16.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/11

(1)

Starptautisko norēķinu bankas Maksājumu un norēķinu sistēmu komiteja (Committee on Payment and Settlement Systems; CPSS) kopā ar Starptautiskās vērtspapīru komisiju organizācijas Tehnisko komiteju (Technical Committee of the International Organization of Securities Commissions; IOSCO) 2012. gada aprīlī publicēja “Principus finanšu tirgus infrastruktūrām” (1). Pēc tam Maksājumu un tirgus infrastruktūras komiteja (Committee on Payments and Market Infrastructures; CPMI), kas ir CPSS pēctece, kopā ar IOSCO publicēja pamatnostādnes attiecībā uz šiem principiem. Eiropas Centrālā banka (ECB) ir nolēmusi ieviest CPMI-IOSCO principus un turpmākās pamatnostādnes, ciktāl tie attiecas uz sistēmiski nozīmīgām maksājumu sistēmām (SNMS), ar Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 795/2014 (ECB/2014/28) (2) palīdzību.

(2)

ECB Padome saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 795/2014 (ECB/2014/28) 24. pantu ir pārskatījusi tās piemērošanu. Šajā pārskatīšanā ir ņemti vērā pirmā visaptverošā SNMS novērtējuma secinājumi. Secinājumos konstatēts, ka ir vajadzīgs uzlabot vai precizēt atsevišķus aspektus un ka dažos gadījumos ir vajadzīgi būtiskāki grozījumi, kuru mērķis ir nodrošināt augstāko pārraudzības standartu piemērošanu.

(3)

Šīs regulas vajadzībām maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes, kuras piekļūst SNMS ar tiešo dalībnieku palīdzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 (3) 35. panta 2. punktu, būtu jāuzskata par netiešajiem dalībniekiem.

(4)

Lai nodrošinātu risku efektīvu mazināšanu, ir svarīgi skaidri nodalīt operāciju veikšanas, riska pārvaldības un iekšējā audita funkcijas, tostarp, šo funkciju veikšanu uzticot atšķirīgām personām. Turklāt attiecībā uz SNMS operatoriem, kas nav Eurosistēmas SNMS operatori, saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem būtu jānodrošina, ka to valdēs iekļauj neatkarīgus locekļos, lai veicinātu to efektivitāti. Eurosistēmas SNMS operatori būtu jāatbrīvo no šīs prasības, jo Eurosistēmas politikas mērķi, atbildība un institucionālā uzbūve ir noteikta Līgumā un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtos.

(5)

ECB Padome turklāt konstatēja, ka ir vajadzīgs veikt SNMS operatora valdes atbildības jomu tālāku precizēšanu, ietverot pienākumu apstiprināt lēmumus, kuriem ir nozīmīga ietekme uz SNMS vai SNMS operatora riska profilu, un SNMS darbību regulējošos galveno risku dokumentus.

(6)

Saskaņā ar vispārīgo viedokli, par kuru vienojusies ECB Padome, ir vajadzīgi būtiski uzlabojumi to likviditātes risku mazināšanā, kas rodas atlikto neto norēķinu sistēmās, un tas ir panākams, efektīvi mazinot likviditātes risku visos ciklos, sākot ar brīdi, kad pārveduma rīkojums ir iekļauts neto norēķinu pozīciju aprēķinā un kad tas ir redzams dalībniekam.

(7)

Lai nodrošinātu raitu SNMS darbību, dalībniekiem jābūt pienācīgiem instrumentiem savas likviditātes efektīvai pārvaldīšanai. SNMS operatoram ir jāmonitorē un jāveicina vienmērīga likviditātes plūsma sistēmas līmenī, ņemot vērā katra dalībnieka likviditātes risku koncentrāciju.

(8)

SNMS operatoram, kurš veic vienpusējus norēķinus euro, ir jānodrošina, ka galīgais norēķins notiek centrālās bankas naudā. Tā kā šo prasību piemēro arī gadījumā, kad SNMS, kas piedāvā norēķinus centrālās bankas naudā, ir ārkārtas situācijā, SNMS operatoram, kurš veic citas SNMS norēķinus, būtu jātiecas veikt galīgo norēķinu arī šādā situācijā.

(9)

Lai nodrošinātu SNMS līdzekļi aizsardzību pret iespējamiem uzņēmējdarbības zaudējumiem, aktīvi, kurus SNMS operators tur, lai nodrošinātos pret vispārējiem uzņēmējdarbības riskiem, būtu jānodala no aktīviem, kuri tiek turēti ikdienas darījumu operācijām. Turklāt jānošķir SNMS atveseļošanas un organizētas darbības izbeigšanas plāns, no vienas puses, un SNMS kapitāla plāns, no otras puses. Ar kapitāla plānu ir jāatspoguļo kapitāla piesaistīšanas iespējas, savukārt ar atveseļošanas un organizētas darbības izbeigšanas plāniem būtu jānodrošina, ka sistēmas parastas darbības apstākļos plāna ietvaros pieejamo līdzekļu apjoms nav mazāks par plāna īstenošanai vajadzīgo līdzekļu apjomu.

(10)

Efektīvas operacionālā riska pārvaldības nodrošināšana ir nepārtraukts process, kurā režīmi un procedūras jāpārbauda un jāpārskata gan periodiski, gan vajadzības gadījumā, jo īpaši pēc nozīmīgām izmaiņām sistēmā. Tas īpaši attiecas uz kiberdrošības risku pārvaldību, kuru nozīmība pēc Regulas (ES) Nr. 795/2014 (ECB/2014/28) publicēšanas ir pieaugusi. Šajā regulā noteiktas īpašas prasības, kuras ir svarīgas, lai mazinātu kiberdrošības riskus.

(11)

Lai kompetentā iestāde varētu efektīvi realizēt savas pārraudzības pilnvaras, šīs pilnvaras būtu jāpapildina ar diviem papildu instrumentiem. Pirmkārt, kompetentajai iestādei vajadzētu būt pilnvarām pieprasīt SNMS operatoram iecelt neatkarīgu ekspertu, lai tas veiktu SNMS darbības pārbaudi vai neatkarīgu pārskatīšanu. Tai arī vajadzētu būt pilnvarām noteikt prasības attiecībā uz ieceļamā eksperta specializāciju, sastādāmā ziņojuma saturu un apjomu, darbībām ar ziņojumu, t.sk. tā satura izpaušanu un tā publicēšanu, un termiņiem ziņojuma sastādīšanai. Otrkārt, saskaņā ar iepriekš minētajos “Principos finanšu tirgus infrastruktūrām” paredzēto B pienākumu kompetentajai iestādei vajadzētu būt pilnvarām veikt pārbaudes uz vietas vai deleģēt šo uzdevumu.

(12)

Lai gan koriģējošos pasākumus var noteikt tikai Regulas (ES) Nr. 795/2014 (ECB/2014/28) pārkāpumu gadījumā, dažās iespējamās situācijās varētu būt pamatoti uzsākt šādu pasākumu noteikšanas procedūru, ja ir pamats aizdomām par neatbilstību, un dot SNMS operatoram iespēju tikt uzklausītam un sniegt paskaidrojumus pirms pārkāpuma konstatēšanas. Procedūra koriģējošo pasākumu noteikšanai būtu jāparedz lēmumā. Turklāt kompetentajai iestādei, kas nav ECB, būtu bez kavēšanās jāpaziņo ECB par savu nolūku noteikt koriģējošos pasākumus.

(13)

Ņemot vērā ECB Padomes veiktās pārskatīšanas secinājumus un nolūkā ieviest CPMI-IOSCO pamatnostādnes, ciktāl tie attiecas uz SNMS, attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 795/2014 (ECB/2014/28),

1)

šādi groza 1. pantu:

2)

šādi groza 2. pantu:

3)

šādi groza 4. pantu:

4)

ar šādu punktu aizstāj 5. panta 4. punktu:

“4.   SNMS operators nosaka SNMS kritiskās operācijas un pakalpojumus. SNMS operators identificē konkrētus scenārijus, kuri tam var liegt iespēju bez pārtraukuma nodrošināt šīs kritiskās operācijas un pakalpojumus, un izvērtē visas iespējas atveseļošanai un, izņemot Eurosistēmas SNMS, organizētai darbības izbeigšanai. Kritiskās operācijas un pakalpojumus SNMS operators izvērtē vismaz reizi gadā. Pamatojoties uz šo vērtējumu, SNMSoperators sagatavo funkcionētspējīgu plānu SNMS atveseļošanai un, izņemot Eurosistēmas SNMS, organizētai darbības izbeigšanai. Atveseļošanas vai organizētas darbības izbeigšanas plānā cita starpā iekļauj atveseļošanas un organizētas darbības izbeigšanas galveno stratēģiju kopsavilkumu, SNMS kritisko operāciju un pakalpojumu pārveidošanu, kā arī apraksta pasākumus, kas vajadzīgi galveno stratēģiju ieviešanai. SNMS operators vajadzības gadījumā sniedz attiecīgajām iestādēm informāciju, kas nepieciešama noregulējuma plānošanai.”;

5)

ar šādu pantu aizstāj 6. pantu:

“6. pants

Kredītrisks

1.   SNMS operators izveido efektīvu regulējumu, lai izmērītu, kontrolētu un pārvaldītu kredītriska pozīcijas attiecībā pret SNMS dalībniekiem un dalībnieku savstarpējās kredītriska pozīcijas, kuras rada SNMS maksājumu, klīringa un norēķinu procesi.

2.   SNMS operators identificē visus kredītriska avotus. Kredītriska pozīciju aprēķināšana un monitorings notiek visas dienas laikā, izmantojot savlaicīgu informāciju un piemērotus riska pārvaldības instrumentus.

2.a   SNMS operators, kas ir atlikto neto norēķinu sistēmas operators, nodrošina, ka:

3.   SNMS operators, t. sk. atlikto neto norēķinu sistēmas ar norēķinu garantiju operators, kuram SNMS operāciju laikā ir kredītriska pozīcija attiecībā pret SNMS dalībniekiem, savu kredītriska pozīciju pret katru dalībnieku sedz, izmantojot nodrošinājumu, garantijas fondus, pašu kapitālu (pēc tam, kad atskaitīta summa, kas paredzēta vispārējā uzņēmējdarbības riska segšanai) vai citus līdzvērtīgus finanšu līdzekļus.

4.   SNMS operators, t. sk. tādas atlikto neto norēķinu sistēmas bez norēķinu garantijas operators, kurā dalībniekiem ir kredītriska pozīcijas, kuras izriet no SNMS maksājumu, klīringa un norēķinu procesiem, nosaka noteikumus vai noslēdz līgumus ar šiem dalībniekiem. Noteikumi vai līgumi nodrošina, ka dalībnieki nodrošina pietiekami daudz līdzekļu, kā minēts 3. punktā, lai segtu kredītriska pozīcijas, kas izriet no SNMS maksājumu, klīringa un norēķinu procesiem saistībā ar diviem dalībniekiem, kuriem kopā ar saistītajiem uzņēmumiem ir lielākā kopsavilkuma kredītriska pozīcija.

5.   SNMS operators nosaka noteikumus un procedūras to zaudējumu segšanai, kas tieši izriet no viena vai vairāku dalībnieku saistību pret SNMS nepildīšanas. Šie noteikumi un procedūras nosaka to, kā sadala iespējamos nesegtos zaudējumus, t. sk. jebkuru līdzekļu, kurus SNMS var aizņemties no likviditātes sniedzējiem, atmaksu. Tie ietver SNMS operatora noteikumus un procedūras to finanšu līdzekļu, kurus SNMS izmantojusi stresa gadījumos, atjaunošanai 3. un 4. punktā noteiktajā līmenī.”;

6)

ar šādu pantu aizstāj 8. pantu:

“8. pants

Likviditātes risks

1.   SNMS operators izveido visaptverošu sistēmu, lai pārvaldītu likviditātes riskus, ko rada SNMS dalībnieki, norēķinu bankas, nostro aģenti, turētājbankas, likviditātes sniedzēji un citas attiecīgās struktūras. SNMS operators nodrošina, ka dalībniekiem ir pieejami pienācīgi instrumenti savas likviditātes efektīvai pārvaldīšanai, kā arī monitorē un veicina vienmērīgu likviditātes plūsmu sistēmā.

2.   SNMS operators ievieš operacionālus un analītiskus instrumentus, kas tam regulāri un savlaicīgi ļauj identificēt, izmērīt un monitorēt norēķinu un līdzekļu plūsmas, t. sk. dienas likviditātes izmantošanu.

2.a   SNMS operators, kas ir atlikto neto norēķinu sistēmas operators, nodrošina, ka:

3.   SNMS operatora turējumā jebkurā laikā pēc finanšu saistību rašanās brīža ir pietiekami daudz likvīdu līdzekļu visās valūtās, kurās tas veic savu darbību, vai SNMS operators nodrošina, ka pietiekami daudz šādu likvīdu līdzekļu ir SNMS dalībnieku turējumā, lai tajā pašā dienā veiktu finanšu saistību norēķinus dažāda veida iespējamā stresa situācijās. Attiecīgos gadījumos tas ietver dienas vai vairākdienu norēķinus. Stresa scenāriji ietver: a) dalībnieka, kuram kopā ar saistītajiem uzņēmumiem ir lielākās kopsavilkuma finanšu saistības, saistību neizpildi ārkārtējos, bet iespējamos tirgus apstākļos; un b) citus scenārijus atbilstoši 11. punktam.

4.   Lai tāda dalībnieka, kuram kopā ar saistītajiem uzņēmumiem ir lielākās kopsavilkuma finanšu saistības, 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajā saistību neizpildes gadījumā veiktu savlaicīgus finanšu saistību norēķinus, SNMS operatora, kurš veic vienpusējus euro norēķinus, turējumā ir pietiekami daudz likvīdu līdzekļu atbilstoši 3. punktam, vai SNMS operators nodrošina, ka pietiekami daudz šādu likvīdu līdzekļu ir SNMS dalībnieku turējumā, šādā veidā:

5.   SNMS operatora, kurš veic vienpusējus euro norēķinus, turējumā ir 3. punkta b) apakšpunktam atbilstoši papildu likvīdi līdzekļi, vai SNMS operators nodrošina, ka šādi līdzekļi ir tā dalībnieku turējumā, 4. punktā noteiktajos veidos vai kredītspējīgā komercbankā, kā kāds no šiem instrumentiem:

Visu šo instrumentu gadījumā skaidrai naudai ir jābūt pieejamai tik ātri, lai būtu iespējams veikt norēķinus tajā pašā dienā. SNMS operatoram jo īpaši jāvar uzskatāmi parādīt, ka bezskaidrās naudas instrumenti ir nekavējoties pieejami un konvertējami skaidrā naudā, izmantojot iepriekš noteiktu finansēšanas mehānismu, uz kuru var paļauties pat tad, kad tirgū ir stresa periodi.

SNMS operators, balstoties uz pienācīgu iekšēju izvērtējumu, ir gatavs uzskatāmi parādīt kompetentajai iestādei, ka komercbanka ir kredītspējīga.

6.   SNMS operatora, kurš veic divpusējus vai vienpusējus norēķinus valūtās, kas nav euro, turējumā ir pietiekami daudz likvīdu līdzekļu atbilstoši 3. punktam, vai SNMS operators nodrošina, ka pietiekami daudz šādu likvīdu līdzekļu ir SNMS dalībnieku turējumā, 5. punktā noteiktajos veidos.

7.   Ja SNMS operators 3. punktā norādītos aktīvus papildina ar citiem aktīviem, šie aktīvi pēc vajadzības ir tirgojami vai tiek pieņemti kā nodrošinājums (piem., kredītlīnijas, mijmaiņas darījumi vai repo darījumi) saistību neizpildes gadījumā pat tad, ja par to iepriekš nevar vienoties vai garantēt ārkārtējos, bet iespējamos tirgus apstākļos. Ja SNMS dalībnieks 3. punktā norādītos aktīvus papildina ar citiem aktīviem, SNMS operators nodrošina, ka šie citi aktīvi atbilst šī punkta pirmajā teikumā noteiktajām prasībām. Uzskata, ka aktīvi būs tikpat tirgojami un tiks pieņemti kā nodrošinājums, ja SNMS operators ņēmis vērā attiecīgās centrālās bankas noteikumus un praksi attiecībā uz nodrošinājuma atbilstību.

8.   SNMS operators nedrīkst pieņemt, ka būs pieejams centrālās bankas kredīts ārkārtas gadījumiem.

9.   SNMS operators ar pienācīgu rūpību pārbauda, vai katram, kurš sniedz SNMS likvīdos līdzekļus, kā minēts 3. punktā, ir: a) pietiekama un aktuāla informācija, lai apzinātu un pārvaldītu likviditātes riskus saistībā ar skaidrās naudas vai aktīvu sniegšanu; un b) spēja nodrošināt skaidro naudu vai aktīvus pēc vajadzības. SNMS operators vismaz reizi gadā izvērtē, vai tas ievērojis pienācīgas rūpības pienākumu. Vienīgi iestādes, kurām ir piekļuve emisijas centrālās bankas kredītam, tiek pieņemtas kā likviditātes sniedzējas. SNMS operators regulāri pārbauda SNMS procedūras piekļuvei tās likvīdajiem līdzekļiem.

10.   SNMS operators, kuram ir piekļuve centrālās bankas kontiem, maksājumu pakalpojumiem vai vērtspapīru pakalpojumiem, izmanto šos pakalpojumus, ja tas ir praktiski iespējams.

11.   SNMS operators, izmantojot stingrus stresa testus, nosaka SNMS likvīdo līdzekļu apjomu un regulāri pārbauda to pietiekamību, lai atbilstu 3. un 4. punkta prasībām. Veicot stresa testus, SNMS operators apsver dažāda veida attiecīgos scenārijus, tostarp viena vai vairāku dalībnieku saistību neizpildi vienā dienā un divās vai vairākās dienās pēc kārtas.

Apsverot šādus scenārijus, ņem vērā SNMS uzbūvi un darbību un pārbauda visas struktūras, kas var radīt būtiskus likviditātes riskus SNMS, t. sk. norēķinu bankas, nostro aģentus, turētājbankas, likviditātes sniedzējus un saistītās FTI. Vajadzības gadījumā scenāriji aptver vairāku dienu periodu.

12.   SNMS operators dokumentē iemeslus to skaidrās naudas un citu aktīvu summu turēšanai, kuras ir SNMS operatora vai dalībnieku rīcībā, kā arī SNMS operatoram ir pienācīga ar to saistīta pārvaldības kārtība. SNMS operators ievieš skaidras procedūras savu stresa testu rezultātu paziņošanai valdei un izmanto šos rezultātus, lai novērtētu savas likviditātes risku pārvaldības sistēmas pietiekamību un veiktu pielāgojumus tajā.

13.   SNMS operators nosaka skaidrus noteikumus un procedūras, kas pēc viena vai vairāku SNMS dalībnieku saistību neizpildes ļauj SNMS veikt tās pašas dienas un vajadzības gadījumā dienas vai vairākdienu finanšu saistību norēķinus. Šajos noteikumos un procedūrās:

(*5)  Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2015/510 (2014. gada 19. decembris) par Eurosistēmas monetārās politikas regulējuma īstenošanu (ECB/2014/60) (OV L 91, 2.4.2015., 3. lpp.)."

(*6)  Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne ECB/2014/31 (2014. gada 9. jūlijs) par papildu pagaidu pasākumiem attiecībā uz Eurosistēmas refinansēšanas operācijām un nodrošinājuma atbilstību, kā arī grozījumiem Pamatnostādnē ECB/2007/9 (OV L 240, 13.8.2014., 28. lpp.).”;"

7)

ar šādu punktu aizstāj 10. panta 1. punktu:

“1.   SNMS operators, kurš veic vienpusējus norēķinus euro, nodrošina, ka galīgais norēķins notiek centrālās bankas naudā. SNMS operators, kurš veic citas SNMS norēķinus, pat ārkārtas situācijas gadījumā tiecas nodrošināt, ka šāda cita SNMS veic galīgo norēķinu.”;

8)

ar šādu pantu aizstāj 13. pantu:

“13. pants

Vispārējais uzņēmējdarbības risks

1.   SNMS operators izveido spēcīgas pārvaldības un kontroles sistēmas, lai identificētu, monitorētu un pārvaldītu vispārējos uzņēmējdarbības riskus, t. sk. zaudējumus uzņēmējdarbības stratēģijas sliktas izpildes dēļ, skaidrās naudas negatīvas plūsmas, kā arī negaidītus un pārmērīgi lielus darbības izdevumus.

2.   SNMS operatoram ir funkcionētspējīgs atveseļošanas un, izņemot Eurosistēmas SNMS, organizētas darbības izbeigšanas plāns, kā paredzēts 5. panta 4. punktā.

3.   SNMS operators nosaka 2. punktā minētā plāna īstenošanai vajadzīgo aktīvu summu, ņemot vērā savu vispārējo uzņēmējdarbības riska profilu un laiku, kas vajadzīgs atveseļošanai un/vai organizētai darbības izbeigšanai attiecībā uz SNMS kritiskajām operācijām un pakalpojumiem. Šīs summa ir līdzvērtīga vismaz sešu mēnešu kārtējiem darbības izdevumiem.

4.   Lai SNMS operators varētu turpināt darbību un sniegt pakalpojumus, 3. punktā minētās summas segšanas vajadzībām SNMS operatora turējumā ir likvīdi neto aktīvi, kurus finansē ar kapitāla, piem., parasto akciju, atklāto rezervju vai citas paturētās peļņas, palīdzību. Šie aktīvi papildina līdzekļus, kas tiek turēti, lai nodrošinātos pret dalībnieku saistību neizpildi vai citiem riskiem, uz kuriem attiecas 6. un 8. pants. Lai izvairītos no divkāršām kapitāla prasībām, var iekļaut kapitālu, kurš tiek turēts saskaņā ar starptautiskajiem uz risku pamatotajiem kapitāla standartiem.

5.   Šī panta 4. punktā minētie aktīvi, kuri tiek turēti, lai nodrošinātos pret vispārējo uzņēmējdarbības risku, ir pietiekami likvīdi un ar pietiekami augstu kvalitāti, lai tie būtu savlaicīgi pieejami, un tos nodala no aktīviem, kuri tiek turēti ikdienas darījumu operācijām. SNMS operatoram jābūt spējīgam realizēt aktīvus, kuri tiek turēti, lai nodrošinātos pret vispārējo uzņēmējdarbības risku, ar nelielu negatīvu ietekmi uz cenu vai bez tās, lai tas varētu turpināt darbību un sniegt pakalpojumus, arī ciešot vispārējos uzņēmējdarbības zaudējumus.

6.   SNMS operatoram ir funkcionētspējīgs kapitāla plāns papildu kapitāla piesaistīšanai, ja tā kapitāls samazinās līdz 3. punktā norādītajai summai vai ir mazāks par to.

7.   Šī panta 3.–6. punkts neattiecas uz Eurosistēmas SNMS.”;

9)

šādi groza 15. pantu:

10)

ar šādu pantu aizstāj 16. pantu:

“16. pants

Piekļuves un dalības kritēriji

1.   SNMS operators nosaka un publisko nediskriminējošus piekļuves un dalības kritērijus attiecībā uz SNMS pakalpojumiem tiešajiem un vajadzības gadījumā netiešajiem dalībniekiem un citām FTI. SNMS operators šos kritērijus pārskata vismaz reizi gadā.

2.   Piekļuves un dalības kritēriji, kas minēti 1. punktā, balstās uz SNMS drošības un efektivitātes apsvērumiem un ņem vērā tās apkalpotos tirgus, kā arī ir pielāgoti un samērojami ar SNMS specifiskajiem riskiem. Ievērojot proporcionalitātes principu, SNMS operators nosaka prasības, kas piekļuvi ierobežo pēc iespējas mazāk. Ja SNMS operators liedz piekļuvi kādai struktūrai, kas lūdz dalības tiesības, tas lieguma iemeslus norāda rakstiski, pamatojoties uz visaptverošu risku analīzi.

3.   SNMS operators pastāvīgi monitorē to, vai dalībnieki atbilst SNMS piekļuves un dalības kritērijiem. Tas nosaka nediskriminējošas procedūras dalībnieka dalības tiesību apturēšanai un organizētai pārtraukšanai, ja dalībnieks neatbilst kritērijiem, un publisko šādu procedūru attiecīgos galvenos aspektus. SNMS operators procedūras pārskata vismaz reizi gadā.”;

11)

ar šādiem punktiem aizstāj 17. panta 1. un 2. punktu:

“1.   Riska pārvaldības nolūkā SNMS operators nodrošina, ka SNMS noteikumi, procedūras un līgumi tam ļauj saņemt informāciju par netiešajiem dalībniekiem, lai identificētu, monitorētu un pārvaldītu jebkurus būtiskus riskus SNMS, ko var radīt dalība. Šī informācija attiecas vismaz uz:

2.   SNMS operators, ņemot vērā 1. punktā minēto informāciju, identificē tiešo un netiešo dalībnieku būtisku atkarību, kas var ietekmēt SNMS.”;

12)

ar šādu pantu aizstāj 21. pantu:

“21. pants

Kompetentās iestādes pilnvaras

1.   Kompetentajai iestādei ir pilnvaras:

2.   ECB pieņem lēmumu par 1. punktā minēto pilnvaru izmantošanas procedūru un nosacījumiem.”;

13)

iekļauj šādu 21.a un 21.b pantu

“21.a pants

Pārraudzības darbību organizācija

Kompetentā iestāde drīkst veikt regulāras un/vai ad hoc pārraudzības darbības, lai novērtētu SNMS operatora atbilstību 3.–21.pantā noteiktajām prasībām vai lai sistēmiskā līmenī veicinātu maksājumu sistēmu raitu darbību.

21.b pants

Konfidencialitāte

Informāciju, kuru SNMS operators kompetentajai iestādei sniedz kā konfidenciālu informāciju, drīkst sniegt tālāk Eiropas Centrālo banku sistēmas ietvaros (ECBS). ECBS dalībnieki ar šādu informāciju rīkojas kā ar konfidenciālu informāciju atbilstoši ECBS Statūtu 37.1. pantā noteiktajam pienākumam ievērot dienesta noslēpumu.”;

14)

ar šādu pantu aizstāj 22. pantu:

“22. pants

Koriģējoši pasākumi

1.   Ja SNMS operators neatbilst šīs regulas noteikumiem vai ir pamatotas aizdomas, ka SNMS operators neatbilst šīs regulas noteikumiem, kompetentā iestāde:

2.   Ņemot vērā SNMS operatora sniegto informāciju, kompetentā iestāde var noteikt SNMS operatoram koriģējošus pasākumus, lai labotu neatbilstību un/vai novērstu tās atkārtošanos.

3.   Kompetentā iestāde koriģējošus pasākumus var noteikt nekavējoties, ja tā konstatē, ka neatbilstība ir tik nopietna, ka vajadzīga tūlītēja rīcība. Tā norāda sava lēmuma iemeslus.

4.   Kompetentā iestāde, kas nav ECB, bez kavēšanās paziņo ECB par savu nolūku noteikt SNMS operatoram koriģējošus pasākumus.

5.   Koriģējošus pasākumus var noteikt neatkarīgi vai reizē ar sankcijām, kas noteiktas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2532/98 (*7).

6.   ECB pieņem lēmumu par procedūru, kura jāievēro, nosakot koriģējošus pasākumus.

(*7)  Padomes Regula (EK) Nr. 2532/98 (1998. gada 23. novembris) par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas (OV L 318, 27.11.1998., 4. lpp.).”;"

15)

ar šādu pantu aizstāj 23. pantu:

“23. pants

Sankcijas

Šīs regulas noteikumu pārkāpuma gadījumā ECB var noteikt sankcijas. Šādas sankcijas nosaka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2532/98 un Eiropas Centrālās bankas Regulu (EK) Nr. 2157/99 (ECB/1999/4) (*8). ECB pieņem lēmumu par metodoloģiju, saskaņā ar kuru aprēķina sankciju lielumu.

(*8)  Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 2157/99 (1999. gada 23. septembris) par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas (ECB/1999/4) (OV L 264, 12.10.1999., 21. lpp.).”;"

16)

ar šādu pantu aizstāj 24. pantu:

“24. pants

Pārskatīšana

Ne vēlāk kā divus gadus pēc dienas, kurā šī regula stājas spēkā, un reizi trijos gados pēc tam ECB Padome izvērtē tās piemērošanu un to, vai šī regula nav jāgroza.”