Komisijas ierosinātais teksts

ECB ierosinātie grozījumi (1)

“SEPA izdošanās ir ļoti svarīga tautsaimnieciskā, monetārā un arī politiskā aspektā.”

“SEPA izdošanās ir ļoti svarīga tautsaimnieciskā un arī politiskā aspektā.”

Paskaidrojums

SEPA ir ekonomiski un politiski nozīmīga, bet tā nespēlē svarīgu lomu monetārajā politikā, un tādēļ vārdu “monetārā” jāsvītro.

“Šo noteikumu darbības jomā nebūtu jāiekļauj naudas pārvedumi, iekšēji apstrādāti maksājumi, lielas vērtības maksājumu darījumi starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un maksājumi pa mobilo telefonu, jo šie maksājumu pakalpojumi nav salīdzināmi ar kredīta pārvedumiem un tiešajiem debetiem.”

“Šo noteikumu darbības jomā nebūtu jāiekļauj naudas pārvedumi, iekšēji apstrādāti maksājumi, lielas vērtības maksājumu darījumi starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un maksājumi pa mobilo telefonu, jo šie maksājumu pakalpojumi nav salīdzināmi ar kredīta pārvedumiem un tiešajiem debetiem, kā tie definēti šajā regulā.”Maksājumu darījumiem, kas tiek apstrādāti liela apjoma maksājumu sistēmās un par kuriem tur tiek veikti norēķini, arī nav jāietilpst šīs regulas piemērošanas jomā.

Paskaidrojums

ECB iesaka pievienot “kā tie definēti šajā regulā”, lai precizētu, ka naudas pārvedumi, iekšēji apstrādāti maksājumi utt. nav kredīta pārvedumi un tiešie debeti ierosinātās regulas izpratnē. ECB ieteiktā jaunā ceturtā teikuma paskaidrojumu sk. 5. grozījumā.

“Lai radītu integrētu tirgu euro elektronisko maksājumu sistēmām, ir būtiski, lai kredīta pārvedumu un tiešo debetu apstrādi netraucētu tehniski šķēršļi un lai tā norisinātos atbilstīgi shēmai, kuras pamatnoteikumus ievēro lielākā daļa maksājumu pakalpojumu sniedzēju no lielākās daļas dalībvalstu, un tie ir vienādi gan attiecībā uz pārrobežu, gan pilnīgi iekšzemes kredīta pārveduma un tiešā debeta darījumiem.”

“Lai radītu integrētu tirgu euro elektronisko maksājumu sistēmām, ir būtiski, lai kredīta pārvedumu un tiešo debetu apstrādi netraucētu tehniski šķēršļi, lai tā norisinātos atbilstīgi shēmai, kuras pamatnoteikumus ievēro lielākā daļa maksājumu pakalpojumu sniedzēju no lielākās daļas dalībvalstu, kuru valūta ir euro, un lai tie ir vienādi gan attiecībā uz pārrobežu, gan pilnīgi iekšzemes kredīta pārveduma un tiešā debeta darījumiem.”

Paskaidrojums

Sadarbspēja ir būtiska, lai nodrošinātu, ka maksājumi var tikt efektīvi apstrādāti visā Savienībā. Divu veidu prasības, t. i., ka tiek piemēroti nacionālie un pārrobežu noteikumi un tiek prasīta vairākuma piedalīšanās ierosinātās regulas 9. apsvērumā un 4. panta 1. punktā, ir svarīgi, lai nodrošinātu, ka maksājumu shēmas, kļūst par visas Eiropas shēmām. Tomēr ņemot vērā jaunu maksājumu pakalpojumu attīstību, tas, ka noteikumus ievēro maksājumu pakalpojumu sniedzēji dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, var netikt uzskatīts par prioritāti, jo euro darījumu skaits dažās no šīm dalībvalstīm ir zems. Tādēļ tiek ieteikts nosacījumu 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā (sk. 14. grozījumu) un, attiecīgi, 9. apsvērumā attiecināt tikai uz lielāko daļu maksājumu pakalpojumu sniedzēju lielākajā daļā dalībvalstu, kuru valūta ir euro. Tam jānovērš nenovēršami šķēršļi, uzsākot inovatīvus kredīta pārveduma un tiešā debeta pakalpojumus, un jānodrošina šo pakalpojumu ieviešana visā Eiropā.

“Dažās dalībvalstīs ir atsevišķi maksāšanas līdzekļi, kas ir kredīta pārvedumi vai tiešie debeti, bet kuriem ir ļoti specifiskas funkcijas – parasti vēsturisku vai juridisku iemeslu dēļ.”

“Dažās dalībvalstīs ir atsevišķi maksāšanas līdzekļi, kas ir klasificēti kā kredīta pārvedumi vai tiešie debeti, bet kuriem ir ļoti specifiskas funkcijas – parasti vēsturisku vai juridisku iemeslu dēļ.”

Paskaidrojums

Šī ieteikuma mērķis ir precizēt, ka daži maksāšanas līdzekļi tiek klasificēti kā kredīta pārvedumi vai tiešie debeti neatkarīgi no tā, kādas ir to specifiskās funkcijas.

Paskaidrojums

SEPA nekad nav attiekusies uz maksājumiem, kas tiek veikti, izmantojot liela apjoma maksājumu sistēmas, un tāpēc tie jāizslēdz no ierosinātās regulas piemērošanas jomas. Šajā sakarā ierosinātajai regulai nepārprotami jākoncentrējas uz liela skaita, bet neliela apjoma maksājumiem, jo liela apjoma maksājumu sistēmu iekļaušanai atšķirīgo pakalpojumu līmeņu dēļ būtu vajadzīgs atsevišķs sarežģītāks Savienības akts. Ņemot vērā liela apjoma maksājumu sistēmu sarežģītību, tehniskās grūtības, ar kurām banku nozarei būtu jāsakaras šādas pārejas dēļ, un to, ka neliela apjoma maksājumi, par kuriem norēķini notiek liela apjoma maksājumu sistēmās, ir mazāk nekā 1 % no kopējā neliela apjoma maksājumu skaita euro zonā, ECB neredz vajadzību pieņemt šādu Savienības aktu.

Tomēr pildot savas funkcijas saskaņā ar ECBS Statūtu 3.1. panta ceturto ievilkumu un 22. pantu, ECB un nacionālās centrālās bankas (NCB), kā Eiropas Automatizētās reālā laika bruto norēķinu sistēmas (TARGET2) komponentsistēmu operatori, pašlaik kā stratēģiski svarīgu apsver ISO20022 XML standartu ieviešanu TARGET2.

Paskaidrojums

ECB piekrīt, ka karšu maksājumi un skaidras naudas izņemšana jāatbrīvo no ierosinātas regulas piemērošanas, tomēr karšu maksājumu, izņemot naudas izņemšanu no norēķinu konta, rezultātā vienmēr notiek kredīta pārvedums vai tiešais debets uz vai no norēķinu konta, ko apzīmē ar BBAN vai IBAN. Turklāt uz karšu maksājumiem neattiecas Komisijas ietekmes novērtējums, kas pievienots ierosinātajai regulai, no kā var secināt, ka karšu maksājumi nav iekļauti ierosinātas regulas piemērošanas jomā. Attiecīgi, ECB iesaka svītrot atsauci uz BBAN un IBAN izmantošanu, lai novērstu interpretāciju, ka karšu maksājumi faktiski iekļauti ierosinātajā regulā, kas ir pretrunā šīs normas pamatā esošajam nolūkam.

Pašlaik teksta nav.

Paskaidrojums

Darbības, ko ECB vai nacionālā centrālā banka veic saskaņā ar Līguma 127. panta 2. punkta ceturto ievilkumu un ECBS Statūtu 3. pantu, jāatbrīvo no ierosinātās regulas piemērošanas, ņemot vērā centrālo banku neatkarību (sk. Līguma 130. pantu). Šajā sakarā ECB iesaka ierosinātajā regulā iekļaut tādu pašu atbrīvojumu, kāds iekļauts 1. panta 1. punkta e) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīvā 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK (2) .

Pašlaik teksta nav.

Paskaidrojums

ECB saprot, ka ierosinātās regulas 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta mērķis ir no ierosinātās regulas piemērošanas jomas izslēgt tradicionālos karšu darījumus, tajā pašā laikā iekļaujot darījumus, kuros norēķinu karte galvenokārt tiek izmantota maksātāja identifikācijai, tiem iniciējot tiešā debeta vai kredīta pārveduma darījumu. Tā kā galīgie norēķini par lielāko daļu maksājumu ar karti tiek veikti, izmantojot kredīta pārvedumu vai tiešo debetu, pašreizējais formulējums var tikt interpretēts kā tāds, kas aptver darījumus ar kartēm vispār. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību ECB iesaka iekļaut norēķinu kartes definīciju un pārstrādāt ierosinātās regulas 7. panta 2. punktu, paredzot atbrīvojumu tiešā debeta darījumiem, kas iniciēti ar karti pārdošanas punktā (sk. 17. grozījumu). Turklāt ierosinātās regulas 1. panta 2. punkta c) apakšpunkts no tās piemērošanas atbrīvo maksājuma darījumus, ko veic, izmantojot norēķinu karti, bet tas šo karti nedefinē.

Pašlaik teksta nav.

Paskaidrojums

Ierosinātās regulas jaunajā ieteiktajā 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā (sk. 5. grozījumu) iekļauts termins “liela apjoma maksājumu sistēmas”, kas jādefinē.

Pašlaik teksta nav.

Paskaidrojums

Ierosinātās regulas 4. panta 2. punkts atsaucas uz maksājumu sistēmu sadarbspēju, kam būtu jāattiecas tikai uz neliela apjoma maksājumu sistēmām (sk. 15. grozījumu). Tādēļ jādefinē termins “neliela apjoma maksājumu sistēmas”.

Paskaidrojums

Tā kā kredīta pārvedumam nepieciešams veikt noteiktas darbības, kas ir vairāk nekā maksātāja vienkārša piekrišana, kredīta pārveduma definīcijai jābūt konkrētākai.

Paskaidrojums

Lai nodrošinātu saskaņotību ar citiem sekundārajiem Savienības aktiem un juridiskās noteiktības dēļ, tiek ieteikts saskaņot “tiešā debeta” definīciju ierosinātajā regulā ar definīciju, kas iekļauta Regulas (EK) Nr. 924/2009 2. panta 14. punktā un Direktīvas 2007/64/EK 4. panta 28. punktā.

Paskaidrojums

Lai nodrošinātu saskaņotību ar citiem sekundārajiem Savienības tiesību aktiem un juridiskās noteiktības dēļ, “maksājumu shēmas” definīciju ierosinātajā regulā jāsaskaņo ar “tiešā debeta shēmas” definīciju, kas iekļauta Regulas (EK) Nr. 924/2009 2. panta 15. punktā, ņemot vērā abās definīcijās iekļauto kopējo shēmas jēdzienu.

Paskaidrojums

Sk. 3. grozījuma paskaidrojumus.

Paskaidrojums

Ierosinātās regulas 4. panta 2. punkts prasa maksājumu sistēmu un (attiecīgos gadījumos) maksājumu shēmu tehnisko sadarbspēju, precīzi nedefinējot, ko nozīmē šāda sadarbspēja. Ideālā gadījumā būtu nepieciešams precīzāks šī termina nozīmes formulējums. Tā kā tāda nav, ECB iesaka svītrot atsauci uz maksājumu shēmām, jo šādu shēmu tehniska sadarbspēja netiek uzskatīta par praksē īstenojamu. Vēl svarīgāk ir tas, ka neliela apjoma maksājumu sistēmas un liela apjoma maksājumu sistēmas ir ļoti atšķirīgas no apstrādes, klīringa un norēķinu viedokļa, neskatoties uz to, ka abu veidu sistēmas var tikt izmantotas, lai apstrādātu neliela apjoma maksājumu darījumus. Runājot vispārīgāk, neliela apjoma maksājumu sistēmas izmanto liela apjoma maksājumu sistēmas, lai norēķinātos par to saistību atlikumiem. Ir skaidrs, ka sadarbspēju var sagaidīt tikai no viena veida maksājumu sistēmām. Neliela apjoma maksājumu sistēmu un liela apjoma maksājumu sistēmu sadarbspējas pieprasīšana ne tikai liks uzdot jautājumu par proporcionalitātes principa ievērošanu, jo neliela apjoma maksājumi, kas tiek veikti caur tādām liela apjoma maksājumu sistēmām kā TARGET2 vai EURO1, ir mazāk kā 1 % no kopējā neliela apjoma maksājumu skaita euro zonā, bet var būt par pamatu arī neplānotiem blakus efektiem no riska un stabilitātes viedokļa.

Paskaidrojums

ECB piekrīt, ka prasībām attiecībā uz kredīta pārvedumiem un tiešajiem debetiem jāstājas spēkā visai drīz, jo īpaši paturot prātā, ka SEPA kredīta pārvedumi tika uzsākti 2008. gada janvārī, bet SEPA tiešais debets – 2009. gada novembrī. Ņemot vērā maksājumu nozarei vajadzīgo pietiekami ilgo sagatavošanās laiku, ECB iesaka noteikt konkrētus datumus, kas kredīta pārvedumu gadījumā būtu vēlams 2013. gada janvāra beigās, bet tiešo debetu gadījumā 2014. gada janvāra beigās.

Paskaidrojums

Sk. 8. un 20. grozījuma paskaidrojumus.

Paskaidrojums

Lai novērstu jaunu un inovatīvu maksājumu līdzekļu izstrādes kavēšanu, ir ļoti svarīgi, ka deleģētajos aktos noteiktās tehniskās prasības var bez kavēšanās un efektīvi grozīt. Tai deleģētās pilnvaras Komisija īsteno cieši sadarbojoties ar Eurosistēmu un, attiecīgos gadījumos, pārējiem ECBS dalībniekiem, kā arī apspriežoties ar maksājumu nozari un citām ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu, ka grozījumi tiek plānoti, ņemot vērā maksājumu nozares biznesa ciklus.

Paskaidrojums

Rakstzīmju skaits, ko var paredzēt maksājumu shēmās, nebūtu jāierobežo, tādēļ 140 rakstzīmes tiek ieteikts noteikt kā minimumu.

Paskaidrojums

Ierosinātās regulas pielikuma 3. punkta f) apakšpunkta formulējums var tikt nepareizi interpretēts kā tāds, kas paredz, ka esošās pilnvaras, kas tieši nenorāda gan uz maksājumu saņēmēju, gan maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēju, ir spēkā neesošas un jāparaksta no jauna. Ņemot vērā spēkā esošo tiešā debeta pilnvarojumu milzīgo skaitu, tas varētu būt ļoti apgrūtinoši. Tādēļ, lai novērstu jebkuras šaubas, skaidri jānorāda, ka piekrišanu maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja var nodot netieši ar maksājumu saņēmēja palīdzību.