23.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 91/1

1.

ECB atzinīgi vērtē ierosinātās regulas mērķi izveidot Savienības regulējuma sistēmu, kas attiecas uz īsās pozīcijas pārdošanu un līdzīgas darbības, kuru pamatā ir kredītriska mijmaiņas (KRM) darījumu izmantošana. ECB atzīmē, ka ierosinātajā regulā iekļauti daudzi ieteikumi, kas tika izteikti Eurosistēmas 2010. gada viedoklī par Komisijas sabiedrisko apspriešanos par īsās pozīcijas pārdošanu (2). Eurosistēmas 2010. gada viedoklī norādīts, ka īsās pozīcijas pārdošana parastos tirgus apstākļos var veicināt tirgoto instrumentu cenas efektīvu noteikšanu un uzturēt likviditāti tirgū, taču Eurosistēmas 2010. gada viedoklī norādīti arī apsvērumi attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar īsās pozīcijas pārdošanu, piemēram, neparedzētas tirgus attīstības, tirgus ļaunprātīgas izmantošanas un norēķinu neveikšanas riskiem (3). ECB atbalsta Savienības regulējuma sistēmu, kas izstrādāta šo jautājumu risināšanai un sastāv no ierosinātās regulas, kā arī pašlaik izvērtēšanas stadijā esošajiem (4) grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvā 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) (5). Šāds vienots Savienības režīms ir vajadzīgs Savienības finanšu tirgu integrācijai, kā arī tas veicinās regulējuma saskaņotību ar citos galvenajos finanšu centros, piemēram, ASV, pieņemtajiem noteikumiem (6). Papildu komentārus par grozījumiem Direktīvā 2003/6/EK ECB sniegs tad, kad par šiem grozījumiem ar ECB apspriedīsies.

2.

Atbilstoši Eurosistēmas 2010. gada viedoklim (7) ECB atzinīgi vērtē: a) caurredzamības režīmu akciju īsās pozīcijas pārdošanai, kurā ievērots Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas sākotnēji ieteiktais divpakāpju modelis (8); un b) obligātā informācijas atklāšana kompetentajām iestādēm par nozīmīgām īsajām neto pozīcijām saistībā ar valsts parāda emitentiem Savienībā vai par līdzvērtīgām nenodrošinātām pozīcijām kredītriska mijmaiņas darījumos (9). ECB atbalsta prasības, kas attiecas uz norēķinu neveikšanas risku, kura pamatā ir nenodrošināta īso pozīciju pārdošana (10), saskaņā ar kuru fiziskām un juridiskām personām neļauj veikt īsās pozīcijas pārdošanu, ja vien tās nav aizņēmušās akcijas vai valsts parāda instrumentu, noslēgušas līgumu par akciju vai valsts parāda instrumentu aizņemšanos, vai saskaņā ar apstiprinātu vienošanos varēs aizņemties tos aizņemties norēķinu termiņā. Turklāt ECB atzinīgi vērtē priekšlikumus, saskaņā ar kuriem: a) kompetentajām iestādēm tiks piešķirtas saskaņotas pilnvaras ārkārtas gadījumos noteikt pagaidu ierobežojumus īso pozīciju pārdošanai un KRM darījumiem, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) veicot darbību koordināciju (11); un b) pašai EVTI tiks piešķirtas konkrētas pilnvaras iejaukties gadījumos, ja pastāv draudi Savienības finanšu sistēmas darbībai un drošībai (12).

3.

ECB atzīmē, ka vairāku Savienības regulējuma iniciatīvu, t.sk. ierosinātās regulas par centrālo darījumu partneru norēķiniem un darījumu reģistriem (13), kā arī Tirgu un finanšu instrumentu direktīvas 2004/39/EK (“MiFID”) (14) pārskatīšanas mērķis ir pastiprināt informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz dažādiem aktīvu veidiem un pārskatu sniedzējiem. ECB atzinīgi vērtē šo tendenci ar nosacījumu, ka pienācīga uzmanība tiek pievērsta tam, lai nodrošinātu saskaņotību un novērstu pārklāšanos vai iztrūkumus. Eurosistēma ir ļoti ieinteresēta šajā jautājumā, ņemot vērā tās statistikas un finanšu stabilitātes nodrošināšanas uzdevumus, un sekos šī darba progresam, sadarbojoties ar Komisiju.

4.

ECB iesaka (15) valsts parāda instrumentus, uz kuriem attiecas ierosināta regula, definēt kā tādus, ko emitējušas vai garantējušas dalībvalstu vai Savienības publiskā sektora struktūras, par piemērojamo “publiskā sektora” definīciju nosakot Savienības sekundārajos tiesību aktos jau noteikto definīciju (16). Šāda likumdošanas tehnika ļaus izvairīties no neparedzētiem piemērošanas trūkumiem un nodrošinās, ka monetārās politikas īstenošanas rezultātā emitētie ECBS centrālo banku parāda instrumenti netiek klasificēti kā valstu parāda instrumenti, kas būtu pretrunā Līguma 123. pantā noteiktajam aizliegumam centrālajām bankām finansēt publisko sektoru.

5.

Dažas konkrētas tirgus uzturēšanas un primārā tirgus darbības ir atbrīvotas no ierosinātajā regulā noteiktā caurredzamības un regulatora iejaukšanās režīma (17). Šis atbrīvojums ir pamatots, jo tirgus uzturēšanas darbību vienmērīga norise ir būtiska daudzu aktīvu grupu, t. sk., dalībvalstu publiskā sektora struktūru emitēto parāda instrumentu, likviditātei un iespējai tos izmantot par nodrošinājumu centrālo banku monetārās politikas operācijās. Tomēr jānovērš atbrīvojuma tirgus uzturēšanai iespējama ļaunprātīga izmantošana, jo īpaši nodrošinot, ka tirgus uzturētāja darījumi savā vārdā negūst labumu no šī atbrīvojuma (18). ECB iesaka (19) deleģēt Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tehniskos standartus, kas pamatojas uz EVTI priekšlikumu, kurā ņemti vērā iepriekš tekstā minētie apsvērumi. Šādos tehniskajos standartos var ietvert: a) no šī atbrīvojuma labumu gūstošo tirgus uzturēšanas darbību precīzas pazīmes; b) pārskatu sniegšanas procedūras tam, kā kompetentajām iestādēm atklāj informāciju par tirgus uzturēšanas darbību; c) portfeļa struktūru un grāmatvedības procedūras, ko tirgus uzturētāji izmanto, lai precīzi norādītu darījuma veidu, kas var būt tirgus uzturēšanas vai cita veida darījums, un lai nepieļautu darījumu atkārtotu iegrāmatošanu, par to nepaziņojot kompetentajai iestādei.

6.

Vēl viens atbrīvojums no ar ierosināto regulu noteiktās regulējuma sistēmas attiecas uz darbībām, kas ierobežotu termiņu atbalsta cenu stabilizāciju vērtspapīru piedāvāšanas laikā, ja šīs cenas tiek pakļautas pārdošanas spiedienam (20). Kā atzīmēts Eurosistēmas 2010. gada viedoklī (21), ECB piekrīt Komisijas novērtējumam, ka stabilizācijas shēmas tāpat kā tirgus uzturēšana ir leģitīmas aktivitātes, kas svarīgas primāro tirgu pienācīgai darbībai (22). ECB atzinīgi novērtē to, ka ar stabilizācijas pasākumiem saistītais atbrīvojums īso pozīciju pārdošanas regulējuma kontekstā ir definēts ierosinātajā regulā, atsaucoties uz definīciju, kas lietota Savienības regulējumā attiecībā uz tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu (23). Tajā pašā laikā ECB iesaka (24) piešķirt Komisijai pilnvaras uz EVTI priekšlikuma pamata pieņemt īstenojošos tehniskos standartus, kas nodrošina, ka īso pozīciju pārdošanas regulējumā tiek vienādi piemērots ar stabilizācijas pasākumiem saistītais atbrīvojums. Šie tehniskie standarti papildinās tos tehniskos standartus, kas attiecībā uz stabilizācijas pasākumu atbrīvojumu izstrādāti tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulējuma ietvaros (25). Divi atsevišķi īstenojošo tehnisko standartu kopumi vēlami, lai ņemtu vērā šo divu situāciju īpatnības; tas nepieciešams arī pienācīgas likumdošanas tehnikas dēļ.

7.

Saskaņā ar ierosināto regulu Komisijai ir deleģētas pilnvaras uz EVTI priekšlikuma pamata pieņemt: a) regulējošus tehniskus standartus, kas precizē informāciju, kuru kompetentajām iestādēm iesniedz par neto īsajām pozīcijām, kas pārsniedz norādītos paziņošanas sliekšņus (26); un b) īstenošanas tehniskos standartus, kas precizē līdzekļus, ar kuru palīdzību sabiedrībai tiks sniegta informācija par neto īsajām pozīcijām, kas pārsniedz norādītos publiskošanas sliekšņus (27). ECB iesaka (28) Komisijas pilnvaru deleģējumā noteikt, ka pārskatu sniegšanai un publiskošanai šādos gadījumos izmantojamie formāti ļauj savlaicīgi Savienības līmenī konsolidēt un izvērtēt īsās pozīcijas, kas attiecas uz konkrētiem emitentiem. Pārskatu sniegšanas formātu saskaņotība būs būtiska, lai nodrošinātu EVTI un kompetento nacionālo iestāžu efektīvu rīcību iespējamo tirgus traucējumu gadījumā, kā arī ECBS un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) rīcību to attiecīgās kompetences ietvaros.

8.

Attiecībā uz jautājumu par publiskošanas pienākumu, kas uzlikts struktūrām, kuras veic īsās pozīcijas pārdošanu (29), ECB saprot, ka ierosinātā regula paredz, ka šāda publiskošana tiks veikta, izmantojot oficiāli noteiktas sistēmas regulētās informācijas centralizētai glabāšanai, kas ieviestas kā daļa no vērtspapīriem piemērojamā Savienības caurredzamības regulējuma (30). ECB principā atbalsta šīs informācijas atklāšanas metodes izmantošanu, iesakot (31) to balstīt uz pārskatu interaktīvu sniegšanu, lietojot datu standarta formātus, kas nodrošina efektīvu konsolidāciju un elastīgu piekļuvi Savienības līmeņa integrētai informācijai. Piemēram, visa atklātā informācija varētu būt pieejama ar EVTI palīdzību, centralizēti piekļūstot oficiāli noteiktām sistēmām. Tas atspoguļotu pārrobežu riskus, ko rada īso pozīciju pārdošana, un koordinatora lomu, kas EVTI paredzēta ierosinātajā regulā.

9.1.

Ierosinātā regula nosaka informācijas apmaiņas kārtību starp kompetentajām nacionālajām iestādēm un EVTI attiecībā uz neto īsajām pozīcijām, kas paziņotas šīm kompetentajām iestādēm. ECB šajā sakarā sniedz šādus ieteikumus (32).

9.2.

Pirmkārt, ierosinātajai informācijas apmaiņas kārtībai starp kompetentajām nacionālajām iestādēm un EVTI jākļūst efektīvākai, t. sk. paredzot iespēju EVTI pieprasīt informācijas apmaiņu reālajā laikā, ja tas nepieciešams tās uzdevumu efektīvai izpildei. Ilgtermiņa perspektīvā EVTI jāiegūst automātiska piekļuve visai informācijai, par kuru sniegti pārskati saskaņā ar ierosināto regulu. Tāpēc ECB iesaka EVTI sākt darbu pie Savienības centralizētas informācijas vākšanas sistēmas, kas izmanto pārskata sniedzēju vienotu identifikatoru un minimālo kopējo taksonomiju; šādai sistēmai jānodrošina elastīga reālā laika piekļuve informācijai īstenotās politikas mērķiem, nodrošinot saņemto datu konfidencialitāti. ECB uzskata, ka šādas centralizētas sistēmas izveide ļaus pārvarēt ierobežojumus, kas raksturīgi nekoordinētu mikrodatu apkopojumu izmantošanai, un ļaus saskaņā ar ierosināto regulu savākto informāciju izmantot saistībā ar citiem pieejamiem datu kopumiem, samazinot administratīvo pienākumu nastu pārskatu sniedzējiem un valsts iestādēm (33).

9.3.

Otrkārt, ierosinātajā regulā nepārprotami jānosaka, ka notiek informācijas apmaiņa starp EVTI un ECBS centrālajām bankām, lai veicinātu ECBS funkciju izpildi statistikas datu vākšanā (34) un finanšu stabilitātes uzraudzību un novērtēšanu (35).

9.4.

Treškārt, ierosinātajā regulā jāparedz informācijas apmaiņa starp EVTI un ESRK, lai veicinātu ESRK informācijas vākšanu tās uzdevumu izpildei un lai identificētu un par prioritāti noteiktu sistēmiskos riskus, notikumu finanšu sistēmā dēļ (36).

10.

Ierosinātā regula ļauj EVTI izvēlēties apspriesties ar ESRK par pasākumiem, ko EVTI ārkārtas gadījumos noteikusi, lai novērstu īsās pozīcijas pārdošanas negatīvās sekas (37). ECB iesaka (38) noteikt, ka EVTI tāpat ir tiesības apspriesties ar ECB, kad tai paziņo par pasākumiem, ko noteikušas kompetentās nacionālās iestādes. Jāparedz pienācīgi termiņi, lai nodrošinātu ESRK konsultāciju efektīvu apstrādi (39). ECB atzīmē, ka apspriešanās ar ESRK par iejaukšanās pasākumiem, kas veikti saskaņā ar Savienības režīmu īsās pozīcijas pārdošanai, ļaus plānotajās intervencēs iekļaut makrouzraudzības apsvērumus. Turklāt Eiropas Uzraudzības iestādēm (EUI), t.sk. EVTI, cieši jāsadarbojas ar ESRK un jāsniedz tai visa informācija, kas vajadzīga tās uzdevumu izpildei netraucēti un savlaicīgi (40), bet ESRK var EUI prasīt papildu informāciju (41). Normas, kas paredz EVTI apspriešanos ar ESRK par plānotajām īsās pozīcijas pārdošanas intervencēm ESRK ļaus, pirmkārt, sniegt informētu un savlaicīgu vērtējumu, vai kādā konkrētā situācijā vajadzīgs lūgums sniegt papildu informāciju, ņemot vērā iespējamos sistēmiskos riskus, un, otrkārt, formulēt, ja vajadzīgs, šādus lūgumus pragmatiski un saskaņoti.

Attiecībā uz grozījumiem, kurus ECB iesaka veikt ierosinātajā regulā, konkrēti redakcionāli priekšlikumi kopā ar paskaidrojumiem ir izklāstīti pielikumā.