centrālo banku korespondentattiecību modelis

4. Vērtspapīru norēķinu sistēmu savstarpējās saiknes

1. Eurosistēmas monetārās politikas operācijas

2. Galveno un ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju parastās tirdzniecības dienas

3. Eurosistēmas atklātā tirgus operāciju parastie norēķinu datumi

4. Eurosistēmas monetārās politikas operācijām atbilstošie aktīvi

1. ECB parāda sertifikātu emisija

2. Valūtas mijmaiņas darījumi

3. Izsoles procedūru posmi

4. Fiksētas procentu likmes izsoļu piešķīrums

5. Euro veiktās mainīgas procentu likmes izsoļu piešķīrums

6. Mainīgas procentu likmes valūtas mijmaiņas darījumu izsoļu piešķīrums

7. Riska kontroles pasākumi

8. Pirmā līmeņa aktīvu likviditātes kategorijas

9. Novērtējuma diskontu līmeņi (%), kas piemēroti atbilstošiem pirmā līmeņa aktīviem attiecībā uz fiksētas procentu likmes kupona un nulles kupona instrumentiem

10. Novērtējuma diskontu līmeņi (%), kas piemēroti atbilstošiem pirmā līmeņa apgriezti mainīgas procentu likmes instrumentiem

11. Pieprasīto papildu nodrošinājumu aprēķināšana

12. Novērtējuma diskontu līmeņi, kas piemēroti atbilstošajiem otrā līmeņa aktīviem

13. Rezervju bāze un rezervju normas

14. Atlīdzības par nepieciešamo rezervju turējumu aprēķināšana

Saīsinājumi

CCBM | Centrālo banku korespondentattiecību modelis (Correspondent Central Banking Model) |

CVD | Centrālais vērtspapīru depozitārijs |

DVP | Piegāde pret samaksu (delivery versus payment) |

ECB | Eiropas Centrālā banka |

EMM | Eiropas Centrālās bankas maksājumu mehānisms |

ECBS | Eiropas Centrālo banku sistēma |

EEK | Eiropas Ekonomikas kopiena |

EEZ | Eiropas Ekonomiskā zona |

EK | Eiropas Kopiena |

ES | Eiropas Savienība |

FOP | Bez maksas (free of payment) |

IDC | Diennakts kredīts (intraday credit) |

ISIN | Starptautiskais vērtspapīru identificēšanas numurs (International Securities Identification Number) |

MFI | Monetārā finanšu iestāde |

NCB | Nacionālā centrālā banka |

RTGS | Reālā laika bruto norēķini |

Strip | Atsevišķa procentu un pamatsummas tirdzniecība (separate trading of interest and principal) |

TARGET | Eiropas vienotā automatizētā reālā laika bruto norēķinu sistēma (Trans-European Automated Real-time Gross settlement Express Transfer system) |

VKIU | Vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums |

VNS | Vērtspapīru norēķinu sistēma |

Ievads

Šis dokuments sniedz Eurosistēmas [1] Eiropas Centrālās bankas Padome vienojusies izmantot terminu "Eurosistēma", lai definētu struktūru, saskaņā ar kuru Eiropas Centrālo banku sistēma veic savus pamatuzdevumus, t.i., to dalībvalstu nacionālās centrālās bankas, kuras ieviesušas vienoto valūtu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un Eiropas Centrālā banka. vienotās monetārās politikas darbības principus euro zonā. Dokuments kā daļa no Eurosistēmas monetārās politikas instrumentu un procedūru tiesiskā pamata ir Eurosistēmas monetārās politikas instrumentu un procedūru "Vispārējā dokumentācija" un paredzēts, lai darījuma partneriem sniegtu nepieciešamo informāciju saistībā ar Eurosistēmas monetāro politiku.

Vispārējā dokumentācija pati par sevi nepiešķir tiesības un nerada saistības darījuma partneriem. Eurosistēmas un tās darījuma partneru tiesiskās attiecības nosaka attiecīgi līgumi vai reglamentējoši noteikumi.

Šim dokumentam ir septiņas nodaļas. Pārskats par Eurosistēmas monetārās politikas darbības principiem sniegts 1. nodaļā. 2. nodaļā raksturoti Eurosistēmas monetārās politikas operācijās iesaistīto darījuma partneru atbilstības kritēriji. Atklātā tirgus operācijas aprakstītas 3. nodaļā, bet darījuma partneriem pieejamās pastāvīgās iespējas — 4. nodaļā. Monetārās politikas operācijās piemērotās procedūras aplūkotas 5. nodaļā. 6. nodaļā noteikti monetārās politikas operāciju pamatā esošo aktīvu atbilstības kritēriji. Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma raksturota 7. nodaļā.

Pielikumi sniedz monetārās politikas operāciju piemērus, terminu skaidrojumu, Eurosistēmas valūtas intervences operāciju darījuma partneru atlases kritērijus, raksturo Eiropas Centrālās bankas naudas un banku darbības statistisko datu iesniegšanas sistēmu, sniedz Eurosistēmas interneta lapu adrešu sarakstu un apraksta procedūras un sankcijas, ko piemēro darījuma partneru saistību neizpildes gadījumā.

1. NODAĻA

1. PĀRSKATS PAR MONETĀRĀS POLITIKAS PRINCIPIEM

1.1. Eiropas Centrālo banku sistēma

Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS) veido Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nacionālās centrālās bankas [2] Jāatzīmē, ka to dalībvalstu nacionālās centrālās bankas, kuras vēl nav ieviesušas vienoto valūtu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu (Līgums), saglabā savas tiesības monetārās politikas jomā saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem un tādējādi nav iesaistītas vienotās monetārās politikas īstenošanā.. ECBS veic darbības saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu (Līgums) un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem (ECBS Statūti). ECBS pārvalda ECB lēmējinstitūcijas. Tādējādi ECB Padome atbild par monetārās politikas formulēšanu, bet Valde pilnvarota īstenot monetāro politiku saskaņā ar Padomes pieņemtajiem lēmumiem un pamatnostādnēm. Ciktāl tiks uzskatīts par iespējamu un atbilstošu, kā arī lai nodrošinātu darbības efektivitāti, ECB vērsīsies pie nacionālajām centrālajām bankām [3] Visā dokumentā termins "nacionālās centrālās bankas" attiecas uz to dalībvalstu nacionālajām centrālajām bankām, kuras ieviesušas vienoto valūtu saskaņā ar Līgumu., lai tiktu veiktas operācijas, kas ir daļa no Eurosistēmas uzdevumiem. Eurosistēmas monetārās politikas operācijas tiek veiktas saskaņā ar vienādiem nosacījumiem visās dalībvalstīs [4] Visā dokumentā termins "dalībvalsts" attiecas uz dalībvalsti, kas ieviesusi vienoto valūtu saskaņā ar Līgumu..

1.2. Eurosistēmas mērķi

Eurosistēmas galvenais mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti, kā noteikts Līguma 105. pantā. Nekaitējot tās galvenajam mērķim — cenu stabilitātei —, Eurosistēmai jāatbalsta Eiropas Kopienas vispārējā ekonomiskā politika. Īstenojot šos mērķus, Eurosistēmai jādarbojas saskaņā ar atklāta tirgus ekonomikas principu, kas paredz brīvu konkurenci, veicinot efektīvu resursu sadali.

1.3. Eurosistēmas monetārās politikas instrumenti

Lai sasniegtu savus mērķus, Eurosistēmas rīcībā ir vairāki monetārās politikas instrumenti; Eurosistēma veic atklātā tirgus operācijas, piedāvā pastāvīgās iespējas un pieprasa kredītiestādēm izveidot obligātās rezerves Eurosistēmas kontos.

1.3.1. Atklātā tirgus operācijas

Atklātā tirgus operācijām ir svarīga nozīme Eurosistēmas monetārajā politikā, lai ietekmētu procentu likmju virzību, pārvaldītu likviditāti tirgū un informētu par monetārās politikas nostāju. Atklātā tirgus operāciju veikšanai Eurosistēmai pieejami pieci instrumentu veidi. Nozīmīgākais instruments ir reversie darījumi (atpirkšanas līgumu vai nodrošinātu aizņēmumu veidā). Eurosistēma var izmantot arī tiešos darījumus, parāda sertifikātu emisiju, valūtas mijmaiņas darījumus un noguldījumu ar noteiktu termiņupiesaisti. Atklātā tirgus operācijas veic pēc ECB iniciatīvas, ECB arī pieņem lēmumu par izmantojamo instrumentu izvēli un nosaka to izmantošanas noteikumus. Šīs operācijas var veikt, izmantojot standartizsoles, ātrās izsoles vai divpusējās procedūras [5] Dažādās procedūras Eurosistēmas atklātā tirgus operāciju veikšanai, t.i., standartizsoles, ātrās izsoles un divpusējās procedūras, noteiktas 5. nodaļā. Standartizsoles veic, ilgākais, 24 stundu laikā no izsoles izsludināšanas līdz piešķīruma rezultātu apstiprināšanai. Visi darījuma partneri, kas atbilst 2.1. sadaļā minētajiem vispārējiem atbilstības kritērijiem, var piedalīties standartizsolēs. Ātrās izsoles veic stundas laikā. Eurosistēma var izvēlēties ierobežotu darījuma partneru skaitu dalībai ātrajās izsolēs. Termins "divpusējās procedūras" attiecas uz jebkuru gadījumu, kad Eurosistēma veic darījumu ar vienu vai vairākiem darījuma partneriem, neizmantojot izsoles procedūras. Divpusējās procedūras ietver operācijas, ko veic ar biržu vai tirgus aģentu starpniecību.. Pēc to mērķiem, regularitātes un procedūrām Eurosistēmas atklātā tirgus operācijas var iedalīt šādās četrās kategorijās (sk. arī 1. tabulu):

- galvenās refinansēšanas operācijas ir regulāri likviditāti palielinošie reversie katras nedēļas darījumi, parasti ar termiņu 1 nedēļa. Šīs operācijas veic nacionālās centrālās bankas, izmantojot standartizsoles. Galvenajām refinansēšanas operācijām ir izšķiroša nozīme Eurosistēmas atklātā tirgus operāciju mērķu sasniegšanā, un tās ir galvenais finanšu sektora refinansēšanas veids;

- ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas ir likviditāti palielinošie reversie katra mēneša darījumi, parasti ar termiņu 3 mēneši. Šo operāciju mērķis ir nodrošināt darījuma partneriem papildu ilgāka termiņa refinansēšanu, un tās veic nacionālās centrālās bankas, izmantojot standartizsoles. Parasti Eurosistēma nekad neparedz izmantot šīs operācijas kā signālus tirgum, tāpēc tās īsteno, piemērojot piedāvātās likmes;

- precizējošās operācijas veic uz ad hoc pamata, lai kontrolētu likviditāti un ietekmētu procentu likmju virzību, īpaši — lai mazinātu neparedzētu likviditātes svārstību izraisīto ietekmi uz procentu likmēm tirgū. Precizējošās operācijas galvenokārt veic kā reversos darījumus, taču tās var veikt arī kā tiešos darījumus, valūtas mijmaiņas darījumus un noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaistes veidā. Precizējošās operācijās izmantotos instrumentus un procedūras pielāgo darījumu veidiem un konkrētajiem operāciju mērķiem. Precizējošās operācijas parasti veic nacionālās centrālās bankas, izmantojot ātrās izsoles vai divpusējās procedūras. ECB Padome lemj, vai precizējošās divpusējās operācijas ārkārtas apstākļos var veikt pati ECB;

- Eurosistēma var izmantot arī strukturālās operācijas, emitējot parāda sertifikātus, veicot reversos darījumus un tiešos darījumus. Šīs operācijas veic tad, ja ECB vēlas koriģēt Eurosistēmas strukturālo pozīciju attiecībā pret finanšu sektoru (regulāri vai neregulāri). Strukturālās operācijas reverso darījumu un parāda instrumentu emisijas veidā īsteno nacionālās centrālās bankas ar standartizsoļu palīdzību. Strukturālās operācijas tiešo darījumu veidā veic ar divpusējo procedūru palīdzību.

1.3.2. Pastāvīgās iespējas

Pastāvīgo iespēju mērķis ir palielināt un mazināt likviditāti uz nakti, norādīt uz monetārās politikas vispārējo virzību un noteikt tirgus procentu likmju uz nakti robežu. Atbilstošajiem darījuma partneriem pēc pašu iniciatīvas pieejamas divas pastāvīgās iespējas ar noteikumu, ka tiek ievēroti daži operacionālās piekļuves nosacījumi (sk. arī 1. tabulu):

- darījuma partneri var izmantot aizdevumu iespēju uz nakti, lai no nacionālajām centrālajām bankām uz nakti saņemtu līdzekļus pret atbilstošiem aktīviem. Normālos apstākļos nav kredītlimitu vai citu ierobežojumu, kas regulētu darījuma partneru piekļuvi šai iespējai, izņemot prasību nodrošināt pietiekamus pamatā esošos aktīvus. Maksimālā tirgus procentu likme darījumiem uz nakti parasti nepārsniedz aizdevumu iespējas uz nakti procentu likmi;

- darījuma partneri var izmantot noguldījumu iespēju noguldījumiem uz nakti nacionālajās centrālajās bankās. Normālos apstākļos nav noguldījumu limita vai citu ierobežojumu, kas regulētu darījuma partneru piekļuvi šai iespējai. Minimālā tirgus procentu likme darījumiem uz nakti parasti nav zemāka par noguldījumu iespējas procentu likmi.

Pastāvīgās iespējas decentralizēti pārvalda nacionālās centrālās bankas.

1.3.3. Obligātās rezerves

Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma attiecas uz euro zonas kredītiestādēm, un tās mērķis galvenokārt ir naudas tirgus procentu likmju stabilizēšana un strukturāla likviditātes deficīta radīšana (vai palielināšana). Katras iestādes obligāto rezervju apjoms tiek noteikts atbilstoši tās bilances sastāvdaļām. Lai sasniegtu mērķi — stabilizētu procentu likmes —, Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma ļauj iestādēm izmantot rezervju vidējā atlikuma nosacījumu. Rezervju prasību izpildi nosaka, pamatojoties uz iestādes dienas vidējo rezervju konta atlikumu rezervju prasību izpildes periodā. Atlīdzība iestādei par obligāto rezervju turēšanu tiek maksāta saskaņā ar Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju procentu likmi.

1.4. Darījuma partneri

Eurosistēmas monetārās politikas principi formulēti tā, lai nodrošinātu plaša darījuma partneru loka dalību. Iestādes, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības saskaņā ar ECBS Statūtu 19.1. pantu, var izmantot pastāvīgās iespējas un piedalīties atklātā tirgus operācijās, izmantojot standartizsoles. Eurosistēma var izvēlēties ierobežotu darījuma partneru skaitu dalībai precizējošajās operācijās. Tiešajos darījumos darījuma partneru loks a priori netiek ierobežots. Valūtas mijmaiņas darījumos, ko veic monetārās politikas mērķiem, iesaista aktīvus valūtas tirgus dalībniekus. Darījuma partneru loks šajās operācijās ir ierobežots — piedalās vienīgi tās Eurosistēmas valūtas intervences operācijām izraudzītās iestādes, kuras atrodas euro zonā.

1.5. Pamatā esošie aktīvi

Saskaņā ar ECBS Statūtu 18.1. pantu visām Eurosistēmas kredītoperācijām (t.i., likviditāti palielinošajām operācijām) jābūt atbilstošam nodrošinājumam. Eurosistēma savu operāciju nodrošinājumam pieņem dažādus pamatā esošos aktīvus. Tiek nošķirti (galvenokārt Eurosistēmas iekšējām vajadzībām) divi atbilstošo aktīvu līmeņi: pirmais līmenis un otrais līmenis. Pirmā līmeņa aktīvi ir tirgojami parāda instrumenti, kas atbilst vienotiem ECB noteiktiem atbilstības kritērijiem visā euro zonā. Otro līmeni veido tirgojami un netirgojami papildu aktīvi, kuri ir īpaši svarīgi nacionālajiem finanšu tirgiem un banku sistēmām un kuru atbilstības kritērijus nosaka nacionālās centrālās bankas, bet apstiprina ECB. Attiecībā uz aktīvu kvalitāti un to atbilstību dažādiem Eurosistēmas monetārās politikas operāciju veidiem starp šiem līmeņiem nav atšķirību (izņemot to, ka otrā līmeņa aktīvus Eurosistēma parasti neizmanto tiešajos darījumos). Atbilstošos aktīvus var izmantot pārrobežu darījumos, lietojot centrālo banku korespondentattiecību modeli (CCBM) vai atbilstošas ES vērtspapīru norēķinu sistēmu (VNS) saiknes kā visu Eurosistēmas kredītu veidu nodrošinājumu [6] Sk. 6.6.1. un 6.6.2. sadaļu.. Visus Eurosistēmas monetārās politikas operācijām atbilstošos aktīvus var izmantot arī kā nodrošinājumu dienas ietvaros izsniegtajam kredītam.

1.6. Monetārās politikas principu grozījumi

ECB Padome jebkurā laikā var mainīt Eurosistēmas monetārās politikas operāciju instrumentus, nosacījumus, kritērijus un procedūras.

1. TABULA

Eurosistēmas monetārās politikas operācijas

Monetārās politikas operācijas | Darījumu veidi | Termiņš | Biežums | Procedūra |

Likviditātes palielināšana | Likviditātes samazināšana |

Atklātā tirgus operācijas

Galvenās refinansēšanas operācijas | Reversie darījumi | — | 1 nedēļa | Katru nedēļu | Standartizsoles |

Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas | Reversie darījumi | — | 3 mēneši | Katru mēnesi | Standartizsoles |

Precizējošās operācijas | Reversie darījumiValūtas mijmaiņas darījumi | Reversie darījumiNoguldījumu ar noteiktu termiņu piesaisteValūtas mijmaiņas darījumi | Nestandartizēts | Neregulāri | Ātrās izsolesDivpusējās procedūras |

Tiešā pirkšana | Tiešā pārdošana | — | Neregulāri | Divpusējās procedūras |

Strukturālās operācijas | Reversie darījumi | Parāda sertifikātu emisija | Standartizēts/nestandartizēts | Regulāri un neregulāri | Standartizsoles |

Tiešā pirkšana | Tiešā pārdošana | — | Neregulāri | Divpusējās procedūras |

Pastāvīgās iespējas

Aizdevumu iespēja uz nakti | Reversie darījumi | — | Uz nakti | Piekļuve pēc darījuma partneru ieskatiem |

Noguldījumu iespēja | — | Noguldījumi | Uz nakti | Piekļuve pēc darījuma partneru ieskatiem |

2. NODAĻA

2. ATBILSTOŠIE DARĪJUMA PARTNERI

2.1. Vispārējie atbilstības kritēriji

Eurosistēmas monetārās politikas operāciju darījuma partneriem jāatbilst noteiktiem atbilstības kritērijiem [7] Tiešajos darījumos darījuma partneru loku a priori netiek ierobežots.. Šie kritēriji noteikti, lai plašam iestāžu lokam nodrošinātu piekļuvi Eurosistēmas monetārās politikas operācijām, veicinot vienlīdzīgu attieksmi pret iestādēm visā euro zonā un nodrošinot to, ka darījuma partneri ievēro noteiktas darbības un piesardzības prasības:

- vienīgi tās iestādes, uz kurām attiecas Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma, kas noteikta saskaņā ar ECBS Statūtu 19.1. pantu, var būt darījuma partneres. Iestādes, kuras atbrīvotas no saistībām Eurosistēmas obligāto rezervju sistēmā (sk. 7.2. sadaļu), nevar kļūt par darījuma partnerēm Eurosistēmas pastāvīgajās iespējās un atklātā tirgus operācijās;

- darījuma partneriem jābūt finansiāli stabiliem. Tiem obligāti jāpiemēro vismaz viena no ES/EET saskaņotās uzraudzības formām, un to veic valsts iestādes [8] Kredītiestāžu saskaņotā uzraudzība balstās uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvu Nr. 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (ņemot vērā grozījumus); OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp.. Tomēr finansiāli stabilas iestādes, uz kurām attiecas līdzvērtīga līmeņa nesaskaņota valsts uzraudzība, arī var pieņemt kā darījuma partneres, piemēram, euro zonā reģistrētas tādu iestāžu filiāles, kuru galvenais birojs atrodas ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ);

- darījuma partneriem jāatbilst visiem darbības kritērijiem, ko paredz attiecīgie līgumi vai reglamentējošie nosacījumi, ko piemēro attiecīgā nacionālā centrālā banka (vai ECB), lai nodrošinātu efektīvu Eurosistēmas monetārās politikas operāciju veikšanu.

Minētie vispārējie atbilstības kritēriji saskaņoti visā euro zonā. Iestādes, kas atbilst vispārējiem atbilstības kritērijiem, var:

- piekļūt Eurosistēmas pastāvīgajām iespējām; un

- piedalīties Eurosistēmas atklātā tirgus operācijās, ko veic, īstenojot standartizsoles.

Iestāde var piekļūt Eurosistēmas pastāvīgajām iespējām un atklātā tirgus operācijām, ko veic, īstenojot standartizsoles, tikai ar tās dalībvalsts nacionālās centrālās bankas starpniecību, kurā iestāde reģistrēta. Ja iestādei ir institūti (galvenais birojs vai filiāles) vairāk nekā vienā dalībvalstī, katram institūtam ir piekļuve šīm operācijām ar tās dalībvalsts nacionālās centrālās bankas starpniecību, kurā tā atrodas, kaut arī pieteikumus izsolei var iesniegt tikai viens institūts (vai nu galvenais birojs, vai izraudzītā filiāle) katrā dalībvalstī.

2.2. Darījuma partneru atlase ātrajām izsolēm un divpusējām operācijām

Tiešajos darījumos darījuma partneru loks a priori netiek ierobežots.

Valūtas mijmaiņas darījumos, ko veic monetārās politikas mērķiem, darījuma partneriem jāspēj efektīvi veikt liela apjoma valūtas operācijas jebkuros tirgus apstākļos. Valūtas mijmaiņas darījuma partneru loks atbilst to darījuma partneru lokam, kuri atrodas euro zonā un izraudzīti Eurosistēmas valūtas intervences operācijām. Kritēriji un procedūras, ko piemēro darījuma partneru atlasei ārvalstu valūtas intervences operācijām, sniegti 3. pielikumā.

Citām operācijām, kas pamatojas uz ātrajām izsolēm un divpusējām procedūrām (precizējošajiem reversajiem darījumiem un noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaisti), katra nacionālā centrālā banka izvēlas darījuma partneru grupu no tām dalībvalstīs reģistrētajām iestādēm, kuras atbilst darījuma partneru vispārējiem atbilstības kritērijiem. Tādējādi aktivitāte naudas tirgū ir galvenais izvēles kritērijs. Citi kritēriji, kurus varētu ņemt vērā, ir, piemēram, tirgus operāciju nodaļas efektivitāte un tas, cik ievērojami ir potenciāli piedāvājamie aktīvi.

Ātrajās izsolēs un divpusējās operācijās nacionālā centrālā banka sadarbojas vienīgi ar tiem darījuma partneriem, kuri iekļauti to attiecīgajās precizējošo operāciju darījuma partneru grupās. Ja operacionālu iemeslu dēļ nacionālā centrālā banka katrā operācijā nevar sadarboties ar visiem tās precizējošo operāciju darījuma partneriem, šajā dalībvalstī darījuma partnerus atlasa pēc rotācijas principa, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi.

ECB Padome lemj, vai ārkārtas apstākļos precizējošās divpusējās operācijas ECB var veikt pati. Ja ECB būtu jāveic divpusējās operācijas, darījuma partneru atlasi šādos gadījumos veiktu ECB, piemērojot rotācijas principu tiem darījuma partneriem euro zonā, kuri tiesīgi piedalīties ātrajās izsolēs un divpusējās operācijās, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi.

2.3. Sankcijas darījuma partneru saistību neizpildes gadījumā

Iestādēm, kas nepilda no ECB regulām un lēmumiem saistībā ar obligāto rezervju piemērošanu izrietošās saistības, ECB piemēro sankcijas saskaņā ar Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2532/98 par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas [9] OV L 318, 27.11.1998., 4. lpp., Eiropas Centrālās bankas 1999. gada 23. septembra Regulu (EK) Nr. 2157/1999 par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas (ECB/1999/4) [10] OV L 264, 12.10.1999., 21. lpp., Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2531/98 par obligāto rezervju piemērošanu, ko veic Eiropas Centrālā banka [11] OV L 318, 27.11.1998., 1. lpp. (ar grozījumiem), un Eiropas Centrālās bankas 2003. gada 12. septembra Regulu (EK) Nr. 1745/2003 par obligāto rezervju piemērošanu (ECB/2003/9) [12] OV L 250, 0 2.10.2003., 10. lpp.. Atbilstošās sankcijas un to piemērošanas kārtība izklāstīta minētajās regulās. Turklāt, ja pieļauti nopietni obligāto rezervju prasību pārkāpumi, Eurosistēma var pārtraukt darījuma partneru dalību atklātā tirgus operācijās.

Saskaņā ar līgumiem vai regulējošiem nosacījumiem, ko piemēro attiecīgā nacionālā centrālā banka (vai ECB), Eurosistēma darījuma partneriem piemēro finansiālus sodus vai pārtrauc darījuma partneru dalību atklātā tirgus operācijās, ja darījuma partneri neizpilda saistības, kas izriet no līgumiem vai regulējošiem nosacījumiem, kurus piemēro nacionālās centrālās bankas (vai ECB), kā norādīts tālāk.

Tas attiecas uz izsoles noteikumu pārkāpumiem (ja darījuma partneris nevar pārvest pietiekamu pamatā esošo aktīvu apjomu, lai norēķinātos par līdzekļiem, kas tam piešķirti likviditāti palielinošā operācijā, vai ja tas nevar nodrošināt pietiekamus naudas līdzekļus, lai veiktu norēķinu par tam piešķirto summu likviditāti samazinošās operācijās) un divpusējo darījumu pārkāpumiem (ja darījuma partneris nevar piegādāt pietiekamu atbilstošo pamatā esošo aktīvu apjomu vai ja tas nevar nodrošināt pietiekamus naudas līdzekļus, lai veiktu norēķinu par divpusējo darījumu līgumsummu).

Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad darījuma partneris neievēro pamatā esošo aktīvu izmantošanas noteikumus (ja darījuma partneris izmanto aktīvus, kas ir vai ir kļuvuši neatbilstoši, vai ja šis darījuma partneris tos nevar izmantot, piemēram, tāpēc, ka starp emitentu/garantijas devēju un darījuma partneri ir ciešas saiknes vai tie ir identiski), un uz gadījumiem, kad netiek ievērotas dienas beigu procedūras un nosacījumi attiecībā uz piekļuvi aizdevumu iespējai uz nakti (ja darījuma partneris, kam dienas beigās ir negatīva norēķinu konta bilance, neievēro nosacījumus attiecībā uz piekļuvi aizdevumu iespējai uz nakti).

Turklāt darbības apturēšanu, ko piemēro darījuma partnerim, kurš nepilda saistības, var piemērot tās pašas iestādes filiālēm, kas atrodas citās dalībvalstīs. Ja kā ārkārtas pasākums darbības apturēšana piemērota sakarā ar pārkāpuma smagumu, par ko liecina, piemēram, tā biežums vai ilgums, darījuma partnerim uz noteiktu laiku var liegt dalību jebkādās monetārās politikas operācijās nākotnē.

Finansiālos sodus, ko piemēro nacionālās centrālās bankas, ja pieļauti pārkāpumi attiecībā uz izsoļu noteikumiem, divpusējiem darījumiem, pamatā esošajiem aktīviem, dienas beigu procedūrām vai piekļuves nosacījumiem aizdevumu iespējai uz nakti, aprēķina pēc iepriekš noteiktas soda procentu likmes (kā norādīts 6. pielikumā).

2.4. Piekļuves pārtraukšana vai liegšana piesardzības apsvērumu dēļ

Saskaņā ar līgumiem vai regulējošiem nosacījumiem, ko piemēro attiecīgā nacionālā centrālā banka (vai ECB), Eurosistēma piesardzības apsvērumu dēļ darījuma partnerim var pārtraukt vai liegt piekļuvi monetārās politikas instrumentiem.

Turklāt darījuma partneru piekļuves pārtraukšanas vai liegšanas pasākumus var piemērot dažos gadījumos, uz kuriem attiecināms jēdziens "kāda darījuma partnera saistību neizpilde", kā definēts līgumos vai regulējošajos nosacījumos, ko piemēro nacionālās centrālās bankas.

3. NODAĻA

3. ATKLĀTĀ TIRGUS OPERĀCIJAS

Atklātā tirgus operācijām ir svarīga nozīme Eurosistēmas monetārajā politikā, lai ietekmētu procentu likmju virzību, pārvaldītu likviditāti tirgū un informētu par monetārās politikas nostāju. Atbilstoši mērķiem, biežumam un procedūrām Eurosistēmas atklātā tirgus operācijas var iedalīt četrās kategorijās: galvenās refinansēšanas operācijas, ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas, precizējošās operācijas un strukturālās operācijas. Attiecībā uz izmantotajiem instrumentiem reversie darījumi ir galvenais Eurosistēmas atklātā tirgus instruments, un to var izmantot visās četrās operāciju kategorijās, bet parāda sertifikātus var izmantot strukturālajās likviditāti samazinošajās operācijās. Turklāt Eurosistēmai precizējošo operāciju veikšanai pieejami trīs citi instrumenti: tiešie darījumi, valūtas mijmaiņas darījumi un noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaiste. Turpmākajās sadaļās detalizēti izklāstītas dažādo Eurosistēmā izmantoto atklātā tirgus instrumentu raksturīgās iezīmes.

3.1. Reversie darījumi

3.1.1. Vispārīgie apsvērumi

a) Instrumenta veids

Reversie darījumi attiecas uz operācijām, kurās Eurosistēma pērk vai pārdod atbilstošos aktīvus saskaņā ar atpirkšanas līgumiem vai veic kreditēšanas operācijas pret atbilstošo aktīvu nodrošinājumu. Reversie darījumi tiek izmantoti galvenajās refinansēšanas operācijās un ilgāka termiņa refinansēšanas operācijās. Turklāt Eurosistēma var izmantot reversos darījumus strukturālajās un precizējošajās operācijās.

b) Juridiskā būtība

Nacionālās centrālās bankas var veikt reversos darījumus vai nu atpirkšanas līgumu veidā (t.i., īpašuma tiesības uz aktīvu pāriet kreditoram, bet puses vienojas veikt reverso darījumu, kādā brīdī nākotnē nododot aktīvu atpakaļ debitoram), vai arī kā nodrošinātus aizdevumus (t.i., attiecībā uz aktīviem tiek nodrošinātas tiesības saņemt vērtspapīru procentu ienākumus, bet, ja parādsaistības tiek nokārtotas, īpašuma tiesības uz aktīvu saglabā debitors). Detalizēti nosacījumi reversajiem darījumiem, kuru pamatā ir atpirkšanas līgumi, izklāstīti līguma noteikumos, ko piemēro attiecīgā nacionālā centrālā banka (vai ECB). Attiecībā uz reversajiem darījumiem, kuru pamatā ir nodrošināti aizdevumi, ņem vērā dažādas procedūras un formalitātes, kas dažādās jurisdikcijās nepieciešamas, lai nodibinātu un pēc tam īstenotu attiecīgās tiesības uz nodrošinājumu (piemēram, ķīlu).

c) Procentu nosacījumi

Starpība starp pirkšanas cenu un atpirkšanas cenu atpirkšanas līgumā atbilst procentiem, kas jāmaksā par aizņēmuma vai aizdevuma summu operācijas termiņa laikā, t.i., atpirkšanas cenā iekļauts attiecīgais procentu maksājums. Procentu likmi reversajiem darījumiem nodrošināta aizdevuma veidā nosaka, kredīta summai operācijas termiņā piemērojot noteiktu procentu likmi. Procentu likme, ko piemēro Eurosistēmas reversajām atklātā tirgus operācijām, ir vienkārša procentu likme saskaņā ar dienu aprēķina principu "faktiskais dienu skaits/360".

3.1.2. Galvenās refinansēšanas operācijas

Galvenās refinansēšanas operācijas ir svarīgākās Eurosistēmas veiktās atklātā tirgus operācijas, kurām ir izšķiroša nozīme, lai ietekmētu procentu likmju virzību, pārvaldītu likviditāti tirgū un informētu par monetārās politikas nostāju. Turklāt tās nodrošina lielāko finanšu sektora refinansēšanas daļu.

Galveno refinansēšanas operāciju iezīmes var būt šādas:

- tās ir likviditāti palielinošas operācijas;

- tās veic regulāri katru nedēļu [13] Galvenās un ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas veic saskaņā ar Eurosistēmas iepriekš paziņoto izsoļu kalendāru (sk. arī 5.1.2. sadaļu), ko var atrast ECB mājaslapā (www.ecb.int); sk. arī Eurosistēmas mājaslapas (5. pielikums).;

- parasti to termiņš ir 1 nedēļa [14] Galveno un ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju termiņi dažkārt var mainīties arī atkarībā no dalībvalstu svētku dienām.;

- tās decentralizēti veic nacionālās centrālās bankas;

- tās veic ar standartizsoļu palīdzību (kā noteikts 5.1. sadaļā);

- visi darījuma partneri, kas atbilst vispārējiem atbilstības kritērijiem (kā noteikts 2.1. sadaļā), var iesniegt izsoles pieteikumus galvenajām refinansēšanas operācijām; un

- kā pamatā esošos aktīvus galvenajām refinansēšanas operācijām var izmantot gan pirmā, gan otrā līmeņa aktīvus (kā noteikts 6. nodaļā).

3.1.3. Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas

Eurosistēma veic arī regulāras refinansēšanas operācijas, kuru termiņš parasti ir 3 mēneši un kuras paredzētas, lai finanšu sektoram nodrošinātu papildu ilgāka termiņa refinansējumu. Šīs operācijas ir tikai ierobežota globālā refinansēšanas apjoma daļa. Tā kā šīs operācijas nekad netiek veiktas, lai sūtītu signālus tirgum, Eurosistēma parasti tās īsteno, piemērojot tai piedāvātās procentu likmes. Tādējādi ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas parasti veic ar mainīgas procentu likmes izsoļu palīdzību, un ECB periodiski norāda turpmākajās izsolēs piedāvāto apjomu. Ārkārtas apstākļos Eurosistēma var veikt arī ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas ar fiksētas procentu likmes izsoļu starpniecību.

Ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju iezīmes var būt šādas:

- tās ir likviditāti palielinošas operācijas;

- tās veic regulāri katru mēnesi [15] Sk. 13. zemsvītras piezīmi.;

- parasti to termiņš ir 3 mēneši [16] Sk. 14. zemsvītras piezīmi.;

- tās decentralizēti veic nacionālās centrālās bankas;

- tās veic ar standartizsoļu palīdzību (kā noteikts 5.1. sadaļā);

- visi darījuma partneri, kas atbilst vispārējiem atbilstības kritērijiem (kā noteikts 2.1. sadaļā), var iesniegt izsoles pieteikumus ilgāka termiņa refinansēšanas operācijām; un

- kā pamatā esošos aktīvus ilgāka termiņa refinansēšanas operācijām var izmantot gan pirmā, gan otrā līmeņa aktīvus (kā noteikts 6. nodaļā).

3.1.4. Precizējošās reversās operācijas

Eurosistēma var veikt precizējošās operācijas reverso atklātā tirgus darījumu veidā. Precizējošo operāciju mērķis ir pārvaldīt likviditāti tirgū un ietekmēt procentu likmju virzību, īpaši — lai mazinātu negaidītu tirgus likviditātes svārstību ietekmi uz procentu likmēm. Tā kā pastāv potenciāla vajadzība ātri rīkoties neparedzētu tirgus pārmaiņu gadījumā, vēlams, lai Eurosistēma saglabātu augstu elastības pakāpi, izvēloties procedūras un darbības iezīmes šādu operāciju veikšanai.

Precizējošo reverso operāciju iezīmes var būt šādas:

- tās var būt likviditāti palielinošas vai likviditāti samazinošas operācijas;

- to biežums nav noteikts;

- to termiņš nav noteikts;

- likviditāti palielinošos precizējošos reversos darījumus parasti veic ar ātro izsoļu palīdzību, lai gan nav liegta iespēja izmantot divpusējās procedūras (sk. 5. nodaļu);

- likviditāti samazinošos precizējošos reversos darījumus vienmēr veic ar divpusējo procedūru palīdzību (kā noteikts 5.2. sadaļā);

- parasti šādas operācijas decentralizēti veic nacionālās centrālās bankas (ECB Padome lemj, vai ārkārtas apstākļos divpusējās precizējošās reversās operācijas var veikt ECB);

- saskaņā ar 2.2. sadaļā noteiktajiem kritērijiem Eurosistēma var izraudzīties ierobežotu darījuma partneru skaitu, kas piedalīsies precizējošajās reversajās operācijās; un

- kā pamatā esošos aktīvus precizējošajām reversajām operācijām var izmantot gan pirmā, gan otrā līmeņa aktīvus (kā noteikts 6. nodaļā).

3.1.5. Strukturālās reversās operācijas

Eurosistēma var veikt strukturālās operācijas reverso atklātā tirgus darījumu veidā, lai koriģētu Eurosistēmas strukturālo pozīciju attiecībā pret finanšu sektoru.

Šo operāciju iezīmes var būt šādas:

- tās ir likviditāti palielinošas operācijas;

- to biežums var būt regulārs vai neregulārs;

- to termiņš a priori nav noteikts;

- tās veic ar standartizsoļu palīdzību (kā noteikts 5.1. sadaļā);

- tās decentralizēti veic nacionālās centrālās bankas;

- visi darījuma partneri, kas atbilst vispārējiem atbilstības kritērijiem (kā noteikts 2.1. sadaļā), var iesniegt izsoles pieteikumus strukturālajām reversajām operācijām; un

- kā pamatā esošos aktīvus strukturālajām reversajām operācijām var izmantot gan pirmā, gan otrā līmeņa aktīvus (kā noteikts 6. nodaļā).

3.2. Tiešie darījumi

a) Instrumenta veids

Tiešie atklātā tirgus darījumi attiecas uz operācijām, kurās Eurosistēma pērk vai pārdod atbilstošos aktīvus tieši tirgū. Šādas operācijas veic tikai strukturālos un precizējošos nolūkos.

b) Juridiskā būtība

Tiešais darījums paredz pilnīgu īpašuma tiesību pāreju no pārdevēja pircējam bez saistītas reversas īpašuma tiesību pārejas. Darījumus veic saskaņā ar tirgus principiem, kas piemērojami darījumā izmantotajam parāda instrumentam.

c) Cenu noteikumi

Aprēķinot cenas, Eurosistēma darbojas saskaņā ar plašāk izmantotajiem tirgus principiem, kas piemērojami darījumā izmantotajiem parāda instrumentiem.

d) Citas iezīmes

Eurosistēmas tiešo darījumu iezīmes var būt šādas:

- tās var būt likviditāti palielinošas (tiešā pirkšana) vai likviditāti samazinošas (tiešā pārdošana) operācijas;

- to biežums nav noteikts;

- tos veic ar divpusējo procedūru palīdzību (kā noteikts 5.2. sadaļā);

- parasti tos decentralizēti veic nacionālās centrālās bankas (ECB Padome lemj, vai ārkārtas apstākļos precizējošās tiešās operācijas var veikt ECB);

- darījuma partneru lokam a priori nav noteikti nekādi ierobežojumi; un

- tiešajos darījumos kā pamatā esošie aktīvi parasti tiek izmantoti tikai pirmā līmeņa instrumenti (kā noteikts 6.1. sadaļā).

3.3. ECB parāda sertifikātu emisija

a) Instrumenta veids

ECB var emitēt parāda sertifikātus, lai koriģētu Eurosistēmas strukturālo pozīciju attiecībā pret finanšu sektoru, lai radītu (vai palielinātu) likviditātes deficītu tirgū.

b) Juridiskā būtība

Sertifikāti ir ECB parādsaistības attiecībā pret sertifikāta turētāju. Sertifikātus emitē un ieraksta veidā glabā euro zonas vērtspapīru depozitārijos. ECB nepiemēro nekādus ierobežojumus sertifikātu pārvedamībai. Detalizēti noteikumi par ECB parāda sertifikātiem tiks iekļauti nosacījumos attiecībā uz šādiem sertifikātiem.

c) Procentu nosacījumi

Sertifikātus emitē ar diskontu, t.i., tos emitē zem nominālvērtības un dzēšanas datumā dzēš atbilstoši nominālvērtībai. Emisijas apjoma un dzēšanas apjoma starpība ir vienāda ar to procentu summu, kas saskaņā ar noteikto procentu likmi uzkrāta emisijas apjomam sertifikāta termiņā. Piemērojamā procentu likme ir vienkārša procentu likme ar dienu aprēķina principu "faktiskais dienu skaits/360". Emisijas apjoma aprēķins sniegts 1. ielikumā.

+++++ TIFF +++++

d) Citas iezīmes

ECB parāda sertifikātu emisijas iezīmes var būt šādas:

- sertifikātus emitē, lai mazinātu tirgus likviditāti;

- sertifikātus var emitēt regulāri vai neregulāri;

- sertifikātu termiņš ir īsāks par 12 mēnešiem;

- sertifikātus emitē ar standartizsoļu palīdzību (kā noteikts 5.1. sadaļā);

- sertifikātus decentralizēti izsola un dzēš nacionālās centrālās bankas; un

- visi darījuma partneri, kas atbilst vispārējiem atbilstības kritērijiem (kā noteikts 2.1. sadaļā), var iesniegt izsoļu pieteikumus, lai parakstītos uz ECB parāda sertifikātiem.

3.4. Valūtas mijmaiņas darījumi

a) Instrumenta veids

Monetārās politikas mērķiem veiktie valūtas mijmaiņas darījumi sastāv no vienlaikus veiktiem tagadnes un nākotnes darījumiem, kuros euro maina pret ārvalstu valūtu. Tos izmanto precizēšanas vajadzībām, galvenokārt, lai pārvaldītu likviditāti tirgū un ietekmētu procentu likmju virzību.

b) Juridiskā būtība

Monetārās politikas mērķiem veiktie valūtas mijmaiņas darījumi attiecas uz operācijām, kurās Eurosistēma pērk (vai pārdod) euro par ārvalstu valūtu tagadnes darījumā un vienlaikus pārdod (vai pērk) tos atpakaļ nākotnes darījumā noteiktā atpirkšanas datumā. Detalizēti valūtas mijmaiņas darījumu nosacījumi ietverti līgumā, ko piemēro attiecīgā nacionālā centrālā banka (vai ECB).

c) Valūtas un valūtas kursu nosacījumi

Eurosistēma vienmēr veic operācijas tikai ar plaši tirgotām valūtām un saskaņā ar standarta tirgus praksi. Katrā valūtas mijmaiņas operācijā Eurosistēma un darījuma partneri vienojas par mijmaiņas darījuma punktiem. Mijmaiņas darījuma punkti ir starpība starp nākotnes darījuma valūtas kursu un tagadnes darījuma valūtas kursu. Euro mijmaiņas darījuma punkti attiecībā pret attiecīgo ārvalstu valūtu tiek noteikti saskaņā ar vispārējiem tirgus principiem. Valūtas mijmaiņas darījumu valūtas kursa nosacījumi noteikti 2. ielikumā.

+++++ TIFF +++++

d) Citas iezīmes

Valūtas mijmaiņas darījumu iezīmes var būt šādas:

- tās var būt likviditāti palielinošas vai likviditāti samazinošas operācijas;

- to biežums nav noteikts;

- to termiņš nav noteikts;

- tos veic ar ātro izsoļu vai divpusējo procedūru palīdzību (sk. 5. nodaļu);

- parasti tos decentralizēti veic nacionālās centrālās bankas (ECB Padome lemj, vai ārkārtas apstākļos divpusējus valūtas mijmaiņas darījumus var veikt ECB); un

- saskaņā ar 2.2. sadaļā un 3. pielikumā noteiktajiem kritērijiem Eurosistēma var izraudzīties ierobežotu darījuma partneru skaitu dalībai valūtas mijmaiņas darījumos.

3.5. Noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaiste

a) Instrumenta veids

Eurosistēma var piedāvāt darījuma partneriem izvietot noguldījumus ar noteiktu termiņu, par kuriem tiek maksāta atlīdzība, tās dalībvalsts centrālajā bankā, kurā reģistrēts darījuma partneris. Noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaiste paredzēta tikai precizējošām vajadzībām, lai mazinātu likviditāti tirgū.

b) Juridiskā būtība

No darījuma partneriem pieņemtie noguldījumi ir ar noteiktu termiņu un nemainīgu procentu likmi. Nacionālās centrālās bankas apmaiņā pret noguldījumiem nesniedz nekādu nodrošinājumu.

c) Procentu nosacījumi

Noguldījumam piemērotā procentu likme ir vienkārša procentu likme ar dienu aprēķina principu "faktiskais dienu skaits/360". Procentus maksā noguldījuma termiņa beigās.

d) Citas iezīmes

Noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaistes iezīmes var būt šādas:

- noguldījumus piesaista, lai mazinātu likviditāti;

- noguldījumu piesaistes biežums nav noteikts;

- noguldījumu termiņš nav noteikts;

- noguldījumu piesaisti parasti veic ar ātro izsoļu palīdzību, lai gan nav liegta iespēja izmantot divpusējās procedūras (sk. 5. nodaļu);

- parasti noguldījumu piesaisti decentralizēti veic nacionālās centrālās bankas (ECB Padome lemj, vai ārkārtas apstākļos noguldījumu ar noteiktu termiņu [17] Noguldījumi ar noteiktu termiņu tiek turēti nacionālo centrālo banku kontos; tā tas būtu arī tad, ja šādas operācijas centralizēti būtu jāveic ECB. divpusēju piesaisti var veikt ECB); un

- saskaņā ar 2.2. sadaļā noteiktajiem kritērijiem Eurosistēma var izraudzīties ierobežotu darījuma partneru skaitu noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaistei.

4. NODAĻA

4. PASTĀVĪGĀS IESPĒJAS

4.1. Aizdevumu iespēja uz nakti

a) Instrumenta veids

Darījuma partneri var izmantot aizdevumu iespēju uz nakti, lai no nacionālajām centrālajām bankām uz nakti saņemtu naudas līdzekļus pret atbilstošiem aktīviem ar iepriekš noteiktu procentu likmi (kā noteikts 6. nodaļā). Minētā iespēja paredzēta darījuma partneru īslaicīgu likviditātes vajadzību nodrošināšanai. Parastos apstākļos maksimālā tirgus procentu likme darījumiem uz nakti ir šīs iespējas procentu likme. Šīs iespējas izmantošanas nosacījumi visā euro zonā ir vienādi.

b) Juridiskā būtība

Nacionālās centrālās bankas var palielināt likviditāti, izmantojot aizdevumu iespēju uz nakti vai nu atpirkšanas līgumu uz nakti veidā (t.i., īpašuma tiesības uz aktīvu pāriet kreditoram, bet puses vienojas veikt reverso darījumu, nākamajā darbadienā nododot aktīvu atpakaļ debitoram), vai arī kā nodrošinātus aizdevumus uz nakti (t.i., attiecībā uz aktīviem tiek nodrošinātas tiesības saņemt vērtspapīru procentu ienākumus, bet, ja parādsaistības tiek nokārtotas, īpašuma tiesības uz aktīvu saglabā debitors). Detalizēti atpirkšanas līgumu nosacījumi ietverti līgumos, ko piemēro attiecīgā nacionālā centrālā banka. Noteikumos par likviditātes palielināšanu, izmantojot aizdevumu, ņem vērā dažādas procedūras un formalitātes, kas dažādās jurisdikcijās nepieciešamas, lai nodibinātu un pēc tam īstenotu attiecīgās tiesības uz nodotu nodrošinājumu (ķīlu).

c) Piekļuves nosacījumi

Iestādes, kas atbilst 2.1. sadaļā noteiktajiem darījuma partneru vispārējiem atbilstības kritērijiem, var piekļūt aizdevumu iespējai uz nakti. Piekļuvi aizdevumu iespējai uz nakti nodrošina tās dalībvalsts nacionālā centrālā banka, kurā reģistrēta attiecīgā iestāde. Piekļuvi aizdevumu iespējai uz nakti nodrošina tikai dienās, kad darbojas attiecīgā nacionālā reālā laika bruto norēķinu (RTGS) sistēma un attiecīgā(-ās) vērtspapīru norēķinu sistēma(-as) (VNS).

Dienas beigās debeta pozīcijas darījuma partneru norēķinu kontos nacionālajā centrālajā bankā automātiski uzskata par pieprasījumu aizdevumu iespējas uz nakti izmantošanai. Piekļuves procedūras aizdevumu iespējai uz nakti dienas beigās noteiktas 5.3.3. sadaļā.

Darījuma partneris var iegūt piekļuvi aizdevumu iespējai uz nakti, arī nosūtot pieprasījumu tās dalībvalsts nacionālajai centrālajai bankai, kurā šis darījuma partneris reģistrēts. Lai nacionālā centrālā banka varētu apstrādāt pieprasījumu tajā pašā dienā, tai jāsaņem pieprasījums ne vēlāk kā 30 minūtes pēc faktiskā TARGET slēgšanas laika [18] Dažās dalībvalstīs nacionālā centrālā banka (vai dažas tās filiāles) var būt slēgta monetārās politikas operāciju veikšanai konkrētās Eurosistēmas darbadienās valsts vai reģionālo svētku dienu dēļ. Šādos gadījumos attiecīgā nacionālā centrālā banka atbild par darījuma partneru iepriekšēju informēšanu par kārtību, kā piekļūt aizdevumu iespējai uz nakti svētku dienās., [19] Par TARGET slēgšanas dienām tiek paziņots ECB mājaslapā (www.ecb.int); sk. arī Eurosistēmas mājaslapas (5. pielikums).. TARGET sistēmas slēgšanas laiks vienmēr ir plkst. 18.00 pēc ECB laika (Viduseiropas laiks). Pēdējā Eurosistēmas rezervju prasību izpildes perioda darbadienā termiņš, kas noteikts piekļuves pieprasījumam aizdevumu iespējai uz nakti, tiek pagarināts vēl par 30 minūtēm. Pieprasījumā jānorāda kredīta summa un, ja darījuma pamatā esošie aktīvi nav jau iepriekš noguldīti nacionālajā centrālajā bankā, jānorāda pamatā esošie aktīvi, kas tiks izmantoti kā nodrošinājums darījuma veikšanai.

Izņemot prasību uzrādīt pietiekamus pamatā esošos atbilstošos aktīvus, nav nekādu ierobežojumu līdzekļiem, ko var piešķirt, izmantojot aizdevumu iespēju uz nakti.

d) Termiņš un procentu nosacījumi

Kredīts, izmantojot aizdevumu iespēju, tiek izsniegts uz nakti. Darījuma partneriem, kas tieši piedalās TARGET, kredītu atmaksā laikā, kad tiek atvērta attiecīgā nacionālā RTGS sistēma un attiecīgā(-ās) VNS, nākamajā šo sistēmu darbības dienā.

Eurosistēma procentu likmi paziņo iepriekš, un to aprēķina kā vienkāršu procentu likmi saskaņā ar dienu aprēķina principu "faktiskais dienu skaits/360". ECB var mainīt procentu likmi jebkurā laikā, pārmaiņām stājoties spēkā ne agrāk kā nākamajā Eurosistēmas darbadienā [20] Visā dokumentā termins "Eurosistēmas darbadiena" attiecas uz jebkuru dienu, kad ECB un vismaz viena no nacionālajām centrālajām bankām ir atvērta Eurosistēmas monetārās politikas operāciju veikšanai.. Aizdevumu iespējas procentus un kredītu atmaksā vienlaikus.

e) Iespējas darbības pārtraukšana

Piekļuvi iespējai nodrošina tikai saskaņā ar ECB mērķiem un vispārīgiem monetārās politikas apsvērumiem. ECB var jebkurā laikā mainīt iespējas nosacījumus vai pārtraukt tās darbību.

4.2. Noguldījumu iespēja

a) Instrumenta veids

Darījuma partneri var izmantot noguldījumu iespēju, lai veiktu noguldījumus uz nakti nacionālajās centrālajās bankās. Par noguldījumiem tiek maksāta atlīdzība saskaņā ar iepriekš noteiktu procentu likmi. Parastos apstākļos minimālā tirgus procentu likme darījumiem uz nakti ir noguldījumu iespējas procentu likme. Noguldījumu iespējas nosacījumi visā euro zonā ir vienādi [21] Euro zonas valstīs var būt darbības atšķirības sakarā ar nacionālo centrālo banku dažādajām kontu struktūrām..

b) Juridiskā būtība

Par noguldījumiem uz nakti, kas pieņemti no darījuma partneriem, tiek maksāta atlīdzība pēc fiksētas procentu likmes. Apmaiņā pret noguldījumu darījuma partnerim netiek sniegts nodrošinājums.

c) Piekļuves nosacījumi [22] Ņemot vērā nacionālo centrālo banku dažādās kontu struktūras, ECB var atļaut nacionālajām centrālajām bankām piemērot piekļuves nosacījumus, kas mazliet atšķiras no minētajiem. Nacionālās centrālās bankas sniedz informāciju par katru atkāpi no šajā dokumentā sniegtajiem piekļuves nosacījumiem.

Iestādes, kas atbilst 2.1. sadaļā noteiktajiem darījuma partneru vispārējiem atbilstības kritērijiem, var piekļūt noguldījumu iespējai. Piekļuvi noguldījumu iespējai piešķir tās dalībvalsts nacionālā centrālā banka, kurā reģistrēta iestāde. Piekļuvi noguldījumu iespējai piešķir tikai dienās, kad atvērta attiecīgā nacionālā RTGS sistēma.

Lai varētu iegūt noguldījumu iespēju, darījuma partnerim jānosūta pieprasījums tās dalībvalsts nacionālajai centrālajai bankai, kurā šis darījuma partneris reģistrēts. Lai nacionālā centrālā banka varētu apstrādāt pieprasījumu tajā pašā dienā, tai jāsaņem pieprasījums ne vēlāk kā 30 minūtes pēc faktiskā TARGET slēgšanas laika, kas vienmēr ir plkst. 18.00 pēc ECB laika (Viduseiropas laiks) [23] Dažās dalībvalstīs nacionālā centrālā banka (vai dažas tās filiāles) var būt slēgta monetārās politikas operāciju veikšanai Eurosistēmas darbadienās valsts vai reģionālo svētku dienu dēļ. Šādos gadījumos attiecīgā nacionālā centrālā banka atbild par darījuma partneru iepriekšēju informēšanu par kārtību, lai piekļūtu noguldījumu iespējai svētku dienās., [24] Par TARGET slēgšanas dienām tiek paziņots ECB mājaslapā (www.ecb.int); sk. arī Eurosistēmas mājaslapas (5. pielikums).. Pēdējā Eurosistēmas rezervju prasību izpildes perioda darbadienā termiņš, kas noteikts piekļuves pieprasījumam noguldījumu iespējai, tiek pagarināts vēl par 30 minūtēm. Pieprasījumā jānorāda summa, kas tiks noguldīta, izmantojot noguldījumu iespēju.

Summa, ko darījuma partneris var noguldīt, izmantojot noguldījumu iespēju, netiek ierobežota.

d) Termiņš un procentu nosacījumi

To noguldījumu termiņš, kuri veikti, izmantojot noguldījumu iespēju, ir nakts. Darījuma partneriem, kas tieši piedalās TARGET, to noguldījumu termiņš, kuri veikti, izmantojot noguldījumu iespēju, ir laiks, kad tiek atvērta attiecīgā nacionālā RTGS sistēma, nākamajā šīs sistēmas darbības dienā.

Procentu likmi Eurosistēma paziņo iepriekš, un to aprēķina kā vienkāršu procentu likmi saskaņā ar dienu aprēķina principu "faktiskais dienu skaits/360". ECB var mainīt procentu likmi jebkurā laikā, un tā stājas spēkā ne agrāk kā nākamajā Eurosistēmas darbadienā. Procentus par noguldījumiem maksā noguldījuma termiņa beigās.

e) Iespējas darbības pārtraukšana

Piekļuvi noguldījumu iespējai nodrošina tikai saskaņā ar ECB mērķiem un vispārīgiem monetārās politikas apsvērumiem. ECB jebkurā laikā var mainīt iespējas nosacījumus vai pārtraukt tās darbību.

5. NODAĻA

5. PROCEDŪRAS

5.1. Izsoles procedūras

5.1.1. Vispārīgie apsvērumi

Parasti Eurosistēmas atklātā tirgus operācijas veic izsoļu procedūru veidā. Eurosistēmas izsoles procedūras īsteno sešos posmos, kā noteikts 3. ielikumā.

Eurosistēma izmanto divu dažādu veidu izsoļu procedūras — standartizsoles un ātrās izsoles. Gan standartizsoļu, gan ātro izsoļu procedūras ir vienādas, izņemot laika grafikus un darījuma partneru loku.

+++++ TIFF +++++

a) Standartizsoles

Standartizsoles veic ne vēlāk kā 24 stundu laikā no paziņojuma par izsoli līdz piešķīruma rezultātu apstiprināšanai (ja starp pieteikuma iesniegšanas termiņu un piešķīruma rezultātu paziņošanu ir aptuveni divas stundas laika). 1. attēls sniedz pārskatu par standartizsoļu posmu parasto laika grafiku. ECB var nolemt mainīt atsevišķu operāciju laika grafiku, ja tas nepieciešams.

Galvenās refinansēšanas operācijas, ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas un strukturālās operācijas (izņemot tiešos darījumus) vienmēr tiek veiktas kā standartizsoles. Tajās var piedalīties darījuma partneri, kas atbilst 2.1. sadaļā minētajiem vispārējiem atbilstības kritērijiem.

+++++ TIFF +++++

Piezīme:

cipari attiecas uz posmiem, kas definēti 3. ielikumā.

b) Ātrās izsoles

Ātrās izsoles parasti veic stundas laikā no paziņojuma par izsoli līdz piešķīruma rezultātu apstiprināšanai, kas notiek tūlīt pēc izsoles rezultātu paziņošanas. Ātrās izsoles parastais laika grafiks parādīts 2. attēlā. ECB var nolemt mainīt atsevišķu operāciju laika grafiku, ja tas nepieciešams. Ātrās izsoles tiek izmantotas tikai precizējošo operāciju veikšanai. Saskaņā ar 2.2. sadaļā noteiktajiem kritērijiem un procedūrām Eurosistēma dalībai ātrajās izsolēs var izraudzīties ierobežotu darījuma partneru skaitu.

+++++ TIFF +++++

Piezīme:

cipari attiecas uz posmiem, kas definēti 3. ielikumā.

c) Fiksētas procentu likmes un mainīgas procentu likmes izsoles

Eurosistēmai ir iespēja veikt vai nu fiksētas procentu likmes (apjoma), vai arī mainīgas procentu likmes (procentu) izsoles. Fiksētas procentu likmes izsolē ECB iepriekš nosaka procentu likmi un iesaistītie darījuma partneri iesniedz pieteikumus par naudas apjomu, ar kādu tie vēlas piedalīties darījumā ar fiksēto procentu likmi [25] Fiksētas procentu likmes valūtas mijmaiņas darījumu izsolēs ECB nosaka operācijas mijmaiņas darījuma punktus un darījuma partneri piedāvā valūtas apjomu, kas tiek uzturēts nemainīgs un ko tie vēlas pārdot (un atpirkt) vai pirkt (un atpārdot) ar šo likmi.. Mainīgas procentu likmes izsolē darījuma partneri iesniedz pieteikumus par naudas apjomu un procentu likmi, ar kādu tie vēlas iesaistīties darījumos ar nacionālajām centrālajām bankām [26] Mainīgas procentu likmes valūtas mijmaiņas darījumu izsolēs darījuma partneri piedāvā valūtas apjomu, kas tiek uzturēts nemainīgs, un mijmaiņas darījuma punktu kotāciju, ar kuru tie vēlas iesaistīties operācijā..

5.1.2. Izsoļu operāciju grafiks

a) Galvenās un ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas

Galvenās un ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas tiek veiktas saskaņā ar Eurosistēmas publicēto indikatīvo grafiku [27] Eurosistēmas izsoles operāciju grafiku var atrast ECB mājaslapā (www.ecb.int); sk. arī Eurosistēmas mājaslapas (5. pielikums).. Šo grafiku publicē ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms tā gada sākuma, kurā šis grafiks būs spēkā. Galveno un ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju parastās tirdzniecības dienas noteiktas 2. tabulā. ECB tiecas nodrošināt, lai visu dalībvalstu darījuma partneri varētu piedalīties galvenajās un ilgāka termiņa refinansēšanas operācijās. Tāpēc, veidojot šo operāciju grafiku, ECB veic nepieciešamās korekcijas parastajā grafikā, ņemot vērā atsevišķo dalībvalstu svētku dienas.

2. TABULA

Galveno un ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju parastās tirdzniecības dienas

Operācijas veids | Parastā tirdzniecības diena (T) |

Galvenās refinansēšanas operācijas | Katra otrdiena |

Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas | Katra kalendārā mēneša pēdējā trešdiena [28] |

b) Strukturālās operācijas

Strukturālās operācijas standartizsoļu veidā nenotiek saskaņā ar kādu iepriekš izveidotu grafiku. Taču parasti tās tiek veiktas un par tām norēķinās tikai tajās dienās, kas visās dalībvalstīs ir NCB darbadienas [28] Visā dokumentā termins "NCB darbadiena" attiecas uz jebkuru dienu, kad konkrētās dalībvalsts nacionālā centrālā banka atvērta Eurosistēmas monetārās politikas operāciju veikšanai. Dažās dalībvalstīs nacionālās centrālās bankas filiāles var būt slēgtas NCB darbadienās vietējo vai reģionālo svētku dienu dēļ. Šādos gadījumos attiecīgā nacionālā centrālā banka atbild par darījuma partneru iepriekšēju informēšanu par to darījumu veikšanas kārtību, kuros iesaistītas minētās filiāles..

c) Precizējošās operācijas

Precizējošās operācijas netiek veiktas saskaņā ar kādu iepriekš izveidotu grafiku. ECB var nolemt veikt precizējošās operācijas jebkurā Eurosistēmas darbadienā. Šādās operācijās piedalās tikai to dalībvalstu nacionālās centrālās bankas, kurās darījuma diena, norēķinu diena un atmaksāšanas diena ir NCB darbadienas.

5.1.3. Izsoles operāciju izziņošana

Eurosistēmas standartizsoles tiek publiski izziņotas, izmantojot informācijas tīklus. Turklāt nacionālās centrālās bankas var izziņot izsoles operāciju tieši darījuma partneriem, neizmantojot informācijas tīklus. Parasti publiskajā izsoles paziņojumā iekļauta šāda informācija:

- izsoles operācijas atsauces numurs;

- izsoles operācijas datums;

- operācijas veids (likviditātes palielināšana vai samazināšana un paredzētais monetārās politikas instrumenta veids);

- operācijas termiņš;

- izsoles veids (fiksētas vai mainīgas procentu likmes izsole);

- piešķiršanas metode ("holandiešu" vai "amerikāņu", kā noteikts 5.1.5. d) sadaļā);

- paredzētais operācijas apjoms (parasti tikai ilgāka termiņa refinansēšanas operācijām);

- fiksētas procentu likmes izsoles procentu likme/cena/mijmaiņas darījuma punkts (fiksētas procentu likmes izsolēm);

- minimālā/maksimālā apstiprinātā procentu likme/cena/mijmaiņas darījuma punkts (ja nepieciešams);

- operācijas sākuma datums un termiņa beigu datums (ja nepieciešams) vai instrumenta novērtējuma datums un termiņa beigu datums (parāda sertifikātu emisijai);

- iesaistītās valūtas un valūta, kuras apjoms tiek uzturēts nemainīgs (valūtas mijmaiņas darījumiem);

- darījuma atsauces sākumkurss, kas izmantojams izsoles pieteikumu aprēķināšanā (valūtas mijmaiņas darījumiem);

- izsoles pieteikuma maksimālais limits (ja tāds ir);

- minimālais pretendentam izsolē piešķiramais apjoms (ja tāds ir);

- minimālais piešķirtā apjoma koeficients (ja tāds ir);

- laika grafiks izsoles pieteikumu iesniegšanai;

- sertifikātu denominācija (parāda sertifikātu emisijai); un

- emisijas ISIN kods (parāda sertifikātu emisijai).

Lai veicinātu precizējošo operāciju caurredzamību, Eurosistēma ātrās izsoles parasti publiski izziņo iepriekš. Taču ārkārtas apstākļos ECB var nolemt ātrās izsoles iepriekš publiski neizziņot. Ātro izsoļu izziņošana notiek saskaņā ar tādām pašām procedūrām, kādas piemēro standartizsolēs. Ātrajās izsolēs (gan publiski izziņotās, gan publiski neizziņotās) ar izraudzītajiem darījuma partneriem tieši sazinās nacionālās centrālās bankas.

5.1.4. Darījuma partneru izsoles pieteikumu sagatavošana un iesniegšana

Darījuma partneru izsoles pieteikumiem jābūt noformētiem atbilstoši standartam, ko nacionālās centrālās bankas paredzējušas attiecīgajai operācijai. Izsoles pieteikumi jāiesniedz tās dalībvalsts nacionālajai centrālajai bankai, kurā atrodas iestādes institūts (galvenais birojs vai filiāle). Iestādes izsoles pieteikumus katrā dalībvalstī var iesniegt tikai viens institūts (galvenais birojs vai izraudzītā filiāle).

Fiksētas procentu likmes izsolēs darījuma partneriem izsoles pieteikumos jānorāda naudas summa, ko tie vēlas izmantot darījumā ar nacionālajām centrālajām bankām [29] Fiksētas procentu likmes valūtas mijmaiņas darījumos jāpaziņo valūtas apjoms, kas tiek uzturēts nemainīgs un ko darījuma partneris vēlas izmantot darījumā ar Eurosistēmu..

Mainīgas procentu likmes izsolēs darījuma partneri var iesniegt izsoles pieteikumus ar ne vairāk kā desmit dažādiem procentu likmju/cenu/mijmaiņas darījuma punktu līmeņiem. Katrā pieteikumā jānorāda naudas apjoms, ko tie vēlas izmantot darījumā ar nacionālajām centrālajām bankām, un attiecīgā procentu likme [30] Attiecībā uz ECB parāda sertifikātu emisiju ECB var nolemt, ka pieteikumi jāizsaka kā cena, nevis kā procentu likme. Šādos gadījumos cenas jānorāda procentos no nominālvērtības., [31] Mainīgas procentu likmes valūtas mijmaiņas darījumos jānorāda valūtas apjoms, kas tiek uzturēts nemainīgs un ko darījuma partneris vēlas izmantot darījumā ar Eurosistēmu, kā arī attiecīgais mijmaiņas darījuma punktu līmenis.. Procentu likmju pieteikumos procentu likmes solis ir 0,01 procentu punkts. Mainīgas procentu likmes valūtas mijmaiņas darījuma izsolēs mijmaiņas darījuma punkti nosakāmi saskaņā ar standarta tirgus principiem, un to solis ir 0,01 mijmaiņas darījuma punkts.

Galvenajām refinansēšanas operācijām minimālais pieteikuma apjoms ir 1000000 euro. Pieteikumos, kas pārsniedz šo summu, darījuma apjoma solis ir 100000 euro. Tādu pašu minimālo darījuma apjoma soli un pieteikuma apjomu piemēro precizējošās un strukturālās operācijās. Minimālo pieteikuma apjomu piemēro katram atsevišķam procentu likmes/cenas/mijmaiņas darījuma punktu līmenim.

Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijām nacionālā centrālā banka nosaka minimālo pieteikuma apjomu robežās no 10000 euro līdz 1000000 euro. Pieteikumos, kas pārsniedz šo summu, darījuma apjoma solis ir 10000 euro. Minimālo pieteikuma apjomu piemēro atsevišķi katram procentu likmes līmenim.

ECB var noteikt maksimālo pieteikuma limitu, lai nepieļautu neatbilstoši lielus pieteikumus. Katrs šāds maksimālais pieteikuma limits vienmēr tiek norādīts publiskajā izsoles paziņojumā.

Darījuma partneriem vienmēr jāspēj segt tiem piešķirtos apjomus ar pietiekamu apjomu atbilstošo pamatā esošo aktīvu [32] Vai norēķināties skaidrā naudā likviditāti samazinošās operācijās.. Līgumu un normatīvo aktu nosacījumi, kurus piemēro attiecīgā nacionālā centrālā banka, pieļauj soda piemērošanu, ja darījuma partneris nespēj pārvest pamatā esošos aktīvus vai skaidro naudu pietiekamā apjomā, lai norēķinātos par summu, kas tam piešķirta izsoles operācijā.

Pieteikumus var atcelt līdz pat pieteikumu iesniegšanas termiņam. Pieteikumi, kas iesniegti pēc izsoles izziņošanas ziņojumā norādītā termiņa, ir nederīgi. Nacionālās centrālās bankas lemj par to, vai termiņš ievērots. Nacionālās centrālās bankas noraida visus darījuma partnera pieteikumus, ja pieteikumu kopsumma pārsniedz ECB noteikto maksimālo pieteikuma limitu. Nacionālās centrālās bankas noraida arī tos pieteikumus, kas mazāki par minimālo pieteikuma apjomu vai mazāki par minimālo vai pārsniedz maksimālo apstiprināto procentu likmi/cenu/mijmaiņas darījuma punktu. Turklāt nacionālās centrālās bankas var noraidīt pieteikumus, kas ir nepilnīgi vai neatbilst standartam. Ja pieteikums noraidīts, attiecīgā nacionālā centrālā banka informē darījuma partneri par savu lēmumu pirms izsoles piešķīruma.

5.1.5. Izsoles piešķīruma procedūras

a) Fiksētas procentu likmes izsoles

Sadalot fiksētas procentu likmes izsoles apjomu, darījuma partneru pieteikumi tiek summēti. Ja pieteikumu kopsumma pārsniedz kopējo piešķiramās likviditātes apjomu, iesniegtie pieteikumi tiek apmierināti proporcionāli piedāvātajam apjomam, pamatojoties uz izsoles apjoma attiecību pret pieteikumu kopsummu (sk. 4. ielikumu). Katram darījuma partnerim piešķirtais apjoms jānoapaļo līdz pilnam euro. Tomēr fiksētas procentu likmes izsolēs ECB var nolemt katram pretendentam piešķirt minimālo apjomu/daļu.

+++++ TIFF +++++

b) Euro veiktas mainīgas procentu likmes izsoles

Mainīgas procentu likmes izsolēs, kas veiktas euro un paredzētas likviditātes palielināšanai, pieteikumi tiek sakārtoti piedāvātās procentu likmes dilstošā secībā. Vispirms tiek apmierināti pieteikumi ar visaugstāko procentu likmi; pēc tam seko pieteikumi ar pakāpeniski zemākām procentu likmēm, līdz viss sadalāmais izsoles apjoms ir izlietots. Ja viszemākās apstiprinātās procentu likmes līmenī (t.i., robežlikmes līmenī) pieteikumu kopsumma pārsniedz atlikušo sadalāmo apjomu, to sadala proporcionāli starp pieteikumiem, pamatojoties uz neizsolītā apjoma attiecību pret pieteikumu kopsummu robežlikmes līmenī (sk. 5. ielikumu). Katram darījuma partnerim piešķirto apjomu noapaļo līdz pilnam euro.

+++++ TIFF +++++

Mainīgas procentu likmes izsolēs, kas paredzētas likviditātes samazināšanai (tās var izmantot parāda sertifikātu emisijai un noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaistei), pieteikumi tiek sakārtoti piedāvāto procentu likmju augošā secībā (vai piedāvāto cenu dilstošā secībā). Vispirms tiek apmierināti pieteikumi ar viszemāko procentu likmi (augstāko cenu), pēc tam — pieteikumi ar augstākām procentu likmēm (zemākām cenām), līdz izlietots viss likviditātes samazināšanai paredzētais līdzekļu apjoms. Ja visaugstākās apstiprinātās procentu likmes (viszemākās cenas) līmenī (t.i., robežlikmes/cenas līmenī) pieteikumu kopsumma pārsniedz atlikušo sadalāmo apjomu, to sadala proporcionāli starp pieteikumiem, pamatojoties uz atlikušā sadalāmā apjoma attiecību pret pieteikumu kopapjomu ar robežlikmi/cenu (sk. 5. ielikumu). Parāda sertifikātu emisijai katram darījuma partnerim piešķirto apjomu noapaļo līdz tuvākajam parāda sertifikātu nominālvērtības darījuma solim. Citām likviditāti samazinošām operācijām katram darījuma partnerim piešķirtais apjoms jānoapaļo līdz pilnam euro.

Mainīgas procentu likmes izsolēs ECB var nolemt piešķirt katram veiksmīgajam pretendentam minimālo apjomu.

c) Mainīgas procentu likmes valūtas mijmaiņas darījumu izsoles

Mainīgas procentu likmes valūtas mijmaiņas darījumu izsolēs, kas paredzētas likviditātes palielināšanai, pieteikumi tiek sakārtoti mijmaiņas darījuma punktu kotācijas augošā secībā [33] Mijmaiņas darījuma punkta kotācijas tiek uzskaitītas augošā secībā, ņemot vērā kotācijas zīmi, kas atkarīga no ārvalstu valūtas un euro procentu likmju starpības zīmes. Ja mijmaiņas darījuma termiņā ārvalstu valūtas procentu likme ir augstāka par attiecīgo euro procentu likmi, mijmaiņas darījuma punkta kotācija ir pozitīva (t.i., euro kotē ar uzcenojumu attiecībā pret ārvalstu valūtu). Un otrādi — ja ārvalstu valūtas procentu likme ir zemāka par attiecīgo euro procentu likmi, mijmaiņas darījuma punkta kotācija ir negatīva (t.i., euro kotē ar pazeminājumu attiecībā pret ārvalstu valūtu).. Vispirms tiek apmierināti pieteikumi ar viszemāko mijmaiņas darījuma punktu kotāciju, pēc tam seko pieteikumi ar pakāpeniski augstāku mijmaiņas darījuma punktu kotāciju, līdz izlietots viss noteiktais sadalāmais valūtas apjoms. Ja visaugstākās apstiprinātās mijmaiņas darījuma punkta kotācijas līmenī (t.i., valūtas mijmaiņas darījuma robežpunkta kotācijas līmenī) pieteikumu kopsumma pārsniedz atlikušo sadalāmo apjomu, to sadala proporcionāli starp pieteikumiem, pamatojoties uz atlikušā sadalāmā apjoma attiecību pret pieteikumu kopsummu valūtas mijmaiņas darījuma robežpunkta kotācijas līmenī (sk. 6. ielikumu). Katram darījuma partnerim piešķirto apjomu noapaļo līdz pilnam euro.

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

Mainīgas procentu likmes valūtas mijmaiņas darījumu izsolēs, kas paredzētas likviditātes samazināšanai, pieteikumus sakārto mijmaiņas darījuma punkta kotācijas dilstošā secībā. Vispirms tiek apmierināti pieteikumi ar visaugstāko mijmaiņas darījuma punkta kotāciju, pēc tam seko pieteikumi ar pakāpeniski zemākām mijmaiņas darījuma punkta kotācijām, līdz viss samazināmais noteiktais valūtas apjoms sadalīts. Ja viszemākās apstiprinātās mijmaiņas darījuma punkta kotācijas līmenī (t.i., valūtas mijmaiņas darījuma robežpunkta kotācijas līmenī) pieteikumu kopsumma pārsniedz atlikušo sadalāmo apjomu, to sadala proporcionāli starp pieteikumiem, pamatojoties uz atlikušā sadalāmā apjoma attiecību pret pieteikumu kopsummu valūtas mijmaiņas darījuma robežpunkta kotācijas līmenī (sk. 6. ielikumu). Katram darījuma partnerim piešķirto apjomu noapaļo līdz pilnam euro.

d) Izsoles veids

Mainīgas procentu likmes izsolēm Eurosistēma var piemērot vai nu vienas procentu likmes izsoles, vai arī vairāku procentu likmju izsoles procedūras. Vienas procentu likmes izsolē (holandiešu izsole) piešķirtā apjoma procentu likme/cena/mijmaiņas darījuma robežpunkta kotācija, ko piemēro visiem apmierinātajiem pieteikumiem, ir vienāda ar robežlikmi/cenu/mijmaiņas darījuma robežpunkta kotāciju (t.i., kotāciju, kurā izlietots kopējais izsoles apjoms). Vairāku procentu likmju izsolē (amerikāņu izsole) piešķirtā apjoma procentu likme/cena/mijmaiņas darījuma robežpunkta kotācija ir vienāda ar procentu likmi/cenu/mijmaiņas darījuma robežpunkta kotāciju, kas piedāvāta katrā atsevišķajā pieteikumā.

5.1.6. Izsoles rezultātu paziņošana

Standartizsoļu un ātro izsoļu rezultātus paziņo publiski, izmantojot informācijas tīklus. Turklāt nacionālās centrālās bankas var paziņot izsoles rezultātu tieši darījuma partneriem, neizmantojot informācijas tīklus. Parasti publiskajā izsoles rezultāta paziņojumā iekļauta šāda informācija:

- izsoles operācijas atsauces numurs;

- izsoles operācijas datums;

- operācijas veids;

- operācijas termiņš;

- Eurosistēmas darījuma partneru pieteikumu kopsumma;

- pieteikumu iesniedzēju skaits;

- iesaistītās valūtas (valūtas mijmaiņas darījumiem);

- kopējais piešķirtais/izsolītais apjoms;

- piešķirtā apjoma koeficients (fiksētas procentu likmes izsolēm);

- darījuma sākumkurss (valūtas mijmaiņas darījumiem);

- apstiprinātā robežlikme/cena/mijmaiņas darījuma punkts un robežlikmes/cenas/mijmaiņas darījuma punkta apstiprinātais piešķīruma apjoma koeficients (mainīgas procentu likmes izsolei);

- minimālā pieteikuma procentu likme, maksimālā pieteikuma procentu likme un vidējā svērtā piešķirtā apjoma likme (vairāku procentu likmju izsolēm);

- operācijas sākuma datums un termiņa beigu datums (ja nepieciešams) vai instrumenta novērtējuma datums un termiņa beigu datums (parāda sertifikātu emisijai);

- minimālais piešķīruma apjoms kādam darījuma partnerim (ja tāds ir);

- minimālais piešķīruma koeficients (ja tāds ir);

- sertifikātu nominālvērtība (parāda sertifikātu emisijai); un

- emisijas ISIN kods (parāda sertifikātu emisijai).

Nacionālās centrālās bankas tieši apstiprina veiksmīgajiem darījuma partneriem individuālos izsoles rezultātus.

5.2. Divpusējo operāciju procedūras

a) Vispārīgie apsvērumi

Nacionālās centrālās bankas var veikt operācijas, pamatojoties uz divpusējām procedūrām [34] ECB Padome lemj par to, vai ārkārtas apstākļos pati ECB var veikt precizējošās divpusējās operācijas.. Šīs procedūras var izmantot precizējošajās atklātā tirgus operācijās un strukturālajās tiešajās operācijās. Plašā nozīmē divpusējās operācijas ir jebkādas procedūras, kurās Eurosistēma veic darījumu ar vienu vai vairākiem darījuma partneriem, nerīkojot izsoli. Šajā ziņā izšķir divus dažādus divpusējo procedūru veidus: operācijas, kurās Eurosistēma ar darījuma partneriem sazinās tieši, un operācijas, kas tiek veiktas ar biržu un tirgus aģentu starpniecību.

b) Tieša sazināšanās ar darījuma partneriem

Šajā procedūrā nacionālās centrālās bankas tieši sazinās ar vienu vai vairākiem iekšzemes darījuma partneriem, kuri izraudzīti saskaņā ar 2.2. sadaļā noteiktajiem kritērijiem. Saskaņā ar precīzām ECB sniegtām instrukcijām nacionālās centrālās bankas lemj, vai iesaistīties darījumā ar šiem darījuma partneriem. Darījumi tiek veikti ar nacionālo centrālo banku starpniecību.

Ja ECB Padome nolemtu, ka ārkārtas apstākļos divpusējās operācijas varētu veikt arī pati ECB (vai arī viena vai vairākas nacionālās centrālās bankas, kas darbojas ECB vārdā), šādu operāciju procedūras tiktu attiecīgi pielāgotas. Tādā gadījumā ECB (vai nacionālā(-ās) centrālā(-ās) banka(-as), kas darbojas ECB vārdā) tieši sazinātos ar vienu vai vairākiem darījuma partneriem euro zonā, kuri izraudzīti saskaņā ar 2.2. sadaļā noteiktajiem kritērijiem. ECB (vai nacionālā(-ās) centrālā(-ās) banka(-as), kas darbojas ECB vārdā) lemtu par to, vai iesaistīties darījumā ar šiem darījuma partneriem. Taču darījumi tiktu veikti decentralizēti ar nacionālo centrālo banku starpniecību.

Divpusējās operācijas, ko veic, tieši sazinoties ar darījuma partneriem, var piemērot reversajiem darījumiem, tiešajiem darījumiem, valūtas mijmaiņas darījumiem un noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaistei.

c) Ar biržu un tirgus aģentu starpniecību veiktās operācijas

Nacionālās centrālās bankas var veikt tiešos darījumus ar biržu un tirgus aģentu starpniecību. Šajās operācijās darījuma partneru loks a priori nav ierobežots un procedūras tiek pielāgotas tirgus principiem, ko piemēro attiecīgajiem parāda instrumentiem. ECB Padome lemj, vai ārkārtas apstākļos ECB pati (vai nacionālā(-ās) centrālā(-ās) banka(-as), kas darbojas ECB vārdā) var veikt precizējošās tiešās operācijas ar biržu un tirgus aģentu starpniecību.

d) Divpusējo operāciju izziņošana

Parasti divpusējās operācijas iepriekš publiski neizziņo. Turklāt ECB var lemt par divpusējo operāciju rezultātu publisku neizziņošanu.

e) Operāciju veikšanas dienas

ECB var nolemt veikt precizējošās divpusējās operācijas jebkurā Eurosistēmas darbadienā. Šādās operācijās piedalās tikai tās dalībvalstu nacionālās centrālās bankas, kurās darījuma diena, norēķinu diena un atmaksāšanas diena ir NCB darbadienas.

Tiešas divpusējās operācijas strukturāliem mērķiem parasti veic un par tām norēķinās tikai tajās dienās, kas ir NCB darbadienas visās dalībvalstīs.

5.3. Norēķinu procedūras

5.3.1. Vispārīgie apsvērumi

Norēķinus par naudas darījumiem, kas saistīti ar Eurosistēmas pastāvīgajām iespējām vai dalību atklātā tirgus operācijās, veic, izmantojot darījuma partneru kontus nacionālajās centrālajās bankās (vai kontus norēķinu bankās, kas piedalās TARGET sistēmā). Naudas darījumu norēķinus veic tikai pēc galīgā operācijas pamatā esošo aktīvu pārveduma (vai vienlaikus ar šo pārvedumu). Tas nozīmē, ka pamatā esošajiem aktīviem jābūt iepriekš deponētiem vērtspapīru kontos nacionālajās centrālajās bankās vai arī norēķins ar šīm nacionālajām centrālajām bankām jāveic pēc principa — piegāde pret samaksu dienas laikā. Pamatā esošo aktīvu pārvedumu veic, izmantojot darījuma partneru vērtspapīru norēķinu kontus VNS, kas atbilst ECB obligātajiem standartiem [35] Euro zonas atbilstošo vērtspapīru norēķinu sistēmu (VNS) izmantošanas apraksta normas un jaunākos šai sistēmai atbilstošo saikņu sarakstus var atrast ECB mājaslapā (www.ecb.int).. Darījuma partneri, kuriem nav vērtspapīru konta nacionālajā centrālajā bankā vai vērtspapīru norēķinu konta VNS, kas atbilst ECB obligātajiem standartiem, var veikt pamatā esošo aktīvu pārvedumu ar korespondentkredītiestādes vērtspapīru norēķinu konta vai vērtspapīru konta starpniecību.

Norēķinu procedūras sīkāk izklāstītas līgumu nosacījumos, ko nacionālās centrālās bankas (vai ECB) piemēro konkrētajiem monetārās politikas instrumentiem. Norēķinu procedūras dažādās nacionālajās centrālajās bankās var nedaudz atšķirties nacionālo tiesību aktu un nacionālās prakses atšķirību dēļ.

5.3.2. Norēķini par atklātā tirgus operācijām

Norēķinus par atklātā tirgus operācijām, kuru pamatā ir standartizsoles (t.i., galvenajām refinansēšanas operācijām, ilgāka termiņa refinansēšanas operācijām un strukturālajām operācijām), parasti veic pirmajā dienā pēc darījuma dienas, kurā atvērtas visas atbilstošās nacionālās RTGS sistēmas un VNS. Principā Eurosistēmas mērķis ir panākt, lai norēķini par darījumiem, kas saistīti ar tās atklātā tirgus operācijām, vienlaikus tiktu veikti visās dalībvalstīs ar visiem darījuma partneriem, kas nodrošinājuši pietiekamus pamatā esošos aktīvus. Taču darbības ierobežojumu un VNS tehnisko īpatnību dēļ norēķinu veikšanas konkrētais laiks dienas robežās atklātā tirgus operācijām euro zonā var atšķirties. Galveno un ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju norēķinu veikšanas laiks parasti sakrīt ar laiku, kad veic atmaksu par iepriekšējo atbilstoša termiņa operāciju.

Eurosistēmas mērķis ir panākt, lai norēķini par atklātā tirgus operācijām, kuru pamatā ir ātrās izsoles un divpusējās procedūras, tiktu veikti darījuma dienā. Taču Eurosistēma operatīvu iemeslu dēļ dažkārt šīm operācijām, īpaši tiešajiem darījumiem (precizējošajām un strukturālajām operācijām) un valūtas mijmaiņas darījumiem, var piemērot citus norēķinu datumus (sk. 3. tabulu).

3. TABULA

Eurosistēmas atklātā tirgus operāciju parastie norēķinu datumi [37]

Monetārās politikas instruments | Norēķinu datums standartizsolēs | Norēķinu datums ātrajās izsolēs un divpusējās procedūrās |

Reversie darījumi | T+1 [38] | T |

Tiešie darījumi | — | Saskaņā ar tirgus principiem attiecībā uz darījuma pamatā esošajiem aktīviem |

Parāda sertifikātu emisija | T+1 | — |

Valūtas mijmaiņas darījumi | — | T, T+1 vai T+2 |

Noguldījumu ar noteikto termiņu piesaiste | — | T |

5.3.3. Dienas beigu procedūras

Dienas beigu procedūras noteiktas dokumentācijā, kas attiecas uz nacionālajām RTGS sistēmām un TARGET sistēmu. TARGET sistēmas slēgšanas laiks vienmēr ir plkst. 18.00 pēc ECB laika (Viduseiropas laiks). Pēc slēgšanas turpmāki maksājuma uzdevumi apstrādei nacionālajās RTGS sistēmās netiek pieņemti, lai gan pirms slēgšanas pieņemto atlikušo maksājuma uzdevumu apstrāde turpinās. Darījuma partneru pieprasījumi par piekļuvi aizdevumu iespējai uz nakti vai noguldījumu iespējai uz nakti jāiesniedz attiecīgajai nacionālajai centrālajai bankai ne vēlāk kā 30 minūtes pēc faktiskās TARGET sistēmas slēgšanas [§&] Pēdējā Eurosistēmas obligāto rezervju izpildes perioda darbadienā termiņš piekļuves pieprasījumam Eurosistēmas pastāvīgajiem mehānismiem tiek pagarināts vēl par 30 minūtēm..

Ja atbilstošo darījuma partneru norēķinu kontos (nacionālajās RTGS sistēmās) pēc dienas beigu kontroles procedūru veikšanas izveidojies negatīvs atlikums, tas automātiski tiek uzskatīts par pieprasījumu izmantot aizdevumu iespēju uz nakti (sk. 4.1. sadaļu).

6. NODAĻA

6. ATBILSTOŠIE AKTĪVI

6.1. Vispārīgie apsvērumi

Saskaņā ar ECBS Statūtu 18.1. pantu ECB un nacionālajām centrālajām bankām atļauts veikt darījumus finanšu tirgos, pērkot un pārdodot pamatā esošos aktīvus tieši vai saskaņā ar atpirkšanas līgumiem, un noteikts, ka visām Eurosistēmas kredītoperācijām jābūt ar atbilstošu nodrošinājumu. Tādējādi visas Eurosistēmas likviditāti palielinošās operācijas balstās uz pamatā esošajiem aktīviem, kurus darījuma partneri nodrošina vai nu nododot aktīvu īpašuma tiesības (tiešo darījumu vai atpirkšanas līgumu gadījumā), vai ar ķīlu, ar kuru nodrošināti attiecīgie aktīvi (nodrošinātu aizdevumu gadījumā) [37] Likviditāti samazinošās tiešās un reversās atklātā tirgus operācijas arī balstās uz pamatā esošajiem aktīviem. To pamatā esošo aktīvu atbilstības kritēriji, kurus izmanto likviditāti samazinošās reversās atklātā tirgus operācijās, ir tādi paši kā pamatā esošajiem aktīviem, kurus izmanto likviditāti palielinošās reversās atklātā tirgus operācijās. Tomēr likviditāti samazinošajām operācijām nepiemēro novērtējuma diskontus..

Lai pasargātu Eurosistēmu no zaudējumiem monetārās politikas operācijās, nodrošinātu vienādu attieksmi pret darījuma partneriem un uzlabotu darbības efektivitāti, pamatā esošajiem aktīviem jāatbilst noteiktiem kritērijiem, lai tos varētu izmantot Eurosistēmas monetārās politikas operācijās.

Uzskata, ka atbilstības kritēriju saskaņošana euro zonā veicinās vienlīdzīgas attieksmes un darbības efektivitātes nodrošināšanu. Vienlaikus pienācīga uzmanība jāpievērš dalībvalstīs esošajām finanšu struktūras atšķirībām. Tāpēc galvenokārt Eurosistēmas iekšējām vajadzībām izšķir divas Eurosistēmas monetārās politikas operācijām atbilstošu aktīvu kategorijas. Šīs divas kategorijas attiecīgi tiek sauktas par "pirmo līmeni" un "otro līmeni":

- pirmo līmeni veido tirgojami parāda instrumenti, kas atbilst euro zonā vienotiem ECB noteiktiem atbilstības kritērijiem, un

- otro līmeni veido tirgojami un netirgojami papildu aktīvi, kuri ir īpaši svarīgi nacionālajiem finanšu tirgiem un banku sistēmām un kuru atbilstības kritērijus nosaka nacionālās centrālās bankas saskaņā ar ECB noteikto atbilstības kritēriju minimumu. ECB jāapstiprina attiecīgo nacionālo centrālo banku piemērotie īpašie otrā līmeņa atbilstības kritēriji.

Abi līmeņi neatšķiras pēc aktīvu kvalitātes un to atbilstības dažādiem Eurosistēmas monetārās politikas operāciju veidiem (izņemot to, ka otrā līmeņa aktīvus Eurosistēma parasti neizmanto tiešajos darījumos). Aktīvus, kas atbilst Eurosistēmas monetārās politikas operācijām, var izmantot kā pamatā esošos aktīvus dienas ietvaros izsniegtajam kredītam.

Uz pirmā līmeņa un otrā līmeņa aktīviem attiecas 6.4. sadaļā norādītie riska kontroles pasākumi.

Eurosistēmas darījuma partneri var izmantot atbilstošos aktīvus pārrobežu darījumos, t.i., tie var saņemt līdzekļus no tās dalībvalsts nacionālās centrālās bankas, kurā tie reģistrēti, izmantojot aktīvus, kas atrodas citā dalībvalstī (sk. 6.6. sadaļu).

6.2. Pirmā līmeņa aktīvi

ECB sagatavo un uztur pirmā līmeņa aktīvu sarakstu. Šis saraksts ir publiski pieejams [38] Sarakstu publicē un katru dienu atjauno ECB mājaslapā (www.ecb.int)..

ECB emitētie parāda sertifikāti tiek iekļauti sarakstā kā pirmā līmeņa aktīvi. Pirmā līmeņa aktīvu sarakstā tiek iekļauti arī parāda sertifikāti, kurus nacionālās centrālās bankas emitējušas, pirms attiecīgā dalībvalsts ieviesusi euro.

Pirmā līmeņa aktīviem piemēro šādus atbilstības kritērijus (sk. arī 4. tabulu):

- tiem jābūt parāda instrumentiem: a) ar fiksētu beznosacījumu pamatsummu un b) kuponu, kas nevar izraisīt negatīvu naudas plūsmu. Turklāt kuponam jābūt vienam no šāda veida kuponiem: 1) nulles kuponam; 2) fiksētas procentu likmes kuponam; vai arī 3) mainīgas procentu likmes kuponam, kas piesaistīts atsauces procentu likmei. Kupons var būt piesaistīts paša emitenta reitinga pārmaiņām. Turklāt atbilstošas ir arī obligācijas, kas indeksētas ar inflāciju. Šādas iezīmes jāsaglabā līdz saistību dzēšanai [39] Pirmajā līmenī neiekļauj parāda instrumentus, kas dod tiesības uz pamatsummu un/vai procentiem, kas pakārtoti tā paša emitenta citu parāda instrumentu turētāju tiesībām (vai strukturētas emisijas gadījumā pakārtoti tās pašas emisijas citiem laidieniem).,

- tiem jāatbilst augstiem kredītstandartiem. Novērtējot parāda instrumentu kredītstandartus, ECB turklāt ņem vērā pieejamos tirgus reitinga aģentūru piešķirtos reitingus, garantijas, kuras sniedz finansiāli stabili garantijas devēji [40] Garantijas devējiem jābūt reģistrētiem EET., kā arī konkrētus oficiālus kritērijus, kas nodrošinātu ļoti lielu aizsardzību finanšu instrumentu turētājiem [41] Parāda instrumentus, kurus emitējušas kredītiestādes, kas precīzi neatbilst Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīvas Nr. 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp.), kurā veikti grozījumi ar Padomes 1988. gada 22. marta Direktīvu Nr. 88/220/EEK (OV L 100, 19.4.1988., 31. lpp.), Padomes 2002. gada 21. janvāra Direktīvu Nr. 2001/107/EK (OV L 41, 13.2.2002., 20. lpp.) un Padomes 2002. gada 21. janvāra Direktīvu Nr. 2001/108/EK (OV L 41, 13.2.2002., 35. lpp.), 22. panta 4. punktā noteiktajiem kritērijiem, iekļauj pirmajā līmenī, ja katrai šādai emisijai piešķirts (reitinga aģentūras) reitings, kas norāda, ka atbilstoši Eurosistēmas prasībām parāda instruments atbilst augstiem kredītstandartiem. Tādu parāda instrumentu atbilstību, kuri emitēti saskaņā ar emisijas programmu, novērtē, pamatojoties uz šīs programmas reitingu.. Garantija tiks uzskatīta par pieņemamu, ja garantijas devējs bez nosacījumiem un neatsaucami būs galvojis par emitenta saistībām attiecībā uz pamatsummas, procentu un citu summu maksājumu, kas līdz to pilnai samaksai pienākas parāda instrumentu turētājiem. Garantija jāsamaksā pēc pirmā pieprasījuma (neatkarīgi no pamatā esošajām parādsaistībām). To valsts iestāžu sniegtās garantijas, kuras ir tiesīgas iekasēt nodokļus, vai nu jāsamaksā pēc pirmā pieprasījuma, vai arī citādi jānodrošina tūlītējs un precīzs maksājums pēc saistību neizpildes. Garantijas devēja saistības sakarā ar garantiju jāklasificē vismaz vienādi un proporcionāli (pari passu) ar citām garantijas devēja nenodrošinātajām saistībām. Garantijai jābūt noteiktai ar ES dalībvalsts normatīvajiem aktiem un juridiski jābūt spēkā esošai, kā arī garantijas devējam saistošai un realizējamai [42] Uz garantijas realizēšanas prasību attiecas jebkurš maksātnespējas vai bankrota likums, vispārējie kapitāla vērtspapīru principi un citi līdzīgi likumi un principi, kas attiecināmi uz garantijas devēju un vispār ietekmē kreditoru tiesības pret garantijas devēju. pret to. Eurosistēmai [43] Likumīgs apstiprinājums jāiesniedz izskatīšanai NCB, kura paziņo par konkrēta ar garantiju apstiprināta aktīva iekļaušanu atbilstošo aktīvu sarakstā. NCB, kas sniedz paziņojumu par konkrētu aktīvu, parasti ir tās valsts NCB, kurā aktīvu reģistrēs, tirgos vai kotēs. Ja vērtspapīrs iekļauts vairākos vērtspapīru sarakstos, jebkādi jautājumi jāadresē ECB Eligible Assets Hotline Eligible-Assets.hotline@ecb.int pēc formas un satura pieņemams likumīgs apstiprinājums attiecībā uz garantijas juridisko spēkā esamību, saistošām sekām un realizējamību [44] Ja garantijas devējs reģistrēts citā jurisdikcijā, nevis tajā, kuras tiesību akti nosaka garantiju, ar likumīgu apstiprinājumu jāapstiprina arī garantijas spēkā esamība un realizējamība saskaņā ar likumu, kas nosaka garantijas devēja reģistrācijas vietu. jāiesniedz, pirms ar garantiju apstiprinātu aktīvu var uzskatīt par atbilstošu. Prasība sniegt likumīgu apstiprinājumu neattiecas uz garantijām, kas sniegtas par parāda instrumentiem ar atsevišķu aktīvu reitingu vai uz to valsts iestāžu sniegtajām garantijām, kuras tiesīgas iekasēt nodokļus,

- tiem jābūt pārvedamiem dematerializētā veidā,

- tie jānogulda/jāreģistrē (jāemitē) EET centrālajā bankā vai centrālajā vērtspapīru depozitārijā (CVD), kas atbilst ECB noteikto standartu minimumam. Tiem jāatrodas (ar tiem jāveic norēķini) euro zonā, izmantojot Eurosistēmas vai VNS kontu, kas atbilst ECB noteiktajiem standartiem (lai uz reģistrāciju un realizāciju attiektos euro zonas valsts tiesību akti). Ja CVD, kas emitē aktīvu, un VNS, kurā tas atrodas turējumā, nav identiski, starp šīm iestādēm jāizveido ECB apstiprināta saikne [45] Aprakstu par atbilstošas VNS izmantošanas standartiem euro zonā un šo sistēmu savstarpējo atbilstošo saikņu aktualizētu sarakstu var atrast ECB mājaslapā (www.ecb.int).,

- tiem jābūt izteiktiem euro [46] Euro vai izteikti nacionālajā valūtā.,

- tie jāemitē (vai jāgarantē) EET reģistrētām iestādēm [47] Prasība, lai emisijas iestāde būtu reģistrēta EEZ, neattiecas uz starptautiskām un starpvalstu iestādēm.,

- tie jāiekļauj vērtspapīru sarakstos vai jākotē regulētā tirgū, kā noteikts Padomes 1993. gada 10. maija Direktīvā Nr. 93/22/EEK par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā [48] OV L 141, 11.6.1993., 27. lpp., vai jāiekļauj sarakstos, jākotē vai jāveic tirdzniecība konkrētos neregulētos tirgos, kā noteikusi ECB [49] Parāda instrumentus, kurus emitējušas kredītiestādes, kas precīzi neatbilst Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīvas Nr. 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (ar grozījumiem) 22. panta 4. punktā noteiktajiem kritērijiem, iekļauj pirmajā līmenī tikai tad, ja tie iekļauti biržas sarakstos vai kotēti regulētā tirgū, kā noteikts saskaņā ar Padomes 1993. gada 10. maija Direktīvu Nr. 93/22/EEK par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā.. Turklāt, nosakot atsevišķu parāda instrumentu atbilstību, ECB jāņem vērā tirgus likviditāte.

[51] kontrole, kas ir saistība starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu, kā tā definēta Direktīvas 83/349/EEK 1. panta 1. un 2. punktā, vai līdzīga saistība starp fizisko vai juridisko personu un kādu uzņēmumu; meitasuzņēmumu meitasuzņēmumus uzskata par galvenā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem.", [52] Šis nosacījums neattiecas uz: 1) ciešām saiknēm starp darījuma partneri un EEZ valstu valsts iestādēm (t.sk. gadījumos, kad valsts iestāde ir emitenta garantijas devēja); 2) tirdzniecības vekseļiem, par kuriem papildus darījuma partnerim ir atbildīga vismaz vēl viena iestāde (kas nav kredītiestāde); 3) parāda instrumentiem, kas precīzi atbilst Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīvas Nr. 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (ar grozījumiem) 22. panta 4. punktā minētajiem kritērijiem; vai 4) gadījumiem, kuros parāda instrumentus aizsargā īpaši tiesiskās aizsardzības pasākumi, ko var pielīdzināt 3) punktam..

Neraugoties uz iekļaušanu pirmā līmeņa sarakstā, nacionālās centrālās bankas var nolemt nepieņemt kā pamatā esošos aktīvus šādus instrumentus:

- parāda instrumentus, kas jādzēš pirms tās monetārās politikas operācijas termiņa beigu datuma, kurai tos izmanto kā pamatā esošos aktīvus [53] Ja nacionālajām centrālajām bankām būtu jāatļauj izmantot instrumentus, kuru termiņš ir īsāks par to monetārās politikas operāciju termiņu, kurās tos izmanto kā pamatā esošos aktīvus, darījuma partneriem vajadzētu aizstāt šādus aktīvus pirms termiņa vai termiņa iestāšanās brīdī., un

- parāda instrumentus ar ienākumu plūsmu (piemēram, kupona maksājums) laika periodā līdz tās monetārās politikas operācijas termiņa beigu datumam, kurai tos izmanto kā pamatā esošus aktīvus.

Visiem pirmā līmeņa aktīviem jābūt izmantojamiem pārrobežu darījumos visā euro zonā. Tādējādi visiem Eurosistēmas darījuma partneriem jābūt spējīgiem izmantot šādus aktīvus vai nu ar saikņu ar savu iekšzemes VNS, vai arī ar citu atbilstošu mehānismu palīdzību, lai saņemtu kredītu no tās dalībvalsts nacionālās centrālās bankas, kurā darījuma partneris reģistrēts (sk. 6.6. sadaļu).

Pirmā līmeņa aktīvi ir atbilstoši visām monetārās politikas operācijām, kas balstās uz pamatā esošajiem aktīviem, t.i., reversajiem un tiešajiem atklātā tirgus darījumiem un aizdevumu iespējai uz nakti.

6.3. Otrā līmeņa aktīvi

Papildus tiem parāda instrumentiem, kuri atbilst pirmā līmeņa atbilstības kritērijiem, nacionālās centrālās bankas var uzskatīt par atbilstošiem aktīviem otrā līmeņa aktīvus, kuri ir īpaši svarīgi to nacionālajiem finanšu tirgiem un banku sistēmām. Otrā līmeņa aktīvu atbilstības kritērijus nosaka nacionālās centrālās bankas saskaņā ar turpmāk minēto atbilstības kritēriju minimumu. Otrā līmeņa aktīvu konkrētie nacionālie atbilstības kritēriji jāapstiprina ECB. Nacionālās centrālās bankas sagatavo un uztur konkrētās valsts atbilstošo otrā līmeņa aktīvu sarakstus. Šie saraksti ir publiski pieejami [54] Šos sarakstus publicē un katru dienu aktualizē ECB mājaslapā (www.ecb.int). Attiecībā uz otrā līmeņa netirgojamiem aktīviem un parāda instrumentiem ar ierobežotu likviditāti un īpašām iezīmēm nacionālās centrālās bankas var nolemt neizpaust informāciju par atsevišķām emisijām, emitentiem/debitoriem vai garantiju devējiem, publicējot savu valstu otrā līmeņa sarakstus, taču tām jāpiedāvā alternatīva informācija, lai nodrošinātu to, ka darījuma partneri visā euro zonā var viegli novērtēt konkrēta aktīva atbilstību..

Otrā līmeņa aktīviem jāatbilst šādam atbilstības kritēriju minimumam (sk. arī 4. tabulu):

- tie var būt parāda instrumenti (tirgojami vai netirgojami) ar a) fiksētu beznosacījumu pamatsummu un b) kuponu, kas nevar izraisīt negatīvu naudas plūsmu. Turklāt šim kuponam jābūt vienam no šāda veida kuponiem: 1) nulles kuponam; 2) fiksētas procentu likmes kuponam vai 3) mainīgas procentu likmes kuponam, kas piesaistīts attiecīgajai atsauces procentu likmei. Kupons var būt piesaistīts paša emitenta reitinga pārmaiņām. Turklāt atbilstošas ir arī obligācijas, kas indeksētas ar inflāciju. Šādas parāda instrumentu iezīmes jānodrošina līdz attiecīgo saistību dzēšanai. Tie var būt arī kapitāla vērtspapīri (tirgoti regulētā tirgū, kā noteikts Padomes 1993. gada 10. maija Direktīvā Nr. 93/22/EEK par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā [55] OV L 141, 11.6.1993., 27. lpp.). Kredītiestāžu emitētie kapitāla vērtspapīri un parāda instrumenti, kas precīzi neatbilst Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīvas Nr. 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) [56] OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp. (kurā izdarīti grozījumi ar Padomes 1988. gada 22. marta Direktīvu Nr. 88/220/EEK [57] OV L 100, 19.04.1988., 31. lpp., 2002. gada 21. janvāra Direktīvu Nr. 2001/107/EK [58] OV L 41, 13.02.2002., 20. lpp. un 2002. gada 21. janvāra Direktīvu Nr. 2001/108/EK [59] OV L 41, 13.02.2002., 35. lpp.) 22. panta 4. punktā noteiktajiem kritērijiem, parasti neatbilst iekļaušanai otrā līmeņa aktīvu sarakstos. Tomēr ECB var atļaut nacionālajām centrālajām bankām iekļaut šādus aktīvus to otrā līmeņa sarakstos ar dažiem nosacījumiem un ierobežojumiem.

4. TABULA

Eurosistēmas monetārās politikas operācijām atbilstošie aktīvi

Kritēriji | Pirmais līmenis | Otrais līmenis |

Aktīva veids | ECB parāda sertifikātiCiti tirgojami parāda instrumenti [63] [64] | Tirgojami parāda instrumenti [63]Netirgojami parāda instrumenti [63]Kapitāla vērtspapīri, kurus tirgo regulētā tirgū |

Norēķinu procedūras | Instrumenti jāglabā centralizēti dematerializētā veidā nacionālajā centrālajā bankā vai VNS, kas atbilst ECB noteikto standartu minimumam | Aktīviem jābūt viegli pieejamiem nacionālajai centrālajai bankai, kura tos iekļāvusi otrā līmeņa sarakstā |

Emitents | Centrālās bankasValsts sektorsPrivātais sektors [65]Starptautiskās un starpvalstu iestādes | Valsts sektorsPrivātais sektors [66] |

Kredītstandarts | ECB jāatzīst aktīvs par augstas kredītkvalitātes aktīvu (kas varētu ietvert atbilstošu tāda EEZ garantijas devēja garantiju, kuru ECB atzinusi par finansiāli stabilu) | Nacionālajai centrālajai bankai, kas iekļāvusi aktīvu otrā līmeņa sarakstā (kas varētu ietvert atbilstošu tāda euro zonas garantijas devēja garantiju, kuru par finansiāli stabilu atzinusi nacionālā centrālā banka, kas iekļāvusi aktīvu savā otrā līmeņa aktīvu sarakstā), jāatzīst aktīvs par augstas kredītkvalitātes aktīvu |

Emitenta (vai garantijas devēja) reģistrācijas vieta | EEZ [67] | Euro zona |

Aktīva atrašanās vieta | Emisijas vieta: EEZNorēķinu veikšanas vieta: euro zona [68] | Euro zona [68] |

Valūta | Euro [69] | Euro [69] |

Izmantošana pārrobežu darījumos | Jā | Jā |

- tiem jābūt parāda saistībām pret tādiem uzņēmumiem, kurus nacionālā centrālā banka, kas iekļāvusi to aktīvus otrā līmeņa sarakstā, uzskata par finansiāli stabilām, vai šādu uzņēmumu kapitāla vērtspapīriem (vai to garantētiem kapitāla vērtspapīriem). Garantija tiks uzskatīta par pieņemamu, ja garantijas devējs bez nosacījumiem un neatsaucami būs galvojis par emitenta saistībām attiecībā uz pamatsummas, procentu un citu summu maksājumu, kas līdz to pilnai samaksai pienākas parāda instrumentu turētājiem. Garantija jāsamaksā pēc pirmā pieprasījuma (neatkarīgi no pamatā esošajām parādsaistībām). To valsts iestāžu sniegtās garantijas, kuras ir tiesīgas iekasēt nodokļus, vai nu jāsamaksā pēc pirmā pieprasījuma, vai citādi jānodrošina tūlītējs un precīzs maksājums pēc saistību neizpildes. Garantijas devēja saistības sakarā ar garantiju jāklasificē vismaz vienādi un proporcionāli (pari passu) ar citām garantijas devēja nenodrošinātajām saistībām. Garantijai jābūt noteiktai ar ES dalībvalsts tiesību aktiem un juridiski spēkā esošai, kā arī garantijas devējam saistošai un realizējamai [60] Uz garantijas realizēšanas prasību attiecas jebkurš maksātnespējas vai bankrota likums, vispārējie kapitāla vērtspapīru principi un citi līdzīgi likumi un principi, kas attiecināmi uz garantijas devēju un vispār ietekmē kreditoru tiesības pret garantijas devēju. pret to. Eurosistēmai [61] Likumīgs apstiprinājums jāiesniedz izskatīšanai NCB, kura paziņo par konkrēta ar garantiju apstiprināta aktīva iekļaušanu atbilstošo aktīvu sarakstā. NCB, kas sniedz paziņojumu par konkrētu aktīvu, parasti ir tās valsts NCB, kurā aktīvu reģistrēs, tirgos vai kotēs. Ja vērtspapīrs iekļauts vairākos vērtspapīru sarakstos, jebkādi jautājumi jāadresē ECB Eligible Assets Hotline Eligible-Assets.hotline@ecb.int pēc formas un satura pieņemams likumīgs apstiprinājums attiecībā uz garantijas juridisko spēkā esamību, saistošām sekām un realizējamību [62] Ja garantijas devējs reģistrēts citā jurisdikcijā, nevis tajā, kuras tiesību akti nosaka garantiju, ar likumīgu apstiprinājumu jāapstiprina arī garantijas spēkā esamība un realizējamība saskaņā ar likumu, kas nosaka garantijas devēja reģistrācijas vietu. jāiesniedz, pirms ar garantiju apstiprinātu aktīvu var uzskatīt par atbilstošu. Prasība sniegt likumīgu apstiprinājumu neattiecas uz garantijām, kas sniegtas par parāda instrumentiem ar atsevišķu aktīvu reitingu vai uz to valsts iestāžu sniegtajām garantijām, kuras tiesīgas iekasēt nodokļus,

- tiem jābūt viegli pieejamiem nacionālajai centrālajai bankai, kura šos aktīvus iekļāvusi otrā līmeņa sarakstā,

- tiem jāatrodas euro zonā (lai uz to reģistrāciju un realizāciju attiektos euro zonas valsts tiesību akti),

- tiem jābūt izteiktiem euro [63] Euro vai izteikti nacionālajā valūtā.,

- tie jāemitē (vai jāgarantē) uzņēmumiem, kas reģistrēti euro zonā.

[65] kontrole, kas ir saistība starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu, kā tā definēta Direktīvas 83/349/EEK 1. panta 1. un 2. punktā, vai līdzīga saistība starp fizisko vai juridisko personu un kādu uzņēmumu; meitasuzņēmumu meitasuzņēmumus uzskata par galvenā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem.Uzskata, ka ciešas saiknes ir arī stāvoklis, kad divām vai vairāk fiziskajām vai juridiskajām personām ar vienu un to pašu personu ilgstoši ir kontroles saistība.", [66] Tāpat kā pirmā līmeņa aktīviem, šis nosacījums neattiecas uz 1) ciešām saiknēm starp darījuma partneri un EEZ valstu valsts iestādēm (t.sk. gadījumos, kad valsts iestāde ir emitenta garantijas devēja); 2) tirdzniecības vekseļiem, par kuriem papildus darījuma partnerim ir atbildīga vismaz vēl viena iestāde (kas nav kredītiestāde); 3) parāda instrumentiem, kas precīzi atbilst Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīvas Nr. 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (ar grozījumiem) 22. panta 4. punktā minētajiem kritērijiem vai 4) gadījumiem, kuros parāda instrumentus aizsargā īpaši tiesiskās aizsardzības pasākumi, ko var pielīdzināt 3) punktam..

Neraugoties uz iekļaušanu otrā līmeņa sarakstos, nacionālās centrālās bankas var nolemt nepieņemt kā pamatā esošos aktīvus šādus aktīvus:

- parāda instrumentus, kas jāatmaksā pirms tās monetārās politikas operācijas termiņa beigu datuma, kurai tos izmanto kā pamatā esošos aktīvus [67] Tāpat kā pirmā līmeņa aktīviem, ja nacionālajām centrālajām bankām būtu jāatļauj izmantot instrumentus, kuru termiņš ir īsāks par to monetārās politikas operāciju termiņu, kurās tos izmanto kā pamatā esošos aktīvus, darījuma partneriem vajadzētu aizstāt šādus aktīvus pirms termiņa vai termiņa iestāšanās brīdī.,

- parāda instrumentus ar ienākumu plūsmu (piemēram, kupona maksājums) laika periodā līdz tās monetārās politikas operācijas termiņa beigu datumam, kurai tos izmanto kā pamatā esošos aktīvus, vai

- kapitāla vērtspapīrus, attiecībā uz kuriem paredzēti jebkāda veida maksājumi vai tiesības, kas var ietekmēt to piemērotību izmantošanai par pamatā esošiem aktīviem laika periodā pirms tās monetārās politikas operācijas termiņa beigu datuma, kurai tos izmanto kā pamatā esošos aktīvus.

Visiem otrā līmeņa aktīviem jābūt izmantojamiem pārrobežu darījumos visā euro zonā. Tādējādi visiem Eurosistēmas darījuma partneriem jābūt spējīgiem izmantot šādus aktīvus vai nu ar saikņu ar savu iekšzemes VNS, vai arī ar citu atbilstošu mehānismu palīdzību, lai saņemtu līdzekļus no tās dalībvalsts nacionālās centrālās bankas, kurā darījumu partneris reģistrēts (sk. 6.6. sadaļu).

Otrā līmeņa aktīvus var izmantot reversajiem atklātā tirgus darījumiem un aizdevumu iespējai uz nakti. Eurosistēma tos tiešajos darījumos parasti neizmanto.

6.4. Riska kontroles pasākumi

Riska kontroles pasākumus piemēro aktīviem, kas ir Eurosistēmas monetārās politikas operāciju pamatā, lai pasargātu Eurosistēmu no finansiālu zaudējumu riska, ja pamatā esošie aktīvi jārealizē darījuma partnera saistību nepildīšanas dēļ. Eurosistēmas rīcībā esošie riska kontroles pasākumi aprakstīti 7. ielikumā.

+++++ TIFF +++++

6.4.1. Riska kontroles pasākumi pirmā līmeņa aktīviem

Eurosistēma veic īpašus riska kontroles pasākumus atbilstoši darījuma partnera piedāvātajiem pamatā esošo aktīvu veidiem. Pirmā līmeņa aktīviem atbilstošos riska kontroles pasākumus nosaka ECB. Riska kontroles pasākumi pirmā līmeņa aktīviem pamatā ir saskaņoti visā euro zonā [68] Ņemot vērā dažādās dalībvalstīs pastāvošās darbības atšķirības saistībā ar darījuma partneru pamatā esošo aktīvu piegādes procedūrām nacionālajām centrālajām bankām (nacionālajai centrālajai bankai ieķīlāta nodrošinājuma pūla veidā vai atpirkšanas līgumu veidā, kas balstās uz atsevišķiem katram darījumam noteiktiem aktīviem), nelielas atšķirības var rasties saistībā ar novērtēšanas laiku un citām riska kontroles struktūras darbības iezīmēm.. Riska kontroles struktūra pirmā līmeņa aktīviem ietver šādus galvenos elementus.

- Atbilstoši pirmā līmeņa aktīvi tiek iekļauti vienā no četrām kategorijām likviditātes dilstošā secībā, pamatojoties uz emitenta klasifikāciju un aktīva veidu. Atbilstošo pirmā līmeņa aktīvu iekļaušana četrās likviditātes kategorijās aprakstīta 8. ielikumā.

+++++ TIFF +++++

- Atsevišķiem parāda instrumentiem piemēro konkrētu "novērtējuma diskontu". Diskontus piemēro, no pamatā esošā aktīva tirgus vērtības atskaitot konkrētus procentus. Diskonti ir atšķirīgi atbilstoši parāda instrumentu atlikušajam termiņam un kupona struktūrai, kas aprakstīta 9. un 10. ielikumā.

+++++ TIFF +++++

- Visiem pirmā līmeņa fiksētas procentu likmes kupona un nulles kupona instrumentiem piemērotie novērtējuma diskonti aprakstīti 9. ielikumā [69] Novērtējuma diskonta līmeņi, kurus piemēro fiksētas procentu likmes kupona vērtspapīriem, piemērojami arī parāda instrumentiem, kuru kupons piesaistīts paša emitenta reitinga maiņai vai obligācijām, kas indeksētas ar inflāciju..

- Visiem pirmā līmeņa apgriezti mainīgas procentu likmes instrumentiem tiek piemēroti tie paši novērtējuma diskonti, kas ir vienādi visām likviditātes kategorijām un aprakstīti 10. ielikumā.

+++++ TIFF +++++

- Parāda instrumentiem ar mainīgas procentu likmes kuponu [70] Kupona maksājumu uzskata par mainīgas procentu likmes maksājumu, ja kupons saistīts ar atsauces procentu likmi un ja šim kuponam atbilstošais mainītās procentu likmes periods nav ilgāks par 1 gadu. Kupona maksājumus, kuru periods, kad var mainīt procentu likmi ir ilgāks par 1 gadu, uzskata par maksājumiem ar fiksētu procentu likmi, un attiecīgais diskonta termiņš ir parāda instrumenta atlikušais termiņš. piemēro to pašu diskontu, kas tiek piemērots tādiem instrumentiem ar fiksētas procentu likmes kuponu, kuru termiņu grupa ir 0-1 gads, tajā likviditātes kategorijā, kurā instruments iekļauts.

- Riska kontroles pasākumi, kas piemēroti parāda instrumentam ar vairāk nekā viena veida kupona maksājumu, atkarīgi tikai no atlikušajā instrumenta pastāvēšanas laikā veiktajiem kupona maksājumiem. Šādam instrumentam piemērotais novērtējuma diskonts noteikts vienāds ar vislielāko diskontu, kas piemērojams parāda instrumentiem ar tādu pašu atlikušo termiņu, un tiek ņemti vērā jebkura veida kupona maksājumi, kurus veic atlikušajā instrumenta pastāvēšanas laikā.

- Likviditāti samazinošām operācijām nepiemēro novērtējuma diskontus.

- Atkarībā no jurisdikcijas un nacionālajām operacionālajām sistēmām nacionālās centrālās bankas pieļauj pamatā esošo aktīvu pūla veidošanu un/vai pieprasa iezīmēt aktīvus, kas izmantoti katrā konkrētā darījumā. Pūla sistēmās darījuma partneris izveido pietiekamu pamatā esošo aktīvu pūlu, kas pieejams centrālajai bankai, lai segtu atbilstošos kredītus, ko tā piešķīrusi, tādējādi tas nozīmē, ka atsevišķi aktīvi nav saistīti ar noteiktām kredītoperācijām. Turpretī iezīmēšanas sistēmā katra kredītoperācija saistīta ar konkrētiem identificējamiem aktīviem.

- Aktīvi jānovērtē katru dienu. Nacionālās centrālās bankas katru dienu aprēķina nepieciešamo pamatā esošo aktīvu vērtību, ņemot vērā kredītu atlikuma pārmaiņas, 6.5. sadaļā izklāstītos novērtēšanas principus un nepieciešamos novērtējuma diskontus.

- Ja pēc novērtēšanas pamatā esošie aktīvi neatbilst attiecīgajā dienā aprēķinātajām prasībām, tiek pieprasīti vienādi papildu nodrošinājumi. Lai samazinātu papildu nodrošinājuma pieprasīšanas biežumu, nacionālās centrālās bankas var piemērot kontrolslieksni. Ja to piemēro, kontrolslieksnis ir 0,5 % no nodrošinātās likviditātes apjoma. Atkarībā no jurisdikcijas nacionālās centrālās bankas var pieprasīt papildu nodrošinājumu vai nu sniedzot papildu aktīvus, vai veicot maksājumus skaidrā naudā. Tas nozīmē, ka pamatā esošo aktīvu tirgus vērtībai samazinoties zemāk par zemāko kontrolslieksni, darījuma partneriem jānodrošina papildu aktīvi (vai skaidrā nauda). Līdzīgi, ja pamatā esošo aktīvu tirgus vērtība pēc to pārvērtēšanas pārsniegtu augšējo kontrolslieksni, nacionālā centrālā banka izsniegtu atpakaļ darījuma partnerim aktīvus (vai naudas līdzekļus), kas veido pārsniegumu (sk. 11. ielikumu).

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

- Pūla sistēmās darījuma partneri katru dienu var aizstāt pamatā esošos aktīvus.

- Iezīmēšanas sistēmās nacionālās centrālās bankas var atļaut pamatā esošo aktīvu aizstāšanu.

- ECB jebkurā laikā var nolemt svītrot atsevišķus parāda instrumentus no atbilstošo pirmā līmeņa instrumentu saraksta [71] Ja laikā, kad parāda instruments tiek svītrots no pirmā līmeņa saraksta, to izmanto Eurosistēmas kredītoperācijā, to jāpārtrauc izmantot pēc iespējas ātrāk..

6.4.2. Riska kontroles pasākumi otrā līmeņa aktīviem

Piemērotus riska kontroles pasākumus otrā līmeņa aktīviem veic tā nacionālā centrālā banka, kura iekļāvusi šos aktīvus otrā līmeņa sarakstā. Nacionālo centrālo banku riska kontroles pasākumu piemērošana jāapstiprina ECB. Nosakot atbilstošus riska kontroles pasākumus, Eurosistēma cenšas nodrošināt nediskriminējošus nosacījumus otrā līmeņa aktīviem visā euro zonā. Šādā sistēmā otrā līmeņa aktīviem piemērotie novērtējuma diskonti atspoguļo īpašus riskus, kas saistīti ar šiem aktīviem, un ir vismaz tikpat obligāti kā pirmā līmeņa aktīviem piemērotie novērtējuma diskonti. Otrā līmeņa aktīvus iedala četrās dažādās diskontu grupās, atspoguļojot to būtisko pazīmju un likviditātes atšķirības. Otrā līmeņa aktīvu likviditātes kategorijas un novērtējuma diskonti aprakstīti 12. ielikumā.

+++++ TIFF +++++

Otrā līmeņa aktīvu iekļaušanu vienā no šādām likviditātes grupām ierosina nacionālās centrālās bankas, un ECB tā jāapstiprina.

1. Kapitāla vērtspapīri

2. Tirgojami parāda instrumenti ar ierobežotu likviditāti

Lielākā daļa otrā līmeņa aktīvu iekļauti šajā kategorijā. Lai gan likviditātes pakāpē var būt dažas atšķirības, kopumā aktīvi ir līdzīgi tajā ziņā, ka to otrreizējais tirgus ir neliels, to cenas var nenoteikt katru dienu un parasta apjoma tirdzniecība var ietekmēt cenu.

3. Parāda instrumenti ar daļēju likviditāti un īpašām iezīmēm

Šiem aktīviem, kam piemīt daži tirgojamības aspekti, nepieciešams papildu laiks, lai tirgū tos realizētu. Tas attiecas uz aktīviem, kas parasti nav tirgojami, bet kam ir īpašas iezīmes, kuras tos padara daļēji tirgojamus, ieskaitot tirgus izsoles procedūras (ja nepieciešams aktīvus realizēt) un cenas novērtēšanu katru dienu.

4. Netirgojami parāda instrumenti

Praksē šie instrumenti ir netirgojami, tāpēc to likviditāte ir zema vai tās nav.

Uz otrā līmeņa aktīviem ar mainīgas procentu likmes kuponiem un parāda instrumentiem ar vairāk nekā viena veida kuponu maksājumiem attiecas tie paši noteikumi, kuri attiecas uz pirmā līmeņa aktīviem, ja vien ECB nav noteikusi citādi [72] Dažiem otrā līmeņa aktīviem ar mainītas procentu likmes iezīmēm, ja šāda maiņa tiek veikta noteiktā un nepārprotamā veidā saskaņā ar tirgus standartiem un ECB sniegto apstiprinājumu, attiecīgais termiņš noteikts atbilstoši mainītajam termiņam..

Pieprasīto papildu nodrošinājumu sniegšanai otrā līmeņa aktīviem nacionālās centrālās bankas piemēro to pašu kontrolslieksni (ja tāds nepieciešams), ko piemēro pirmā līmeņa aktīviem. Turklāt nacionālās centrālās bankas var ierobežot otrā līmeņa aktīvu pieņemšanu, pieprasīt papildu garantijas un jebkurā laikā nolemt svītrot atsevišķus aktīvus no saviem otrā līmeņa sarakstiem.

6.5. Pamatā esošo aktīvu novērtēšanas principi

Nosakot reversajos darījumos izmantoto pamatā esošo aktīvu vērtību, Eurosistēma piemēro šādus principus.

- Katram tirgojamam aktīvam, kas atbilst pirmajam vai otrajam līmenim, Eurosistēma nosaka vienu atsauces cenas avotu. Tas arī nozīmē, ka aktīviem, kas iekļauti vērtspapīru sarakstā, kotēti vai tirgoti vairāk nekā vienā tirgū, par attiecīgā aktīva cenas avotu izmanto tikai vienu no šiem tirgiem.

- Katram atsauces tirgum Eurosistēma nosaka reprezentatīvāko cenu, kas jāizmanto tirgus vērtības aprēķināšanā. Ja kotēta vairāk nekā viena cena, izmanto zemāko no šīm cenām (parasti piedāvājuma cenu).

- Tirgojamo aktīvu vērtību aprēķina, pamatojoties uz reprezentatīvāko cenu darbadienā pirms novērtējuma datuma.

- Ja konkrētajam aktīvam darbadienā pirms novērtējuma datuma nav noteikta reprezentatīvākā cena, izmanto pēdējo tirdzniecības cenu. Ja tirdzniecības cena nav pieejama, nacionālā centrālā banka nosaka cenu, ņemot vērā pēdējo atsauces tirgū noteikto aktīva cenu.

- Parāda instrumenta tirgus vērtību aprēķina, ieskaitot uzkrātos procentus.

- Atkarībā no nacionālo tiesību sistēmu atšķirībām un darbības prakses ar reversā darījuma laikā saņemtu aktīvu saistītās ienākumu plūsmas (piemēram, kuponu maksājumu) novērtēšana dažādās nacionālajās centrālajās bankās var būt atšķirīga. Ja šī ienākumu plūsma tiek pārvesta uz darījuma partnera kontu, nacionālās centrālās bankas pirms ienākumu pārveduma pārbauda, vai attiecīgās darbības joprojām pilnā apmērā sedz pietiekams pamatā esošo aktīvu apjoms. Nacionālās centrālās bankas cenšas nodrošināt to, lai ienākumu plūsmu novērtēšanas ekonomiskais efekts būtu tāds pats kā situācijā, kurā ienākumus darījuma partnerim pārskaita norēķinu dienā [73] Nacionālās centrālās bankas var nolemt reversajos darījumos kā pamatā esošos aktīvus nepieņemt parāda instrumentus ar ienākumu plūsmu (piemēram, kuponu maksājumi) vai kapitāla vērtspapīrus ar jebkādu samaksu (vai ar citām tiem piesaistītām tiesībām, kas var ietekmēt to piemērotību izmantošanai par pamatā esošajiem aktīviem) laika posmā pirms monetārās politikas operācijas termiņa beigu datuma (sk. 6.2. un 6.3. sadaļu)..

- Netirgojamiem otrā līmeņa aktīviem nacionālā centrālā banka, kas iekļāvusi aktīvus otrā līmeņa sarakstā, nosaka atsevišķus novērtēšanas principus.

6.6. Atbilstošo aktīvu izmantošana pārrobežu darījumos

Eurosistēmas darījuma partneri var izmantot pamatā esošos aktīvus pārrobežu darījumos, t.i., tie var saņemt līdzekļus no tās dalībvalsts nacionālās centrālās bankas, kurā tie reģistrēti, izmantojot aktīvus, kas atrodas citā dalībvalstī. Pamatā esošajiem aktīviem jābūt izmantojamiem pārrobežu darījumos visā euro zonā, veicot visu veidu operācijas, kurās Eurosistēma nodrošina likviditāti pret atbilstošiem aktīviem.

Nacionālās centrālās bankas (un ECB) izstrādājušas mehānismu, lai nodrošinātu, ka visus atbilstošos euro zonā emitētos/noguldītos aktīvus var izmantot pārrobežu darījumos. Tas ir centrālo banku korespondentattiecību modelis (CCBM), saskaņā ar kuru nacionālās centrālās bankas rīkojas kā vērtspapīru kontu turētājas ("korespondentes") cita citai (un ECB) saistībā ar to vietējā depozitārijā vai norēķinu sistēmā pieņemtajiem aktīviem. Īpašus risinājumus var izmantot netirgojamiem aktīviem vai otrā līmeņa aktīviem ar ierobežotu likviditāti un īpašām iezīmēm, kurus nevar pārvest ar VNS starpniecību [74] Detalizēta informācija sniegta brošūrā Correspondent Central Banking Model, kas pieejama ECB mājaslapā (www.ecb.int).. CCBM var izmantot, lai nodrošinātu Eurosistēmas visu veidu kredītoperācijas. Papildus CCBM vērtspapīru pārrobežu pārvedumiem var izmantot atbilstošas savstarpējās VNS saiknes [75] Atbilstošos aktīvus var izmantot ar centrālās bankas konta starpniecību tādā VNS, kas atrodas valstī, kurā neatrodas attiecīgā centrālā banka, ja Eurosistēma apstiprinājusi šāda konta izmantošanu. Kopš 2000. gada augusta Central Bank and Financial Services Authority of Ireland atļauts atvērt šādu kontu Euroclear. Šo kontu var izmantot visiem atbilstošajiem aktīviem, kas tiek turēti Euroclear, t.i., ieskaitot atbilstošos aktīvus, kuri pārvesti uz Euroclear ar atbilstošo saikņu palīdzību..

6.6.1. Centrālo banku korespondentattiecību modelis

Centrālo banku korespondentattiecību modelis aplūkojams 3. attēlā.

+++++ TIFF +++++

3. ATTĒLSCentrālo banku korespondentattiecību modelis

Visas nacionālās centrālās bankas cita citā uztur vērtspapīru kontus atbilstošo aktīvu izmantošanai pārrobežu darījumos. Precīza CCBM procedūra atkarīga no tā, vai atbilstošie aktīvi piesaistīti katram konkrētam darījumam vai tie atrodas pamatā esošo aktīvu pūlā [76] Tālākus paskaidrojumus sk. brošūrā Correspondent Central Banking Model..

- Iezīmēšanas sistēmā, tiklīdz tās dalībvalsts nacionālā centrālā banka, kurā darījumu partneris reģistrēts (t.i., "vietējā centrālā banka"), apstiprina kredīta pieteikumu, darījuma partneris sniedz rīkojumu (ja nepieciešams, ar sava vērtspapīru konta turētāja starpniecību) tās valsts VNS, kurā tiek turēti viņa vērtspapīri, pārvest vietējās centrālās bankas kontam paredzētos vērtspapīrus uz šīs valsts centrālo banku. Kad centrālā banka korespondentbanka informējusi vietējo centrālo banku par nodrošinājuma saņemšanu, tā pārskaita līdzekļus darījuma partnerim. Centrālās bankas neizsniedz līdzekļus, kamēr tās nav pārliecinātas, ka centrālā banka korespondentbanka saņēmusi darījuma partnera vērtspapīrus. Ja nepieciešams iekļauties norēķinu termiņos, darījuma partneri centrālās bankas korespondentbankas kontā, izmantojot CCBM procedūras, var iepriekš noguldīt vietējai centrālajai bankai paredzētos aktīvus.

- Pūla sistēmā darījuma partneris jebkurā laikā centrālajā bankā korespondentbankā var noguldīt vietējai centrālajai bankai paredzētos vērtspapīrus. Tiklīdz centrālā banka korespondentbanka informējusi vietējo centrālo banku par vērtspapīru saņemšanu, vietējā centrālā banka pievieno šos vērtspapīrus darījuma partnera pūla kontam.

CCBM pieejams darījuma partneriem no plkst. 9.00 līdz plkst. 16.00 pēc ECB laika (Viduseiropas laiks) katrā Eurosistēmas darbadienā. Darījuma partnerim, kas vēlas izmantot CCBM, par to jāpaziņo nacionālajai centrālajai bankai, no kuras tas vēlas saņemt kredītu, t.i., tā vietējai centrālajai bankai, līdz plkst. 16.00 pēc ECB laika (Viduseiropas laiks). Turklāt darījuma partnerim jāpanāk, lai monetārās politikas operācijas nodrošinājums būtu pārvests uz centrālās bankas korespondentbankas kontu, vēlākais, līdz plkst. 6.45 pēc ECB laika (Viduseiropas laiks). Rīkojumus vai pārvedumus, kas saņemti pēc minētā termiņa, izskatīs kredīta piešķiršanai tikai nākamajā darbadienā. Ja darījuma partneri paredz nepieciešamību izmantot CCBM vēlu pēcpusdienā, tiem, ja iespējams, jāpārved aktīvi iepriekš (t.i., aktīvi jānogulda iepriekš). Ārkārtas apstākļos vai, ja tas nepieciešams monetārās politikas mērķiem, ECB var nolemt pagarināt CCBM slēgšanas laiku līdz TARGET slēgšanas laikam.

6.6.2. Vērtspapīru norēķinu sistēmu saiknes

Papildus CCBM vērtspapīru pārrobežu pārvedumiem var izmantot atbilstošas ES VNS savstarpējās saiknes.

+++++ TIFF +++++

4. ATTĒLSVērtspapīru norēķinu sistēmu savstarpējās saiknes

Saikne starp divām VNS dod iespēju vienas VNS dalībniekam turēt otrā VNS emitētos vērtspapīrus, nepiedaloties otrā VNS. Pirms šīs saiknes var izmantot nodrošinājuma pārvedumam Eurosistēmas kredītoperācijām, tās jānovērtē un jāapstiprina saskaņā ar ES VNS izmantošanas standartiem [77] Aktualizētu atbilstošo saikņu sarakstu var atrast ECB mājaslapā (www.ecb.int)., [78] Sk. Standards for the use of EUsecurities settlement systems in ECBS credit operations, 1998. gada janvāris..

No Eurosistēmas viedokļa CCBM un ES VNS savstarpējām saiknēm ir vienāda loma — ļaut darījuma partneriem izmantot nodrošinājumu pārrobežu darījumos, t.i., tās ļauj darījuma partneriem izmantot nodrošinājumu, lai saņemtu kredītu no to vietējās centrālās bankas pat tad, ja šis nodrošinājums emitēts citas valsts VNS. CCBM un VNS saiknes veic šo funkciju dažādos veidos. CCBM pārrobežu attiecības pastāv starp nacionālajām centrālajām bankām. Tās darbojas kā vērtspapīru kontu turētājas cita citai. Izmantojot saiknes, pārrobežu attiecības pastāv starp VNS. Tās cita citai atver kopējos kontus. Aktīvus, kas noguldīti centrālajā bankā korespondentbankā, var izmantot tikai Eurosistēmas kredītoperāciju nodrošināšanai. Aktīvus, kas noguldīti ar saiknes palīdzību, var izmantot gan Eurosistēmas kredītoperācijām, gan jebkuram citam darījuma partnera izvēlētam mērķim. Izmantojot saiknes starp VNS, darījuma partneri glabā aktīvus savā kontā, kas atrodas to vietējā VNS, un tiem nav nepieciešams vērtspapīru kontu turētājs.

7. NODAĻA

7. OBLIGĀTĀS REZERVES [79] Šīs nodaļas teksts sniegts vienīgi informatīvā nolūkā.

7.1. Vispārīgie apsvērumi

ECB pieprasa, lai Eurosistēmas obligāto rezervju sistēmas ietvaros kredītiestādes turētu obligātās rezerves nacionālo centrālo banku kontos. Šīs sistēmas tiesiskais pamatojums izklāstīts ECBS Statūtu 19. pantā, Padomes 1998. gada 23. novembra Regulā (EK) Nr. 2531/98 par Eiropas Centrālās bankas obligāto rezervju piemērošanu [80] OV L 318, 27.11.1998., 1. lpp. un Eiropas Centrālās bankas Regulā (EK) Nr. 1745/2003 par obligāto rezervju piemērošanu (ECB/2003/9) [81] OV L 250, 2.10.2003., 10. lpp.. ECB Regulas (EK) Nr. 1745/2003 par obligātajām rezervēm (ECB/2003/9) piemērošana nodrošina to, ka Eurosistēmas obligāto rezervju nosacījumi ir vienādi visā euro zonā.

Obligāto rezervju apjoms, kas jātur katrai iestādei, tiek noteikts saistībā ar tās rezervju bāzi. Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma ļauj darījuma partneriem izmantot vidējā atlikuma nosacījumus, kas nozīmē to, ka rezervju prasību izpilde noteikta, pamatojoties uz darījuma partneru rezervju kontu vidējiem atlikumiem izpildes perioda kalendārās dienas beigās. Iestādēm obligāto rezervju turējumu maksā atlīdzību pēc Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju likmes.

Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma galvenokārt veic šādas monetārās funkcijas.

- Naudas tirgus procentu likmju stabilizēšana

Eurosistēmas obligāto rezervju sistēmas vidējā atlikuma nosacījuma mērķis ir veicināt naudas tirgus procentu likmju stabilizēšanos, stimulējot iestādes izlīdzināt īslaicīgo likviditātes svārstību radītās sekas.

- Strukturālā likviditātes deficīta izveidošana vai palielināšana

Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma veicina strukturālā likviditātes deficīta izveidošanos vai palielināšanos. Tas var palīdzēt uzlabot Eurosistēmas spēju efektīvi darboties kā likviditātes nodrošinātājai.

Piemērojot obligātās rezerves, ECB jārīkojas saskaņā ar Eurosistēmas mērķiem, kas noteikti Līguma 105. panta 1. punktā un ECBS Statūtu 2. pantā, kas turklāt ietver izvairīšanās no būtiskas nevēlamas pārvietošanas vai atteikšanās no starpniekpakalpojumiem principu.

7.2. Iestādes, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības

Saskaņā ar ECBS Statūtu 19.1. pantu ECB pieprasa dalībvalstīs reģistrētām kredītiestādēm turēt obligātās rezerves. Tas nozīmē, ka Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma attiecas arī uz euro zonā nereģistrētu iestāžu filiālēm, kas atrodas euro zonā. Tomēr šī sistēma neattiecas uz euro zonā reģistrētu kredītiestāžu filiālēm, kas neatrodas euro zonā.

Iestādes automātiski tiek atbrīvotas no rezervju prasībām tā izpildes perioda sākumā, kura laikā to atļauja darboties kā kredītiestādei ir atsaukta vai nodota vai kura laikā iesaistītās dalībvalsts tiesu iestāde vai cita kompetenta iestāde pieņem lēmumu par iestādes likvidācijas procesa uzsākšanu. Saskaņā ar Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2531/98 par Eiropas Centrālās bankas obligāto rezervju piemērošanu un ECB Regulu (EK) Nr. 1745/2003 par obligāto rezervju piemērošanu (ECB/2003/9) ECB var arī nediskriminējošā veidā atbrīvot iestādes no to saistībām Eurosistēmas obligāto rezervju sistēmā, ja šīs sistēmas mērķi netiks sasniegti, piemērojot saistības konkrētajām iestādēm. Pieņemot lēmumu par katru šādu atbrīvojumu, ECB ņem vērā vienu vai vairākus šādus kritērijus:

- iestāde veic īpašas mērķfunkcijas;

- iestāde neveic aktīvas bankas darbības funkcijas, konkurējot ar citām kredītiestādēm; un/vai

- visi iestādes noguldījumi paredzēti mērķiem, kas saistīti ar palīdzību reģionālajai un/vai starptautiskajai attīstībai.

ECB izveido un uztur to iestāžu sarakstu, uz kurām attiecas Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma. ECB arī publisko to iestāžu sarakstu, kuras atbrīvotas no saistībām Eurosistēmas obligāto rezervju sistēmā citu iemeslu dēļ, nevis sakarā ar reorganizācijas pasākumiem [82] Saraksti pieejami sabiedrībai ECB mājaslapā (www.ecb.int).. Darījuma partneri var paļauties uz šiem sarakstiem, lemjot, vai to saistības ir parāds pret citu iestādi, uz kuru attiecas rezervju prasības. Saraksti, kas publiski pieejami pēc Eurosistēmas darbadienas beigām katra kalendārā mēneša pēdējā dienā, spēkā rezervju bāzes aprēķināšanai izpildes periodam, kas sākas kalendārajā mēnesī pēc diviem mēnešiem. Piemēram, februāra beigās publicētais saraksts būtu spēkā rezervju bāzes aprēķināšanai izpildes periodam, kas sākas aprīlī.

7.3. Obligāto rezervju noteikšana

a) Rezervju bāze un rezervju normas

Iestādes rezervju bāzi nosaka saistībā ar tās bilances sastāvdaļām. Par bilances datiem nacionālajām centrālajām bankām tiek ziņots saskaņā ar vispārējo ECB naudas un banku statistikas sistēmu (sk. 7.5. sadaļu) [83] ECB naudas un banku statistikas pārskata sniegšanas sistēma izklāstīta 4. pielikumā.. To iestāžu, uz kurām attiecas prasība sniegt pilnīgu pārskatu, bilances dati konkrētā kalendārā mēneša beigās tiek izmantoti, lai noteiktu rezervju bāzi izpildes periodam, kas sākas kalendārajā mēnesī pēc diviem mēnešiem. Piemēram, rezervju bāzi, kas aprēķināta pēc bilances datiem februāra beigās, varētu izmantot, lai aprēķinātu rezervju prasības, kuras darījuma partneriem jāizpilda izpildes periodā, kas sākas aprīlī.

ECB naudas un banku statistikas pārskata sniegšanas sistēmā ietverta iespēja daļēji atbrīvot nelielas iestādes no pārskata sniegšanas pienākuma. Iestādēm, uz kurām attiecas šis nosacījums, katru ceturksni jāsniedz pārskats par ierobežotu bilances datu kopumu (ceturkšņa beigu dati) un noteikts ilgāks pārskata iesniegšanas termiņš nekā lielākām iestādēm. Šo iestāžu bilances datus, kas sniegti par konkrēto ceturksni, izmanto, lai ar divu mēnešu aizkavēšanos noteiktu rezervju bāzi trim nākamajiem izpildes periodiem. Piemēram, bilance pirmā ceturkšņa beigās — martā — būtu izmantojama rezervju bāzes aprēķināšanai izpildes periodiem, kas sākas jūnijā, jūlijā un augustā.

Saskaņā ar Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2531/98 par Eiropas Centrālās bankas obligāto rezervju piemērošanu ECB ir tiesīga iestāžu rezervju bāzē iekļaut saistības, kas rodas, pieņemot līdzekļus, un saistības, kas rodas ārpusbilances posteņos. Eurosistēmas obligāto rezervju sistēmas rezervju bāzē tiek iekļautas tikai saistību kategorijas "noguldījumi" un "emitētās parādzīmes" (sk. 13. ielikumu).

Rezervju bāzē netiek iekļautas saistības pret citām iestādēm, kas ietvertas to iestāžu sarakstā, uz kurām attiecas Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma, un saistības pret ECB un nacionālajām centrālajām bankām. Šajā sakarā saistību kategorijā "emitētie parāda vērtspapīri" emitentam, lai atskaitītu tos no rezervju bāzes, jāpierāda faktiskais šo instrumentu apjoms, kas atrodas citu iestāžu, uz kurām attiecas Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma, turējumā. Ja šādu pierādījumu sniegt nav iespējams, emitenti šim bilances postenim var piemērot fiksētas procentuālas daļas standartizētu atvilkumu [84] Sk. Eiropas Centrālās bankas 2003. gada 12. septembra Regulu (EK) Nr. 1745/2003 par obligāto rezervju piemērošanu (ECB/2003/9). Sīkāka informācija par standartizēta atvilkuma normu skatāma ECB mājaslapā (www.ecb.int); sk. arī Eurosistēmas mājaslapas (5. pielikums)..

Rezervju normas nosaka ECB, ievērojot maksimāli pieļaujamo limitu, kas norādīts Padomes 1998. gada 23. novembra Regulā (EK) Nr. 2531/98 par Eiropas Centrālās bankas obligāto rezervju piemērošanu. ECB piemēro vienotu rezervju normu, kas nav nulle, lielākajai daļai rezervju bāzē iekļauto pozīciju. Šī rezervju norma norādīta ECB Regulā par obligātajām rezervēm. ECB nosaka nulles rezervju normu šādām saistību kategorijām: "noguldījumi ar noteikto termiņu ilgāku par 2 gadiem", "noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu ilgāku par 2 gadiem", "repo" un "parāda vērtspapīri ar termiņu ilgāku par 2 gadiem" (sk. 13. ielikumu). ECB var mainīt rezervju normas jebkurā laikā. Par rezervju normu pārmaiņām ECB paziņo pirms pirmā izpildes perioda sākuma, kurā pārmaiņas stājas spēkā.

+++++ TIFF +++++

b) Rezervju prasību aprēķināšana

Katras atsevišķas iestādes rezervju prasības tiek aprēķinātas, attiecīgo saistību apjomam piemērojot atbilstošajām saistību kategorijām noteiktās rezervju normas.

Katra iestāde no tās rezervju prasībām veic atskaitījumu 100000 euro apjomā katrā dalībvalstī, kurā tā pārstāvēta. Šāda atskaitījuma piešķīrums nedrīkst ierobežot to iestāžu juridiskās saistības, uz kurām attiecas Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma [85] Iestādēm, kurām saskaņā ar ECB naudas un banku statistikas pārskatu sniegšanas sistēmu (sk. 4. pielikumu) atļauts sniegt statistiskos datus konsolidēti kā grupai, visai grupai piešķir tikai vienu šādu atskaitījumu, ja vien iestādes nesniedz pietiekami detalizētus datus par rezervju bāzi un rezervju turējumiem, lai Eurosistēma varētu pārbaudīt to precizitāti un kvalitāti un noteikt attiecīgo rezervju prasību katrai grupā iekļautajai iestādei atsevišķi..

Rezervju prasība katram izpildes periodam tiek noapaļota līdz pilnam euro.

7.4. Rezervju turēšana

a) Izpildes periods

ECB publicē rezervju prasību izpildes periodu kalendāru vismaz trīs mēnešus pirms katra gada sākuma [86] ECB paziņojumā presei parasti iepazīstina ar kalendāru, kas atrodams ECB mājaslapā (www.ecb.int). Turklāt šis kalendārs tiek publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un NCB mājaslapās.. Izpildes periods sākas dienā, kad veicams norēķins par pirmo galveno refinansēšanas operāciju, kas tiek veikta pēc ECB Padomes sēdes, kurā paredzēts sniegt monetārās politikas kārtējā mēneša novērtējumu. Īpašos gadījumos, t.sk. atkarībā no pārmaiņām ECB Padomes sēžu grafikā, publicēto kalendāru iespējams labot.

b) Rezerves

Katrai iestādei jātur savas obligātās rezerves vienā vai vairākos rezervju kontos tās dalībvalsts centrālajā bankā, kurā iestāde reģistrēta. Iestādēs, kurām dalībvalstī ir vairāk nekā viens institūts, par kopējo obligāto rezervju prasību izpildi visos iestādes vietējos institūtos atbild galvenais birojs [87] Ja iestādei nav galvenā biroja dalībvalstī, kurā tā reģistrēta, tai jānosaka galvenā filiāle, kas būs atbildīga par to, lai tiktu izpildītas kopējās obligātās rezervju prasības, kas paredzētas attiecīgās iestādes institūtiem konkrētajā dalībvalstī.. Iestādei, kurai ir institūti vairāk nekā vienā dalībvalstī, jāuztur obligātās rezerves katrā tās dalībvalsts nacionālajā centrālajā bankā, kurā tai ir institūts, saistībā ar tās rezervju bāzi attiecīgajā dalībvalstī.

Iestādes norēķinu kontus nacionālajās centrālajās bankās var izmantot kā rezervju kontus. Rezerves, kas atrodas norēķinu kontos, var izmantot norēķiniem dienas ietvaros. Iestādes dienas rezerves tiek aprēķinātas, pamatojoties uz tās rezervju konta atlikumu dienas beigās.

Iestāde var vērsties pie tās dalībvalsts centrālās bankas, kurā tā pastāvīgi atrodas, lai saņemtu atļauju turēt obligātās rezerves netieši ar starpnieka palīdzību. Iespēju turēt obligātās rezerves ar starpnieka palīdzību vienmēr sniedz tikai tām iestādēm, kurās daļu pārvaldes funkciju (piemēram, finanšu līdzekļu pārvaldību) veic starpnieks (piemēram, krājbanku un kooperatīvo banku tīkli var centralizēt savu rezervju turējumu). Nosacījumi, kas attiecas uz obligāto rezervju turējumu ar starpnieka palīdzību, minēti ECB Regulā par obligātajām rezervēm.

c) Atlīdzība par rezervēm

Par nepieciešamo rezervju turējumu tiek maksāta atlīdzība pēc galveno refinansēšanas operāciju vidējās ECB likmes izpildes periodā (to nosaka saskaņā ar kalendāro dienu skaitu), ko aprēķina, izmantojot 14. ielikumā minēto formulu. Par rezervju turējumiem, kas pārsniedz nepieciešamās rezerves, atlīdzība netiek maksāta. Atlīdzību izmaksā otrajā NCB darbadienā pēc tā izpildes perioda beigām, kurā atlīdzība nopelnīta.

+++++ TIFF +++++

7.5. Pārskata sniegšana par rezervju bāzi, tās apstiprināšana un pārbaude

Rezervju bāzes posteņus, kas tiek ņemti vērā obligāto rezervju piemērošanai, aprēķina iestādes, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības, un paziņo par tām nacionālajām centrālajām bankām saskaņā ar vispārējo ECB naudas un banku statistikas sistēmu (sk. 4. pielikumu). Iestādes rezervju bāzes un rezervju prasību paziņošanas un apstiprināšanas procedūras noteiktas Eiropas Centrālās bankas 2003. gada 12. septembra Regulas (EK) Nr. 1745/2003 par obligāto rezervju piemērošanu (ECB/2003/9) 5. pantā.

Iestādes obligāto rezervju paziņošanas un apstiprināšanas procedūra ir šāda. Iniciatīvu aprēķināt attiecīgās iestādes obligātās rezerves attiecīgajam izpildes periodam uzņemas vai nu attiecīgā iesaistītā nacionālā centrālā banka, vai pati iestāde. Tā puse, kas aprēķinājusi obligātās rezerves, izziņo tās ne vēlāk kā triju NCB darbadienu laikā pirms izpildes perioda sākuma. Attiecīgā iesaistītā nacionālā centrālā banka var norādīt agrāku datumu nekā obligāto rezervju paziņošanas termiņš. Tā var arī norādīt papildu laika limitus, kuros iestāde paziņo par jebkādām pārmaiņām rezervju bāzē un jebkādām pārmaiņām izziņotajās obligātajās rezervēs. Pusei, kurai sniegts paziņojums, aprēķinātās obligātās rezerves jāapstiprina ne vēlāk kā NCB pēdējā darbadienā pirms izpildes perioda sākuma. Ja puse, kurai sniegts paziņojums, nav atbildējusi uz paziņojumu līdz NCB pēdējās darbadienas beigām pirms izpildes perioda sākuma, tiek uzskatīts, ka tā apstiprinājusi iestādes obligāto rezervju apjomu attiecīgajam izpildes periodam. Ja iestādes obligātās rezerves attiecīgajam izpildes periodam apstiprinātas, tās nevar mainīt.

Iestādēm, kuras var darboties kā starpnieki citu iestāžu rezervju netiešā turēšanā, ECB Regulā par obligātajām rezervēm noteiktas īpašas pārskatu sniegšanas prasības. Rezervju turēšana ar starpnieka palīdzību nemaina iestādēm, kas uztur rezerves ar starpnieka palīdzību, noteiktās statistikas pārskatu sniegšanas saistības.

ECB un nacionālajām centrālajām bankām ir tiesības saskaņā ar Padomes Regulā (EK) par Eiropas Centrālās bankas obligāto rezervju piemērošanu iekļautajiem nosacījumiem pārbaudīt savākto datu precizitāti un kvalitāti.

7.6. Obligāto rezervju saistību neizpilde

Obligāto rezervju saistības nav izpildītas, ja iestādes kalendāro dienu beigu rezervju konta(-u) vidējais atlikums izpildes periodā ir mazāks nekā tās rezervju prasības attiecīgajam izpildes periodam.

Ja iestāde neizpilda visas rezervju prasības vai to daļu, saskaņā ar Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2531/98 par Eiropas Centrālās bankas obligāto rezervju piemērošanu ECB var piemērot jebkuru no šādām sankcijām:

- maksājumu, kas līdz pat 5 procentu punktiem pārsniedz aizdevumu uz nakti procentu likmi, ko piemēro tam rezervju prasību apjomam, kuru attiecīgā iestāde nav nodrošinājusi; vai

- maksājumu, kas ir līdz pat divām reizēm lielāks nekā aizdevuma uz nakti procentu likme, ko piemēro tam rezervju prasību apjomam, kuru attiecīgā iestāde nav nodrošinājusi; vai

- prasību atbilstošajai iestādei veikt bezprocentu noguldījumu ECB vai nacionālajās centrālajās bankās, kas līdz pat trim reizēm pārsniedz rezervju prasību apjomu, kuru attiecīgā iestāde nav nodrošinājusi. Noguldījuma termiņš nedrīkst būt ilgāks par periodu, kurā iestāde nav izpildījusi rezervju prasības.

Ja iestāde nepilda citas saistības, kas paredzētas ECB regulās un lēmumos saistībā ar Eurosistēmas obligāto rezervju sistēmu (piemēram, ja tā laikus nesniedz svarīgus datus vai arī tie ir neprecīzi), ECB ir tiesības piemērot sankcijas saskaņā ar Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2532/98 par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas un ECB 1999. gada 23. septembra Regulu par ECB pilnvarām piemērot sankcijas (ECB/1999/4). ECB Valde var norādīt un publicēt kritērijus, saskaņā ar kuriem tā piemēros sankcijas, kas noteiktas Padomes 1998. gada 23. novembra Regulas (EK) Nr. 2531/98 par Eiropas Centrālās bankas obligāto rezervju piemērošanu 7. panta 1. punktā [88] Šie kritēriji publicēti "Eiropas Centrālās bankas paziņojumā par sankciju piemērošanu obligāto rezervju uzturēšanas saistību neizpildes gadījumā"Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī 2000. gada 11. februārī..

Turklāt obligāto rezervju prasību nopietnu pārkāpumu gadījumā Eurosistēma var pārtraukt darījuma partneru dalību atklātā tirgus operācijās.

[28] Ņemot vērā Ziemassvētku laiku, decembrī operāciju parasti veic vienu nedēļu iepriekš, t.i., decembra priekšpēdējā trešdienā.

--------------------------------------------------