1.2.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 30/6

1.1.

Ierosinātā VUM regula pilda valstu un valdību vadītāju 2012. gada 29. jūnijā euro zonas augstākā līmeņa sanāksmē pausto lūgumu sniegt priekšlikumus attiecībā uz VUM (3). ECB visumā atzinīgi vērtē šos priekšlikumus, kuri atbilst Eiropadomes priekšsēdētāja 2012. gada 26. jūnija ziņojuma galvenajiem secinājumiem (4) un Eiropadomes 2012. gada 29. jūnija un 18. oktobra secinājumiem. Ekonomikas un monetārās savienības uzbūve ievērojami jāstiprina, lai pārrautu nelabvēlīgo saikni banku un valstu starpā dažās euro zonas dalībvalstīs un lai mainītu pašreizējā finanšu tirgu fragmentācijas procesa virzienu euro zonā.

1.2.

VUM izveidošanai jāveicina uzticības banku sektoram atgūšana un starpbanku kreditēšanas un pārrobežu kredīta plūsmas atjaunošanās, izmantojot neatkarīgu integrētu uzraudzību iesaistītajās dalībvalstīs un pamatojoties uz sistēmu, kurā darbojas ECB un nacionālās uzraudzības iestādes. VUM veicinās arī finanšu pakalpojumu vienoto noteikumu efektīvu piemērošanu un uzraudzības procedūru un prakses saskaņošanu, novēršot atšķirības valstu starpā un labāk atspoguļojot integrētas valūtas zonas vajadzības. ECB ir gatava pildīt ierosinātajā VUM regulā noteiktos jaunos ar kredītiestāžu uzraudzību saistītos uzdevumus. ECB uzskata, ka Līguma 127. panta 6. punkts ir atbilstošs pamats tam, lai ātri un efektīvi ECB uzticētu konkrētus uzraudzības uzdevumus.

1.3.

ECB atbalsta Eiropadomes prezidenta Starpziņojumu par ekonomikas un monetāro savienību un integrētu finanšu regulējumu (5). Šajā sakarā tā atzīmē, ka Eiropadome aicina līdz 2012. gada beigām ātri pieņemt noteikumus par kredītiestāžu noregulējuma (6) un noguldījumu garantiju (7) nacionālo sistēmu saskaņošanu tiesību aktu priekšlikumos un banku kapitāla prasību priekšlikumos (8), liekot pamatu VUM īstenošanai. Turklāt starpziņojums norādīja, ka integrēts finanšu regulējums nevar tikt plānots, neveicot turpmākus pasākumus fiskālā un ekonomikas regulējuma integrācijai, kā arī uzsvēra turpmāka progresa nepieciešamību vienota noregulējuma mehānisma izveidošanā. ECB uzskata, ka šādam vienotam noregulējuma mehānismam, kura centrā būs Eiropas Noregulējuma iestāde, jāpapildina VUM, lai izveidotu labi darbojošos finanšu tirgus savienību. Tādēļ šāds mehānisms jāizveido vai vismaz jānosaka precīzs termiņš tā izveidošanai līdz dienai, kad ECB pilnībā uzņemsies uzraudzības funkcijas, t. i. tālāk tekstā minētā pārejas perioda beigās.

1.4.

ECB uzskata, ka ierosinātajai VUM regulai jāatbilst turpmāk norādītajiem galvenajiem principiem. Pirmkārt, VUM ietvaros ECB jāspēj pildīt tai piešķirtos uzdevumus efektīvi un precīzi, neradot risku tās reputācijai. Otrkārt, visu uzdevumu izpildē ECB jāsaglabā tās neatkarība. Treškārt, stingri jānošķir ECB jaunie uzraudzības uzdevumi un tai Līgumā noteiktie monetārās politikas uzdevumi. Četrkārt, ECB jābūt pilnai piekļuvei nacionālo uzraudzības iestāžu zināšanām, prasmēm un operacionālajiem resursiem. Piektkārt, VUM jādarbojas, pilnībā ievērojot principus, kas ir finanšu pakalpojumu vienotā tirgus pamatā, un pilnīgā saskaņā ar finanšu pakalpojumu vienotajiem noteikumiem. Šajā sakarā ECB atzinīgi vērtē arī iespēju VUM iesaistīt ārpus euro zonas dalībvalstis, lai nodrošinātu uzraudzības prakses lielāku saskaņotību Eiropas Savienībā, tādējādi stiprinot iekšējo tirgu. Sestkārt, attiecībā uz uzraudzības uzdevumiem ECB ir gatava ievērot visaugstākos atbildības standartus.

1.5.

Pirmkārt, lai dotu iespēju VUM veikt efektīvu uzraudzību, ierosinātā VUM regula piešķir ECB konkrētus uzraudzības uzdevumus kopā ar vajadzīgajām uzraudzības un izmeklēšanas pilnvarām un tiešu piekļuvi informācijai. Ir būtiski nodrošināt VUM uzdevumu efektīvu izpildi. ECB atzinīgi vērtē visu kredītiestāžu iekļaušanu. Tas ir svarīgi vienlīdzīgu konkurences apstākļu saglabāšanai banku starpā un segmentācijas novēršanai banku sistēmā. Visbeidzot, atzinīgi tiek vērtēta ierosinātā makrouzraudzības pilnvaru piešķiršana ECB, jo tas ECB dos iespēju koordinēt makrouzraudzības un mikrouzraudzības politikas īstenošanu. ECB atzīmē, ka ierosinātā VUM regula nosaka, ka, pildot uzraudzības pienākumus, ECB jāveicina kredītiestāžu drošība un finanšu sistēmas stabilitāte (9), kas netieši norāda, ka ECB ir arī makrouzraudzības pienākumi. ECB uzskata, ka ierosinātajai VUM regulai jāparedz iespēja pēc ECB vai nacionālo iestāžu iniciatīvas aktivizēt Savienības tiesībās noteiktos makrouzraudzības instrumentus. Jo īpaši ņemot vērā nacionālo iestāžu atbildību par finanšu stabilitāti un to saikni un zināšanas par nacionālajām ekonomiskām un finanšu sistēmām (10), nacionālo iestāžu rīcībā jābūt pietiekamiem instrumentiem, lai novērstu makrouzraudzības riskus saistībā ar situāciju iesaistītajās dalībvalstīs, neierobežojot iespēju rīkoties arī VUM, lai efektīvi ierobežotu šādus riskus. Ņemot vērā to, cik svarīgi ir funkcionāli nošķirt makrouzraudzību un mikrouzraudzību, un ECB Padomes atbildību par finanšu stabilitāti, VUM regulējumā jāparedz īpašas procedūras ECB Padomes dalībai ECB lēmumu pieņemšanā par makrouzraudzības politikas pasākumiem.

1.6.

Otrkārt, ECB jāveic uzdevumi, kas tai piešķirti ar ierosināto VUM regulu, neierobežojot Līguma 127. pantā noteiktos ECBS uzdevumus (11). ECB nodrošinās, ka tās aktivitātes VUM ietvaros neietekmēs ECBS uzdevumu izpildi saskaņā ar Līgumu un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem (turpmāk – “ECBS Statūti”) un neietekmēs tās institucionālo uzbūvi. Saskaņā ar Līgumu un ECBS Statūtiem (12) ECB bauda pilnīgu neatkarību (13) savu uzdevumu izpildē, tiem ietverot arī uzraudzības uzdevumus, kas ECB piešķirti saskaņā ar Līguma 127. panta 6. punktu. Šajā sakarā Līgumā noteiktā ECB neatkarības prasība attiecas uz iestādi kopumā, tādējādi ietverot tās struktūras, piemēram, uzraudzības padomi, un to locekļus, tiem pildot ierosinātajā VUM regulā noteiktos uzdevumus. Turklāt ECB neatkarība aptver arī uzraugu operacionālo neatkarību, kā norādīts nesen pieņemtajos Bāzeles banku uzraudzības komitejas Efektīvas banku uzraudzības pamatprincipos (14) (turpmāk – “Pamatprincipi”).

1.7.

Cits saistīts Pamatprincipu aspekts uzraudzības efektivitātes nodrošināšanai ir uzraugu pienācīga tiesiskā aizsardzība, tiem pildot savas funkcijas sabiedrības interešu aizsardzībā. Šajā sakarā ECB atzīmē tendenci tiesību aktos un tiesu praksi vairākās dalībvalstīs un pasaulē, kura sliecas ierobežot uzraugu atbildību. ECB uzskata, ka ECB, nacionālo kompetento iestāžu un to attiecīgo darbinieku atbildībai jāiestājas tikai apzinātu pārkāpumu vai rupjas neuzmanības gadījumā. Pirmkārt, šis ierobežojums atspoguļos kopējos principus nacionālajos banku uzraudzības tiesību aktos arvien pieaugošā skaitā dalībvalstu, kā arī vairākos svarīgos finanšu centros pasaulē, kuri sliecas ierobežot uzraudzības iestāžu atbildību. Otrkārt, tas atbilstu Eiropas Savienības Tiesas praksei, kas atbildību paredz tikai pietiekami smaga pārkāpuma gadījumā. Treškārt, šāda norma saskaņotu Savienības regulējumu ar vienošanos pasaules līmenī, kas panākta, pieņemot pamatprincipus un saskaņā ar kuru uzraudzības likumiem jāaizsargā uzraugs un tā darbinieki pret tiesvedību par veiktajām un/vai neveiktajām darbībām, ja tie pildījuši savus pienākumus godprātīgi, kā arī attiecībā uz šādu veikto un/vai neveikto darbību aizstāvības izmaksām, nolūkā stiprināt uzraudzības iestāžu statusu attiecībā pret uzraugāmajām struktūrām (15). Ceturtkārt, šādas vienošanās pasaules līmenī pamats ir uzraudzības uzdevumu sarežģītība. Uzraudzības iestāžu pienākums ir aizsargāt plašu interešu loku labi funkcionējošā banku sistēmā un finanšu sistēmā kopumā. Turklāt uzraudzības iestādēm jādarbojas, ievērojot stingrus laika ierobežojumus, īpaši krīžu laikā. Piektkārt, atbildības regulējuma precizēšana attiecībā uz VUM, kas darbojas vairāku jurisdikciju vidē, veicinās: i) saskaņotu atbildības režīmu VUM ietvaros; ii) VUM rīcībspējas saglabāšanu, jo pārāk stingrs un diversificēts atbildības režīms VUM kompleksās struktūras ietvaros varētu vājināt VUM uzraudzības iestādes vēlēšanos veikt nepieciešamos pasākumus; un iii) tādas spekulatīvas tiesvedības ierobežošanu, kuras pamatā ir varbūtēja atbildība par VUM iestāžu darbību vai bezdarbību.

1.8.

Treškārt, ir būtiski stingri nošķirt ECB piešķirtos monetārās politikas un uzraudzības uzdevumus, lai novērstu iespējamos interešu konfliktus un nodrošinātu autonomu lēmumu pieņemšanu šo uzdevumu izpildē, tajā pašā laikā nodrošinot ECBS institucionālā regulējuma ievērošanu. Šajā nolūkā nepieciešamas piemērotas pārvaldības struktūras, lai nodrošinātu šo uzdevumu nošķirtību, vienlaikus ļaujot kopējai struktūrai gūt labumu no sinerģijas. Tādēļ jānodrošina, ka saskaņā ar ierosināto VUM regulu, kā arī Līguma regulējuma kontekstā jaunā uzraudzības padome ir ECB uzraudzības funkcijas smaguma centrs. Papildus iesaistīto dalībvalstu kompetento iestāžu uzraudzības vadītājiem uzraudzības padomē kā novērotāji jāiekļauj nacionālo centrālo banku pārstāvji, kas veic uzraudzības pasākumus, kuri papildina nacionālo kompetento iestāžu veiktos pasākumus, gadījumos, kuros to paredz regulējošie tiesību akti. Turklāt uzraudzības padomes rīcībā jābūt plašākajam iespējamam instrumentu un zināšanu klāstam, lai efektīvi pildītu savus uzdevumus, vienlaikus ievērojot regulējošos tiesību aktos noteiktos ECB lēmējinstitūciju pienākumus. Šajā kontekstā uzraudzības padomes darbības regulējumam jānodrošina vienlīdzīga attieksme attiecībā uz visu iesaistīto dalībvalstu nacionālo kompetento iestāžu pārstāvju līdzdalību, ieskaitot dalībvalstis, kas īsteno ciešu sadarbību ar ECB. Visbeidzot, ņemot vērā pieredzi nacionālajās centrālajās bankās, kuras jau tagad veic uzraudzību, ECB ieviesīs pienācīgus iekšējos noteikumus un procedūras, lai nodrošinātu šos uzdevumus atbalstošu funkciju atbilstošu nošķirtību.

1.9.

Ceturtkārt, ir būtiski, lai VUM jauno uzraudzības uzdevumu izpildē varētu izmantot nacionālu uzraugu zināšanas un resursus. Ir būtiska padziļināta kvalitatīva informācija un konsolidētas zināšanas par kredītiestādēm, kā arī uzticama kvantitatīvā informācija. Izmantojot piemērotas decentralizācijas procedūras, tajā pašā laikā saglabājot uzraudzības sistēmas vienotību un novēršot dublēšanos, VUM varēs gūt labumu no nacionālo uzraugu tuvuma uzraugāmajām iestādēm un vienlaikus nodrošinās vajadzīgo uzraudzības kontinuitāti un konsekvenci visās iesaistītajās dalībvalstīs. Šajā sakarā ierosinātā VUM regula varētu precizēt VUM uzraudzības uzdevumu decentralizācijas praktiskos aspektus, proti, norādot konkrētus organizācijas pamatprincipus. Jo īpaši tā varētu precizēt, ka ECB jābūt piekļuvei nacionālajām kompetentajām iestādēm uzraudzības uzdevumu izpildei, t. sk. attiecībā uz kredītiestādēm ar mazāku ekonomisku, finansiālu vai uzraudzības nozīmi, neierobežojot ECB tiesības sniegt padomus un norādījumus vai attiecīga lūguma gadījumā uzņemoties nacionālo iestāžu uzdevumus. Turklāt ierosinātajai VUM regulai jāparedz piemērota regulējuma pamats uzraudzības uzdevumu efektīvai sadalei VUM ietvaros, t. sk. nacionālo kompetento iestāžu pieņemto uzraudzības lēmumu paziņošanas procedūra. Tādēļ papildus konkrētajiem noteikumiem, kas jāiekļauj ierosinātajā VUM regulā, ECB, apspriežoties ar VUM dalībniecēm nacionālajām kompetentajām iestādēm, jānosaka kritēriji un mehānismi decentralizācijai VUM ietvaros, paredzot detalizētus noteikumus, kas vajadzīgi šā regulējuma ieviešanai. Šiem noteikumiem jo īpaši jāļauj kredītiestādēm kā uzraudzības pasākumu adresātiem skaidri identificēt attiecīgo iestādi kā to kontaktpunktu. Turklāt gan ECB, gan nacionālajām kompetentajām iestādēm, ievērojot to organizatorisko autonomiju, jāspēj noteikt resursus, kas nepieciešami, lai īstenotu to uzdevumus VUM ietvaros. Visbeidzot būs svarīgi nodrošināt, ka ECB galīgajai atbildībai par uzraudzību VUM ietvaros atbilst kontroles pilnvaras pār VUM kopumā un pār uzraugāmajām iestādēm, kā arī kārtība ciešai sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām iestādēm, t. sk. konkrēti noteikumi ārkārtas situācijām un adekvātai informācijas plūsmai. Tādēļ jāpastāv efektīvai kārtībai informācijas plūsmas nodrošināšanai VUM ietvaros, lai nodrošinātu arī kredītiestāžu pārskatu sniegšanas pienākumu dublēšanos.

1.10.

Piektkārt, ierosinātajām VUM un EBI regulām jānodrošina jaunā regulējuma atbilstība vienotajam tirgum. Šā mērķa sasniegšanu var veicināt turpmāk minētie divi galvenie elementi. Pirmkārt, ierosinātajai VUM regulai jāļauj dalībvalstīm, kas vēlas pievienoties VUM, iesaistīties attiecīgos ciešas sadarbības mehānismos un pilnībā piedalīties uzraudzības padomes aktivitātēs līdzvērtīgi ar euro zonas dalībvalstīm, t. i., ar tām pašām tiesībām un pienākumiem. Otrkārt, euro zonas dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības uzdevumu piešķiršana ECB rada jaunu institucionālo regulējumu, kura dēļ var būt nepieciešams veikt pielāgojumus Eiropas Banku iestādes (EBI) pārvaldībā. Ierosinātajai EBI regulai jānosaka vajadzīgie pielāgojumi EBI pārvaldības struktūrā un pilnvarās, jo īpaši paredzot vienlīdzīgu attieksmi pret nacionālajām uzraudzības iestādēm un ECB, vienlaikus aizsargājot ECB neatkarību. ECB turpinās piedalīties EBI Uzraudzības padomē saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 1093/2010 izklāstītajiem noteikumiem (16). Turklāt, ņemot vērā tās jauno centrālo lomu VUM, ECB palīdzēs nodrošināt, ka nacionālās kompetentās iestādes, kuras piedalās VUM, savstarpēji saskaņo pozīcijas EBA lēmējinstancēs jautājumos, kas ir ECB uzraudzības uzdevumu piemērošanas jomās, t. sk. specifisku noteikumu izstrādē šajā jomā, neierobežojot uzraudzības uzdevumus, ko turpina veikt nacionālās kompetentās iestādes. Visbeidzot var tikt izstrādāta piemērota kārtība VUM sekmīgai sadarbībai ar neiesaistītajām dalībvalstīm.

1.11.

Sestkārt, demokrātiska atbildība neatņemami līdzsvaro neatkarību. Uz ECB jau tagad attiecas atbildības un pārskatu sniegšanas pienākumi, kam pilnībā jāpaliek spēkā attiecībā uz tās spēkā esošajiem uzdevumiem. ECB atzīmē, ka līdzīgi pienākumi tiks noteikti ierosinātajā VUM regulā, ņemot vērā ECB jaunos uzraudzības pienākumus. Pamatojoties uz šiem tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem, saskaņā ar Pamatprincipiem jāizstrādā atsevišķas un adekvātas atbildības formas. Šiem atbildības mehānismiem jāatspoguļo turpmāk minētie apsvērumi. Pirmkārt, tiem jārespektē ECB neatkarība. Otrkārt, atbildība jānosaka līmenī, kurā tiek pieņemti un īstenoti lēmumi. Tādēļ atbildības mehānismi jāizstrādā galvenokārt Eiropas līmenī, neierobežojot pastāvošo atbildības kārtību attiecībā uz nacionālajām uzraudzības iestādēm, kuri attiecas arī uz to uzraudzības uzdevumiem, kuri nav uzticēti VUM, un viedokļu apmaiņu priekšsēdētāja vai uzraudzības padomes locekļu un nacionālo parlamentu starpā. Treškārt, jāparedz spēcīgi mehānismi uzraudzības informācijas konfidencialitātes aizsardzībai.