9.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 203/3

1.

Kā Eiropas statistikas sagatavotāja un lietotāja ECB atzinīgi vērtē ierosināto regulu, kas ir nozīmīgs pasākums Eiropas statistikas kvalitātes uzlabošanai, jo īpaši attiecībā uz nacionālajiem kontiem, pieskaņojot tos izmaiņām ekonomikas un finanšu vidē, kā arī metodikas attīstībai. Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma ir Eiropas makroekonomikas statistikas pamatā un ir vitāli svarīga monetārās politikas mērķu sasniegšanai.

2.

ECB atzinīgi novērtē arī ierosinātajā regulā izmantoto statistikas jēdzienu un definīciju iecerēto atbilstību Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas komitejas Nacionālo kontu sistēmai (SNA 2008), Starptautiskā Valūtas fonda Maksājumu bilances un starptautisko investīciju pozīcijas rokasgrāmatas sestajam izdevumam (BPM6), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Ārvalstu tiešo investīciju standarta definīcijas ceturtajam izdevumam un Eiropas rūpnieciskās aktivitātes klasifikācijai (NACE Rev.2). Minētie dokumenti pozitīvi ietekmējuši arī ierosinātās regulas konsekvenci un metodikas saskaņotību.

3.

Gan Eiropas Centrālo banku sistēmai (ECBS), gan Eiropas Statistikas sistēmai (ESS) Līgums uzticējis uzdevumu attīstīt, sagatavot un izplatīt Eiropas statistiku, paredzot tam atšķirīgu tiesisko regulējumu, kas ņem vērā to attiecīgo pārvaldes struktūru. Ierosinātā regula ietekmē abu sistēmu sagatavoto statistiku. Padomes 1998. gada 23. novembra Regula (EK) Nr. 2533/98 par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (2) dod tiesības ECB, kurai palīdz nacionālās centrālās bankas, atsauces ziņotāju grupas ietvaros vākt statistisko informāciju, kas vajadzīga ECBS uzdevumu izpildei. Atsauces ziņotāju grupa ietver juridiskas un fiziskas personas, kas ir dalībvalsts rezidenti un kas ietilpst “finanšu sabiedrību” sektorā, kā tas definēts Padomes 1996. gada 25. jūnija Regulā (EK) Nr. 2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (3), kā arī juridiskas un fiziskas personas, kas ir dalībvalsts rezidenti, ar nosacījumu, ka tām ir pārrobežu pozīcijas vai tās veic pārrobežu darījumus.

4.

ECBS un ESS ciešas sadarbības un pienācīgas koordinācijas nodrošināšana mazina pārskatu sniegšanas pienākumus un garantē Eiropas Statistikas sagatavošanai vajadzīgo saskaņotību. Ciešas sadarbības nepieciešamība atspoguļota arī 2003. gada 10. marta Ekonomikas un finanšu statistikas saprašanās memorandā starp Eiropas Centrālās bankas Statistikas ģenerāldirektorātu un Eiropas Kopienu Statistikas biroju (Eurostat) (4).

5.

Ņemot vērā ciešo sadarbību ierosinātās regulas metodoloģiskā regulējuma sagatavošanā, ECB atsaucās uz Eurostat lūgumu izstrādāt vairākas A pielikuma nodaļas, kas cieši saistītas ar ECBS statistikas regulējumu. Cita starpā ECB ievērojamu ieguldījumu sniedza attiecībā uz “finanšu sabiedrību” sektora definīciju saistībā ar institucionālajām vienībām un apakšsektoriem, kas ir daļa no 2. nodaļas, kā arī attiecībā uz finanšu aktīvu un pasīvu aprakstu un to izkārtojumu kontos )5. nodaļa un atsevišķas daļas 6. un 7. nodaļā). Projekti tika iesniegti arī attiecībā uz 17. nodaļu (sociālā apdrošināšana, t. sk. pensijas) un daļēji attiecībā uz 21. nodaļu (valdības konti) un 19. nodaļu (Eiropas konti).

6.

Attiecībā uz “finanšu sabiedrību” iestāžu sektora definīciju un tā apakšsektoriem (ierosinātās regulas A pielikuma 2. nodaļa) ECB atzinīgi vērtē to, ka monetāro finanšu iestāžu apakšsektora definīcija atbilst ECB definīcijai A pielikuma 2.67. punktā. “Citu finanšu sabiedrību” apaksšektoru definīcijas ir lielā mērā atbilstošas pieejai, kas tiek izmantota ECB tiesību aktos. Lai samazinātu pārskatu sniegšanas pienākuma apjomu un nodrošinātu saskaņotību, kas vajadzīga Eiropas statistikas sagatavošanai, ECB iesaka turpināt saskaņot vērtspapīrošanas darījumos iesaistītu finanšu instrumentsabiedrību ierosināto definīciju ar 2008. gada 19. decembra Regulu ECB/2008/30 par vērtspapīrošanas darījumos iesaistīto finanšu instrumentsabiedrību aktīvu un pasīvu statistiku (5).

7.

Pamatojoties uz iepriekš tekstā minēto un ņemot vērā ECBS un ESS statistikas regulējuma savstarpējo atkarību, ierosinātā regula ir ārkārtīgi nozīmīga ECB statistikas pārskatu sniegšanas prasībām monetārās, finanšu iestāžu un tirgu statistikas, maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistikas, ceturkšņa finanšu pārskatu un valdības finanšu statistikas, u.c. jomās. Ievērojot pastāvošo praksi, kā arī vajadzību cieši sadarboties un pienācīgi koordinēt ECBS un ESS darbības, Komisijai, grozot ierosināto regulu ar deleģēto pilnvaru palīdzību, jānodrošina ECB pienācīga piedalīšanās deleģēto aktu projektu izstrādē saskaņā ar ierosināto regulu izstrādājot.

8.

Turklāt, ņemot vērā saskaņā ar Līguma 290. pantu pieņemto deleģēto aktu nozīmīgumu, ECB ir šādi apsvērumi attiecībā uz tās padomdevēju lomu saskaņā ar Līguma 282. panta 5. punktu un 127. panta 4. punktu.

Pirmkārt, Komisijas deleģēto aktu projekti uzskatami par “ierosinātiem Savienības aktiem” Līguma 127. panta 4. punkta pirmā ievilkuma un 282. panta 5. punkta nozīmē (6). Deleģētie akti ir Savienības tiesību akti (7). Turklāt vairākums Līguma 282. panta 5. punkta valodu versiju atsaucas uz Savienības tiesību aktu “projektiem”, par kuriem jāapspriežas ar ECB (8). Tādēļ pienākuma apspriesties ar ECB piemērošanas joma nevar attiekties tikai uz tiem aktu projektiem, kas balstās uz Komisijas priekšlikumu.

Otrkārt, OLAF spriedumā (9) Tiesa noteica, ka pienākums apspriesties ar ECB ir domāts, lai “būtībā nodrošinātu, ka likumdevējs pieņem aktu tikai tad, kad uzklausīta iestāde, kas tās specifisko uzdevumu Kopienā attiecīgajā nozarē dēļ un sava augstā lietpratējas līmeņa dēļ, ir īpaši piemērota efektīvai lomai paredzamajā likumdošanas procesā”.

Ņemot vērā iepriekš minēto un lai pilnībā izmantotu ECB padomdevējas statusu, ar ECB pienācīga laikā jāapspriežas par jebkuriem Savienības aktu projektiem, t.sk. deleģēto aktu projektiem, kas ir tās kompetencē. ECB savu padomdevējas lomu pildīs, ņemot vērā šo aktu pieņemšanai vajadzīgos termiņus.

9.

Ņemot vērā ECB uzdevumus, kas saistīti ar monetāro politiku, statistikas jomā tās galvenā interese ir par Eiropas rādītājiem. ECB par svarīgiem uzskata ceturkšņa integrētos euro zonas pārskatus pēc iestāžu sektora. Šai nolūkā pietiekams valstu sniegto datu pārklājums nepieciešams laikā, kas ļauj pieņemt monetāras politikas lēmumus.

10.

Datu vākšana par atsevišķām dalībvalstīm ieguvusi lielāku nozīmi, ņemot vērā jaunās vajadzības pēc statistikas finanšu stabilitātes un makrouzraudzības mērķiem, jo īpaši saistībā ar nesen izveidoto Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un tās atbildību par finanšu sistēmas makrouzraudzību Savienībā. Savlaicīga un uzticama nacionālo kontu statistika par atsevišķām dalībvalstīm nepieciešama arī, lai atbalstītu Euro plus pakta mērķus, kā arī Eiropas Stabilitātes mehānisma mērķiem.

11.

No monetārās politikas un finanšu stabilitātes viedokļa ECB piešķir lielu nozīmi savlaicīgiem ceturkšņa datiem, kas ir pietiekami uzticami, un tiem ir priekšroka attiecībā pret sīki izstrādātiem gada vai retāka biežuma datiem. Turklāt pilna tabulu komplekta apkopojumam par pēdējiem gadiem dodama priekšrokā pār garām detalizētu vēsturisko datu sērijām.

12.

ECB vispārīgi atbalsta datu nosūtīšanas programmu (ierosinātas regulas B pielikums). Tomēr nosūtīšanas programmai jāņem vērā statistikas vākšana, ko veic ECB ar nacionālo centrālo banku palīdzību, un tai jāatspoguļo lietotāju un datu apkopotāju prioritātes.

13.

ECB atzinīgi vērtē savlaicīguma uzlabojumu ceturkšņa datiem 1–12, 27 un 28 1. tabulā par Galvenajiem apkopotajiem rādītājiem – ceturksnim un gadam līdz t + 2 mēnešiem. Tomēr ECB iebilst pret ierosināto diferencēto ziņošanu lielām un mazākām dalībvalstīm, kas minēta “Tabulu pārskata” 4. un 7. zemsvītras piezīmē un 1. tabulas 10. zemsvītras piezīmē, un ar ierosinājumu saistīto savlaicīguma pasliktināšanos mazākām dalībvalstīm (t + 80 dienas)/Šobrīd diferencēta ziņošana attiektos uz 17 dalībvalstīm, un Savienības paplašināšanas rezultātā ar vien lielāks skaits dalībvalstu būtu zem diferencētās ziņošanas robežvērtības. Tādēļ gan Eiropas rādītāju, gan mazāko dalībvalstu statistikas informācijas kvalitāte samazināsies.

14.

ECOFIN Padome 2000. gada septembrī apstiprināja EMI Darbības plānu statistikas prasībām un noteica termiņu ceturkšņa integrētajiem euro zonas kontiem pēc iestāžu sektora, kas ir t + 90 dienas pēc atsauces ceturkšņa, lai nodrošinātu ECB monetārās politikas vajadzības. Tas netieši noteica, ka Eurostat un ECB to attiecīgie nacionālie dati jāsavāc pēc t + 82 dienām. Plānoto ECB Padomes sanāksmju dēļ 2015. un 2016. gadā, termiņa samazināšana līdz t + 85 būs pietiekam līdz 2015.–2016. gadam. Attiecīgi, ECB atbalsta ziņošanas termiņu pārcelšanu uz priekšu līdz t + 85 dienām līdz 2014. gadam ar mērķi noteikt t + 82 dienas līdz 2017. gadam attiecībā uz ceturkšņa sektoru kontiem saskaņā ar ESA nosūtīšanas programmu, lai atbalstītu pilnu ceturkšņa griezumā integrētu euro zonas kontu izveidošanu. Tas saskan arī ar G–20 datu iztrūkumu iniciatīvu, kas nosaka, ka sektoru konti ir viena no prioritātēm, lai novērstu datu iztrūkumus, kas būs viens no izpildes pasākumiem pēc krīzes. EUI 2010 nosūtīšanas programmā tas skar 801. tabulu.

15.

Turklāt ECB atbalsta konsekventu datu nosūtīšanas termiņu visiem ceturkšņa un gada nacionālajiem datiem par vispārīgo valdību, kas nozīmē ceturkšņa datu par vispārīgo valdību sinhronizāciju ar savlaicīguma mērķiem 801. tabulā, skarot arī 27. un 28. tabulu, un arī ziņošanas termiņus 2. tabulai un pārmērīgas budžeta deficīta procedūras (PDP) datiem. Tādēļ ECB atbalsta ziņošanas termiņu samazināšanu ceturkšņa valdības kontiem EUI datu nodošanas programmā un PDP datiem uz t + 85 līdz 2014. gadam, un ar mērķi noteikt t + 82 dienas līdz 2017. gadam attiecībā uz pilnu ceturkšņa griezumā integrētu euro zonas kontu apkopojuma izveidošanu ar termiņu t + 90.

16.

Savā 2010. gada 31. marta Atzinumā CON/2010/28 par priekšlikumu Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 479/2009 attiecībā uz statistikas datu kvalitāti pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras kontekstā (10), ECB arī atbalstīja ziņošanas procesa caurredzamības uzlabošanu, PDP izmantojot nacionālo kontu deficītu (B.9). Izslēdzot mijmaiņas darījumu līgumu norēķinus un nākotnes likmes vienošanās no PDP izmantotā deficīta, deficīta skaitlis kļūst mazāk jūtīgs pret manipulācijām ar sarežģītu finanšu darījumu palīdzību. Šajā sakarā ECB atzinīgi novērtē to, ka ierosinātās regulas A pielikums vairs nenoteiks PDP_B.9 un PDP_D.41. Tomēr tas nozīmē, ka visas atsauces uz šiem diviem mainīgajiem jāsvītro no B pielikuma 2. tabulas. Tādēļ būs jāgroza Regula (EK) Nr. 479/2009, lai atspoguļotu to, ka nacionālo kontu deficīts (B.9) būs jāizmanto PDP, kā arī nominālvērtības definīciju ierosinātajā regulā.

17.

Lai nodrošinātu publisko un politisko nepieciešamību noteikt stundas atlīdzību darbiniekam vispārīgās valdības sektorā, fokusētos uz labāku izpratni par algu dinamiku un publisko un privāto sektoru iespējamo savstarpējo ietekmi, ECB iesaka 801. tabulā par vispārīgās valdības sektoru iekļaut ceturkšņa datus par darbinieku skaitu un nostrādātajām stundām, jo atlīdzība darbiniekiem vispārīgajā valdības sektorā jau ir iekļauta nosūtīšanas programmā.